Skaistā dzīve bez skaidrās naudas

 
©F64 Photo Agency

Latvijai ir ļoti raksturīgi, kad dīvainas politiskas aktivitātes tiek pamatotas ar patiesām problēmām. Tiek apgalvots, ka, īstenojot kādu reformu, tiks sasniegti apbrīnojami un cēli mērķi. Tā tas bija ar izslavēto nodokļu reformu. Iepriekšējā finanšu ministre solīja pilnīgi neticamas lietas – samazināšoties nevienlīdzība, no trūkuma tiks izglābtas daudzbērnu ģimenes un kas tik vēl nebūs. Tagad atklājās, ka reforma, lai nu ko, bet nevienlīdzību nav samazinājusi. Tieši pretēji. No Danas Reiznieces-Ozolas bīdītās reformas ieguvēji ir lielo algu saņēmēji, bet mazo algu saņēmēji reformas labumus izmantot nevar, savukārt daudzbērnu ģimenēm nodokļu slogs pat pieauga.

Kā neveiksmīgu reformu turpinātājs sevi sāk pieteikt vecu vecais labklājības, bet nu jau jaunais finanšu ministrs Jānis Reirs. Valdībā ir iesniegts projekts, kurā paredzēts, ka, vēl vairāk ierobežojot skaidras naudas norēķinus, valsts budžeta ienākumi 2019. gadā pieaugs par veseliem 675 tūkstošiem eiro, bet nākamajos gados gandrīz par miljonu eiro katru gadu. Tā kā 2019. gadā valsts budžeta ienākumi paredzēti 9,2 miljardu eiro apjomā, tad jaunās reformas rezultātā valsts ienākumi pieaugs par... mazāk nekā par 0,01 procentu. Vajag vēl vismaz simts tikpat ģeniālu ideju, un nodokļos varēs iekasēt par vienu procentu vairāk!!!! Ir paredzēts aizlāpīt valsts budžeta deficītu, aizliedzot fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, skaidras naudas darījumus virs 1500 eiro. Tikai tas glābs valsti no ēnu ekonomikas triumfa. Turklāt šī reforma tikšot ierakstīta pie labajiem darbiem, atskaitoties Moneyval ekspertiem, kas gatavojas Latvijas finanšu sistēmu ieskaitīt pelēkajā sarakstā un atzīt par atbilstošu Somālijas un Jemenas līmenim. Pēc skaidras naudas darījumu ierobežošanas Moneyval mūs piepulcinās pasaules labākajām valstīm.

Protams, ka brīvā un demokrātiskā valstī ir atļauts cilvēkus biedēt pat ar Moneyval ekspertiem. Tikai Latvijas skaidras naudas apgrozījuma līmenis, arī bez Reira reformām, ir daudz zemāks nekā lielā daļā no eirozonas valstīm, tas pats attiecas arī uz skaidras naudas darījumu limitiem. To skaidri apliecina Eiropas Centrālās bankas pētījums (Henk Esselink, Lola Hernández The use of cash by households in the euro area) par to, kādas norēķinu formas tiek izmantotas eirozonas valstīs.

Ja Moneyval ekspertiem Latvijas skaidras naudas ierobežojumi ir tik nepieņemami, ka mūsu zemes finanšu sistēma tiks pielīdzināta Jemenas un Somālijas līmenim, tad neuztrauksimies. Pielietojiet tikpat stingrus «Moneyval ekspertu» kritērijus pret Vāciju, Spāniju, Itāliju un lielāko daļu eirozonas valstu, un arī visas šīs zemes nonāks pelēkajā sarakstā! Ja Latvijā skaidras naudas darījumi ir 71% līmenī no visu transakciju skaita, tad Vācijā skaidras naudas darījumi ir 80% no visu darījumu skaita, Austrijā - 85%, Itālijā - 86%, bet Spānijā - 87%. Ja Moneyval dīvaiņiem Latvijas līmenis ir nepieņemams, tad viņiem nedrīkst būt pieņemams skaidras naudas apgrozījuma līmenis Vācijā, Austrijā, Spānijā, Itālijā un lielākajā daļā no eirozonas valstīm. Pielietojot tos pašus kritērijus, gandrīz visa eirozona ir jāiekļauj pelēkajā sarakstā un jāpielīdzina Jemenas un Somālijas līmenim.

Diemžēl Eiropas Centrālās bankas pētījums nav pieejams latviešu valodā, un varbūt tāpēc tas nav ņemts vērā, veidojot Latvijas finanšu politiku un gatavojot idejas par 2020. gada valsts budžetu.

Eiropas Centrālā banka meklēja atbildi uz jautājumu, kāpēc norēķini ar skaidru naudu joprojām ir vajadzīgi Eiropas pilsoņu vairākumam, kāpēc tikai nedaudzās eirozonas valstīs - Nīderlandē, Francijā, Beļģijā - un arī ārpus eirozonas esošajā Zviedrijā notiek strauja pāreja uz bezskaidras naudas norēķiniem, bet citviet, par spīti tehnoloģiju iespējām, skaidra nauda joprojām paliek kā galvenais norēķinu instruments.

Iemesli ir dažādi. Vispirms to nosaka demogrāfija. Eiropieši, kas ir vecāki par četrdesmit gadiem, mazāk izmanto bezskaidras naudas norēķinus, salīdzinot ar jaunāka vecuma ļaudīm. Tomēr tas nav galvenais. Pats svarīgākais - gandrīz puse eiropiešu (42% no respondentiem) uzskata, ka tikai skaidras naudas norēķini viņiem atļauj skaidri, vienkārši un viegli kontrolēt ikdienas izdevumus. Ja skaidra nauda nav paņemta līdzi, tad impulsīvus pirkumus veikt nav iespējams utt. Skaidras naudas norēķinus eiropieši uzskata par ātrākiem, vienkāršākiem, un turklāt tie ir anonīmi.

Skaidra nauda ir svarīgane tika pirkumiem un norēķiniem. Austrumeiropā skaidra nauda ir nozīmīgs rezervju un uzkrājumu avots nebaltai dienai (pret banku kontā esošo nauduvar vērst piedziņu, to var bloķēt utt.).Atbilstoši ECB datiem,Latvijā skaidras naudas uzkrājumus veido 32% iedzīvotāju, un pēc šā rādītāja mēs esam vieni no eirozonas līderiem. Lielāks iedzīvotāju īpatsvars nekā Latvijā skaidras naudas uzkrājumus veido Slovākijā, Lietuvā un Slovēnijā. Lai kā tiktu reklamētaIgaunijas pāreja uz bezskaidras naudas norēķiniem, skaidras naudas uzkrājumus veido 31% no visiem Igaunijas iedzīvotājiem - gandrīz tikpat, cik Latvijā.

Novēlēsim Latvijas jaunajiem un vecajiem ministriem, pirms tie metas kārtējā reformu avantūrā, iepazīties kaut vai ar tiem pētījumiem, kas par Latviju ir pieejami visiem Eiropas un pasaules iedzīvotājiem.

 

Rīgas namu pārvaldnieks