6.lapa
Kā samazināt OIK slogu ātri un būtiski
Lai kā tas nepatiktu EM - OIK slogu jau sen varēja samazināt ļoti būtiski. Vienkārši tam nav bijis politiskās gribas. Un arī tagad, tā vietā lai ķertos pie darbībām, kas reāli un būtiski samazinātu OIK slogu, tiek demonstrēta cīņa ar vējdzirnavām (neesošām OIK stacijām), tiek gatavoti absurdi MK noteikumu grozījumi, tiek pasūtīti visādi auditi, tādejādi uzskatāmi demonstrējot to, ka EM vai nu nav sajēgas ko darīt, vai vienkārši nav vēlēšanās, ko būtiski mainīt.
Lai gan EM atliktu vienkārši sākt rīkoties atbilstoši Enerģētikas likuma jēgai un mērķim, “nodrošināt enerģijas lietotāju efektīvu, drošu un kvalitatīvu apgādi ar enerģiju pieprasītajā daudzumā un par pamatotām cenām”.
Nodrošināt, lai jau esošā tiesiskā regulējuma ietvaros tiek ņemas vērā sabiedrības intereses, nevis tikai ražotāju intereses, šai sakarā:
Jau sen bija jāveic reālas ražotāju pārbaudes (nevis līdzšinējā imitācija, kad vienkārši tiek veiktas manipulācijas ar “pareizajiem” dokumentiem), kuru ietvaros tiktu pārbaudīta ne tikai ar ražošanas procesu saistītā dokumentācija, bet arī uz vietas tiktu veikti reāli mērījumi un pēc būtības novērtēta ražošanas procesa atbilstība normatīvo aktu un izsniegto atļauju noteikumiem - to salīdzinot ar iepriekš sniegtajiem datiem (iespējamā krāpniecība), kontrolējot nosacījumus, kas ir principiāli svarīgi, lai noteiktu, vai ražotājs vispār kvalificējas atbalstam, tajā skaitā, bet ne tikai - lietderīgā siltuma ražošana, pašpatēriņa nosacījumu ievērošana, ražošanas efektivitātes kritēriju izpilde, kurināmā izmantošanas nosacījumu izpilde.
Būtisks kontroles parametrs, ko varētu visaptveroši un ātri pārbaudīt balstoties uz reāli verificējamiem datiem (kas nekad nav ticis darīts! Nez kāpēc…) - kā ir ticis ievērots atbalsta nosacījums, ka obligātā iepirkuma ietvaros komersantam ir tiesības pārdot nevis visu saražoto, bet tikai elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc pašu ražotāju patēriņa nodrošināšanas. Šādās pārbaudēs ir nepieciešams piesaistīt sadales sistēmas operatoru un izprasīt no tā visu nepieciešamo informāciju, nevis aprobežoties tikai ar ražotāja sniegto informāciju, kas var būt manipulējama un nepatiesa, tad iegūtos faktiskās pārbaudes rezultātus būtu iespējams pārbaudīt un pārliecināties par to ticamību. Protams, pārliecinoties par to, lai informācija tiek apkopota no visiem pieslēgumiem.
Neoficiāla informācija liecina, ka 80-90% komersantu nav ievērojuši atbalsta nosacījumus, pateicoties tam, ka atbilstoša kontroles mehānisma nav bijis.
EM nekad nav īstenojusi reālas visaptverošas pārbaudes. Tam neesot resursu. (Nez, kurš par to ir atbildīgs?) Tā ir acīmredzama atrunāšanās, lai tikai varētu turpināt piesegt pašas izveidoto “OIK sistēmu” un tās labuma guvējus. To uzskatāmi apliecina arī esošā EM rīcība - situācijā, kad Latvenergo ir strādājis ar virspeļņu, EM piedāvā gandrīz 80 miljonus eiro no Latvenergo peļņas novirzīt OIK komersantu pabarošanai. Tā vietā, lai izmantotu radušos iespēju un novirzītu šos resursus OIK sistēmas sakārtošanai - nevajadzētu pat vienu miljonu eiro, lai beidzot būtu resursi īstenot augstāk minētās pārbaudes, kā rezultātā OIK slogs tiktu mazināts būtiski un uz visiem laikiem, nevis kā to piedāvā EM - iztērēt šos miljonus, barojot OIK komersantus, tādejādi radot iluzoru OIK sloga samazinājumu mūsu rēķinos uz šo vienu Saeimas vēlēšanu gadu ( pārdalot OIK maksājumu no mūsu rēķiniem uz valsts budžetu).
Zīmīga ir uzņēmējus pārstāvošo organizāciju ( LTRK, Zemnieku Saeima) reakcija - cik ļoti tie vairs netic EM spējai kaut ko jēdzīgu izdarīt, un tāpēc ir gatavi piekrist, lai šī nauda tiek notērēta uzreiz sedzot OIK izmaksas, nekā aicināt EM to novirzīt ilgtspējīgāku mērķu īstenošanai, kas principiāli atrisinātu OIK problemātiku.
Es aicinātu uzņēmējus pārstāvošās organizācijas pasekot līdzi, kas notiekas ar EM piedāvātajiem MK noteikumu grozījumiem, kurus EM mēģina virzīt steidzamības kārtībā. Atvainojiet - tas ir sviests! Ir jānodrošina, lai beidzot tiktu veiktas izmaiņas esošajā OIK sistēmas tiesiskajā regulējumā ņemot vērā arī tās sabiedrības daļas intereses, kura to visu apmaksā. MK noteikumu grozījumos ir jāparedz:
· Efektīvus komersantu pārbaudes mehānismus. Ir jāmaina kontroles sistēmas princips - ieviešot ražotāju neatbilstības pašdeklarēšanās principu. Jebkādas citas neatbilstības, kuras nav tikušas savlaicīgi deklarētas, uzskatāmas par pārkāpumu.
· Būtisku pārkāpumu konstatēšanas gadījumā no atbalsta saņēmēja tiek atprasīts viss izmaksātais valsts atbalsts par periodu līdz brīdim, par kuru komersants ar tiesiskiem un pārbaudāmiem pierādījumiem spēj pierādīt, ka šāds pārkāpums nav bijis;
· Princips, ka tieši komersantam ir pienākums gādāt ticamus pierādījumus tam, ka tā darbībā ir ievēroti visi regulējošo normatīvo aktu un atļaujas nosacījumi, un šādu pierādījumu neesamības gadījumā tiek pieņemts, ka komersantam nav tiesību turpmāk saņemt valsts atbalstu un līdzšinējais valsts atbalsts ir atprasāms;
· Tāds regulējums, kontroles mehānismi un principi, kas būtu ne mazāk strikti kā attiecībā uz citiem atbalsta veidiem, kā piemēram Eiropas Savienības struktūrfondu vai Lauku atbalsta dienesta administrētā atbalsta saņemšana.
Un visbeidzot, Eiropas Savienības tiesas prakse un Līgumā par Eiropas Savienības darbību paredzētais tiesību ietvars dod nozīmīgas iespējas veikt darbības saistībā ar “nelikumīgo OIK atbalstu”, lai izbeigtu šo “OIK afēru” un beidzot sakārtotu šo subsidētās elektroenerģijas sistēmu atbilstoši sabiedrības interesēm.
Taču nekas no tā visa netiek darīts. Tā vietā EM ir nolēmusi vēl pagūt patērēt nodokļu maksātāju naudu un pasūtīt pētījumu par 400 000 eiro - lai saprastu, kāda tad ir pašas radītās “OIK sistēma” ietekme, un ko ar to tālāk iesākt? Nu ļoti zīmīgi - tas nozīmē, ka visus šos gadus un joprojām EM nav sajēgas par to, ko īsi tā dara un kādas sekas rada tās izveidotā subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēma!
Taču tagad EM būs alibi, kāpēc tā vairāk kā gadu (kamēr tiek “pētīts”) varēs neko būtisku nedarīt, un uz visiem jautājumiem un pārmetumiem ērti turpināt atrunāties - ka “ir jāsagaida audita rezultāti”. Taču, kad būs šie rezultāti, Saeimas vēlēšanas jau būs pagājušas, un sabiedrības interesēm vairs nebūs tik lielas nozīmes, kā sponsoru interesēm ( kuras visdrīzāk nozīmīgi ietekmēs arī šī “pētījuma” rezultātus).
Tāpēc, ja Latvijas sabiedrība vēlās apstādināt šo lielāko valsts izzagšanu Latvijas valsts vēsturē, tad ir jārada sabiedrības pieprasījums varai atbilstoši rīkoties - lai tas tiktu izdarīts līdz Saeimas vēlēšanām. Savādāk, turpinot tikai žēl blēt par lielajiem OIK rēķiniem, pretī saņemsim tikai jaunas Lāčplēša eposa cienīgas pasakas, kuru piesegā OIK afēra tiks turpināta. Kamēr ir aitas - būs cirpēji! Nez, kurš pie tā vainojams?...