Visai negaidīti 19. martā Kazahstānas pirmais un vienīgas prezidents Nursultans Nazarbajevs atkāpās no prezidenta amata, un jau nākamajā dienā par Kazahstānas prezidentu kļuva parlamenta spīkers Kasims Žomarts Tokajevs.
Nursultans Nazarbajevs, arī nebūdams prezidenta amatā, kādu laiku saglabās ievērojamu ietekmi uz Kazahstānas politiku. Vispirms - Kazahstānā ir spēka likums, kurš nosaka valsts izveidotājam Nursultanam Nazarbajevam īpašu statusu un ietekmi arī pēc atteikšanās no varas. Otrkārt, arī pēc atkāpšanās no prezidenta amata Nursultans Nazarbajevs turpinās vadīt Valsts drošības padomi un valdošo politisko partiju. Savā TV uzrunā Kazahstānas iedzīvotājiem, kas tika izteikta gan kazahu, gan krievu valodā, Nursultans Nazarbajevs īpaši uzsvēra, ka ir sākusies varas maiņa un tās ir ļoti nozīmīgas pārmaiņas valstij.
Nursultans Nazarbajevs ir harismātisks līderis, kurš vienmēr īstajā brīdī bija īstajā vietā. Viņam izdevās PSRS sabrukuma izraisītās ekonomiskās krīzes pārņemtu zemi pārveidot par modernāko no Centrālāzijas valstīm. Lai gan Kazahstānas prezidenta varai ir zināmas autoritāras iezīmes, tomēr demokrātisko brīvību un cilvēktiesību ievērošanas jomā Kazahstāna ir paraugs, kurp tiekties visām citām Centrālāzijas valstīm. Nursultans Nazarbajevs veidoja nacionālu kazahu valsti. Kazahstāna sāka uzņemt diasporas kazahus no citām valstīm, bet vienlaikus tika saglabātas līdzsvarotas attiecības ar visai ievērojamo krievu valodā runājošo etnisko minoritāti. Pateicoties Nursultana Nazarbajeva iniciatīvai, Kazahstāna kļuva par vietu, kurā savstarpējo dialogu varēja veidot pasaules lielāko reliģiju pārstāvji. Tomēr galvenais Nursultana Nazarbajeva nopelns ir līdzsvarota ārpolitika. Kazahstānas nacionālo valstiskumu garantēja «daudzvektoru ārpolitika», izveidojot stabilas partnerattiecības ar Krieviju, Ķīnu, Eiropas Savienību un ASV.
Tas, ko Nursultanam Nazarbajevam neizdevās sasniegt - netika pārvarēta ļoti cieša valsts ekonomikas atkarība no minerālresursu, īpaši ogļūdeņražu, eksporta cenām. Līdzekļi, kas tika iegūti t.s. labajos laikos, kad naftas cenas bija augstas, netika izmantoti, lai radītu diversificētu un no minerālresursu cenām neatkarīgu ekonomiku. Tāpēc, līdzīgi kā citās naftas ieguvējvalstīs, pēc 2014. gada Kazahstānas ekonomikai bija jāpārvar problēmu josla, kas vēl joprojām pilnībā nav pārvarēta.
Pašlaik maz tiek runāts par Nursultana Nazarbajeva lēmuma motīviem. Nursultans Nazarbajevs, visticamāk, novērtēja iespējamos riskus, kādi var apdraudēt Kazahstānas nākotni, tās vienīgajam un visautoritatīvākajam līderim arvien vairāk un vairāk novecojot. Aktuālākais piemērs ir pašlaik Alžīrijā notiekošais. Alžīrijas prezidents Abdelazizs Buteflika 2013. gadā pārcieta smagu insultu, pēc kura, visticamāk, viņa intelektuālās spējas pilnībā nav atjaunojušās. Alžīrijas prezidenta kritiķi Abdelaziza Buteflikas intelektuālās spējas pat salīdzina ar dārzeni. Taču Alžīrijas prezidenta tuvākajai apkārtnei un vadošajiem valsts politiskajiem līderiem rīcībspējīgs prezidents nemaz nav nepieciešams. Prezidenta apkārtne turpināja gadiem ilgi nodrošināt «stabilitāti» un vadīt valsti arī bez rīcībspējīga prezidenta.
Taču kādā brīdī šāda sistēma pārstāj funkcionēt. Prezidenta autoritāte ar laiku izplēnē, to nomaina sākumā nožēla, bet ar laiku - izsmiekls un nicinājums. Kad ievērojama daļa valsts iedzīvotāju sāk izsmiet un nicināt kādreiz par ļoti autoritatīvu uzskatītu līderi, tas var radīt pamatu neprognozējamai varas maiņai, kuras rezultātā var tika aizmēzti visi kādreiz ļoti autoritatīvā prezidenta labie darbi un patiesie sasniegumi valsts labā. Lai šādu risku novērstu, ir jāpiemīt drosmei un apņēmībai laikus aiziet. Aiziet nevis par agru, nevis par vēlu, bet īstajā brīdī.
Iespējams, ka tieši Alžīrijas piemērs bija izšķirošais grūdiens, lai tik harismātisks un autoritatīvs līderis, kāds ir Nursultans Nazarbajevs, pieņemtu lēmumu sākt novērst iespējamos riskus Kazahstānas nākotnei, kurus varētu izraisīt haotiska varas maiņa vai pēkšņa līdera aiziešana vecuma vai ar vecumu saistītu medicīnisku problēmu iespaidā.
Nu jau bijušajam Kazahstanas prezidentam piemīt talants pieņemt pareizos lēmumus vajadzīgā brīdī. Tāpēc Nursultana Nazarbajeva lēmums ir jāuztver kā svarīgs solis Kazahstānas politiskās stabilitātes nodrošināšanai vismaz tuvākajā perspektīvā.