5.lapa
Par OIK sistēmu un “tiesisko paļāvību”.
Šis droši vien ir visšokējošākais un visrūpīgāk slēptais noslēpums, kura atklāšana “OIK afēras” piesedzējus uztrauc visvairāk. To apliecina viņu rosīšanās.
2007.gadā tika atvērts Latvijas elektroenerģijas tirgus. ES dalībvalsts nav tiesīga sniegt atbalstu kādam tirgus dalībniekam, pirms tam to nesaskaņojot ar Eiropas komisiju.
Eiropas Komisija savā 2017. gada 24. aprīļa lēmumā par valsts atbalstu Lietā Nr. SA.43140 - “Valsts atbalsts SA.43140 (2015/NN) - Latvija Atbalsts atjaunojamai enerģijai un CUP” (turpmāk - Lēmums) ir atzinusi, ka Latvijas Republikas obligātā iepirkuma mehānisms atjaunojamo energoresursu avotu un augstas efektivitātes koģenerācijas ieviešana ir valsts atbalsts.
Šajā pašā Lēmumā 4. sadaļa “Secinājums” Eiropas Komisija ir konstatējusi arī to, ka Latvijas Republika ir pārkāpusi Līguma par Eiropas Savienības Darbību 108.(3) pantu - ieviesusi atbalsta pasākumu, savlaicīgi nepaziņojot par tā ieviešanu Eiropas Komisijai:
“Komisija izsaka nožēlu, ka Latvija ieviesa apskatāmo atbalsta pasākumu, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.(3) pantu”.
Tātad, laika periodā no 2007. gada līdz 2017.gadam Latvija subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmu ir īstenojusi, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.(3) pantu -atbilstoši nesaskaņojot to ar Eiropas Komisiju.
Kas ir zīmīgi - lēmumu par šo faktu Latvija ir atteikusies saņemt latviešu valodā un tas ir ticis slēpts to no visas sabiedrības.
Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru atbalsta pasākums, kas īstenots, neievērojot Līguma par Eiropas Savienības 108. panta 3. punktā paredzētos pienākumus, ir nelikumīgs. Šis pants arī paredz, ka uzņēmumi, kas saņem atbalstu, neievērojot šajā pantā paredzēto procedūru un likumību, neiegūst tiesisko paļāvību par atbalstu, kas tam piešķirts.
EM turpina sabiedrībai iegalvot pasaciņu par tiesisko paļāvību attiecībā uz OIK saņēmējiem. Interesanti, vai EM tik pat “pašaizliedzīgi” rūpēsies par šī tiesiskā principa ievērošanu attiecībā arī uz OIK maksātājiem, kad tai vajadzēs atbildēt par atbalstu, kas nelikumīgi iekasēts no mums visiem laika periodā no 2007.gada, līdz brīdim, kad tas tika saskaņots ar Eiropas komisiju?
Valdība to ir slēpusi no sabiedrības, un ne tikai neko nav darījusi lai to atgūtu, pat nav izmantojusi šo iespēju, lai mazinātu turpmāko slogu, ilgstoši maldinot sabiedrību, ka nav iespējamas darbības, kas būtiski mazināto esošo nesamērīgi augsto OIK slogu.
Ievērojot to, ka pieļaujamais atprasīšanas periods ir 10 gadi no atprasīšanas brīža, tad saprotams, ka klusēšana un sabiedrības neinformēšana par šo faktu ir tikai un vienīgi OIK komersantu interesēs.
Valdības vadītājam ir iesniegts Deputātu pieprasījumus, uz kuru tas ir izvēlējies pats neatbildēt, bet nodot to Ekonomikas ministram, kurš joprojām nav bijis spējīgs uz to atbildēt. (skat. saiti)
Ja jau EM visu laiku ir bijusi nelokāms “tiesiskās paļāvības” tempļa sargs, tad nu lūk ir iespēja to apliecināt tik pat principiāli rīkojoties plašas sabiedrības interesēs. Taču tā vietā EM nu cenšas apgalvot, ka viss tomēr esot bijis izdarīts saskaņā ar Eiropas savienības prasībām - šis atbalsts ir bijis atbilstoši saskaņots. Nekādus faktus, nekādus dokumentus, kas apliecinātu to, ka šis atbalsts ir ticis savlaicīgi saskaņots, EM gan nav spējusi līdz šim uzrādīt. Varbūt tiešām EM to bija izdarījusi jau savlaicīgi, un pa šiem daudzajiem gadiem EK to vienkārši bija aizmirsusi un tāpēc savā atzinumā nepamatoti Latvijai ir norādījusi uz šo pārkāpumu? Tāpat kā pati Latvija bija par to aizmirsusi un tāpēc skaņojot šo atbalstu tā pati bija piedāvājusi EK segt zaudējumus Lietuvai un Igaunijai 136 miljonu apmērā par pieļautās nelikumīgās diskriminācijas sekām? Nu ticami, vai ne?
Par igauņiem un lietuviešiem esam gatavi parūpēties un tāpēc EK par šo pārkāpumu pret Latviju pretenzijas necels - Eiropai mums nekas vairāk par to nebūs jāmaksā, bet kā tad paliek ar rūpēm par mums pašiem?!