Dzelzceļa neizmantotās rezerves

Nesen satiksmes ministrs Tālis Linkaits veica izbraukumu ar dīzeļvilcienu līdz Bolderājai un atpakaļ. Pēc šīs labās gribas demonstrācijas ministrs pavēstīja, ka pasažieru pārvadājumi vilciena maršrutā Rīga–Bolderāja varētu tikt uzsākti tuvāko divu līdz trīs gadu laikā.

Tā kā dzīvoju netālu no šīs dzelzceļa līnijas un viena no potenciālajām pieturvietām atrodas gandrīz blakus manai mājai, šis projekts vienmēr ir piesaistījis manu uzmanību. Par ideju atklāt regulāru pasažieru vilcienu satiksmi šajā maršrutā runā jau sen. Jau kopš padomju laikiem, kad tika apspriesta metro būves lietderība un citas alternatīvas Rīgas transporta sistēmas attīstībai. Ir pagājuši trīsdesmit gadi, un nekur tālāk par runām, ka «Bolderājas vilciena projekts ir perspektīvs un jāstrādā pie tā realizācijas», neesam tikuši. Tāpēc arī šoreiz Linkaita optimisms man liekas nedaudz uzspēlēts. Taču, ja jau atkal darba kārtībā ir parādījies Bolderājas vilciena projekts, vērts parunāt arī par citām ar pasažieru vilcienu pārvadājumiem saistītām lietām.

Jau laikā, kad Latvijā plosījās ar metro būvi saistītās kaislības, viens no argumentiem pret šo būvi bija ļoti labi attīstītā un centralizēti saistītā Rīgas dzelzceļa infrastruktūra. Faktiski uz visām Rīgas un Pierīgas pusēm iet dzelzceļa atzari, kas var kalpot kā Rīgas aglomerācijas transporta artērijas. Nav nekādas vajadzības būvēt metro, ja jau ir labi attīstīta virszemes sliežu infrastruktūra. Diemžēl līdz pat šim brīdim šī infrastruktūra ir izmantota nepilnīgi. Runa nav tikai par to, joprojām nav iepirkti moderni vilcieni. Šoreiz gribu vērst uzmanību kam citam, kas nesaprotamu iemeslu dēļ nav izdarīts līdz šim, kaut arī neprasa tikpat kā nekādus papildresursus. Tikai labo gribu un vēlmi attīstīt šo transporta sistēmu.

Kad vasaras sākumā biju Oslo, manu uzmanību saistīja tur lieliski attīstītā pasažieru vilcienu satiksme. Pasažieru daudzums un vilcienu kustības intensitāte Oslo centrālajā stacijā ir būtiski lielāka nekā Rīgā. Pārvietošanās ar vilcienu Eiropā ir ļoti populāra, un daudzās Rietumeiropas pilsētās dzelzceļa stacijas ir ļoti noslogotas, tāpēc citur man tas neradītu pārsteigumu, taču Oslo gan kā pilsēta, gan kā aglomerācija pēc iedzīvotāju skaita un blīvuma ir samērojama ar Rīgas aglomerāciju. Tad kāpēc pārvadāto pasažieru skaits Oslo ir ievērojami lielāks nekā Rīgā? Mana versija ir tā, ka Oslo piepilsētas pasažieru vilcieniem Oslo centrālā stacija nav galapunkts, kā tas ir Rīgā, bet gan tāda pati pietura kā citas. Vilcieni tur apstājas tikai uz īsu brīdi, kamēr pasažieri izkāpj un iekāpj, un brauc tālāk.

Ko tas nozīmē? Neliela atkāpe vēsturē. Rīgas metro pirmajā kārtā bija plānots atklāt līniju Zasulauks-VEF ar tālāku līnijas pagarinājumu līdz Imantai un Juglai. Loģisks ir jautājums, kāpēc rakt dārgu, ģeoloģiski sarežģītu tuneli, ja no Zasulauka vai Imantas līdz VEF (Zemitānu stacijai) var viegli aizbraukt ar vilcienu. Uzdodot šo jautājumu, automātiski rodas nākamais. Kāpēc cilvēki to nedara, lai gan šāda nepieciešamība noteikti ir? Tāpēc, ka šobrīd visu Rīgas piepilsētas vilcienu galapunkts ir Rīgas Centrālā stacija. Ja no Zemitāniem jāaizbrauc līdz Zasulaukam, tad Zemitānos jāpērk biļete līdz Rīgai, tur 15 minūtes jāgaida vai jāpārkāpj citā vilcienā un, galvenais, jāpērk jauna biļete jau no Rīgas līdz Zasulaukam. Rezultātā izdevīgāk ir izvēlēties citus pārvietošanās veidus. Galarezultātā no tā, ka cilvēki izvēlas citus transporta līdzekļus, zaudētājs ir Pasažieru vilciens, kurš tāpat pa sliedēm dzenā šos pustukšos vagonus un prasa valsts dotācijas.

Pasažieru pārvadājumu plūsmas reorganizēšana, lai cilvēkiem, lieki nekavējoties Rīgas Centrālajā stacijā un nepērkot biļeti divreiz, būtu izdevīgi ar vilcienu pārvietoties Rīgas aglomerācijas ietvaros, neprasa tikpat kā nekādu papildu finansējumu. Ir vajadzīgs tikai attiecīgs Pasažieru vilciena valdes lēmums. Maršrutus no Saulkrastiem, Jelgavas, Ogres, Slokas uz Rīgu pārveidot par maršrutiem Saulkrasti-Jelgava, Ogre-Sloka un tamlīdzīgi. Varbūt ministrs Linkaits var ieteikt atbildīgajām personām par šo priekšlikumu padomāt. Tas, manuprāt, būtu reālāk nekā kaut kad nākotnē atklāt pasažieru pārvadājumus uz Bolderāju, kas gan arī būtu labs darbs. Turklāt nevis maršrutā Bolderāja-Rīga, bet gan maršrutā Bolderāja-Jugla vai pat Sigulda bez ilgas stāvēšanas Rīgā.