Vai pārrēķinājušies?
 
©F64 Photo Agency

Četru no Saskaņas izslēgto Rīgas domes (RD) deputātu demaršs, nepakļaujoties partijas vadības stūrētajai «balsošanas mašīnai», ir it kā grūti izskaidrojams. Īpaši tas attiecas uz pašreizējo vicemēru Vadimu Baraņņiku, kurš turklāt ir arī Rīgas brīvostas valdes loceklis un Rīgas satiksmes, kā arī citu Rīgas uzņēmumu kapitāldaļu turētājs. Politiskais amatu sadalījums pēc Ušakova katapultēšanās uz Briseli pašam Baraņņikam nedeva nekādas iespējas pakāpties kaut kur vēl augstāk.

Lai gan par jaunās frakcijas - «neatkarīgo deputātu grupas» - nominālo vadītāju ir izvirzīts Valērijs Petrovs, visas pazīmes liecina, ka četrinieka idejiskais motors ir pašreizējais Rīgas attīstības komitejas priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs. Viņš nenoliedzami ir ļoti spējīgs un nākotnē varētu kļūt par ievērojamu politiķi, taču viņa ceturtdienas vakara izlēciens (citu vārdu grūti piemeklēt) šīs spožās nākotnes izredzes var krietni mazināt.

Tieši Rosļikovam ir sena nepatika pret partijas vadības nozīmēto vicemēra kandidātu Sandri Bergmani. Nav svarīgi, vai šīs nepatikas pamatā ir kādi privātās dzīves notikumi vai arī tā ir tikai nepatika pret personu kā tādu, skaidrs, ka Rosļikovam, kurš par savu intelektuālo kapacitāti nešaubās, bija grūti nobalsot par praporščiku (patiesībā kapteini) Bergmani. Kāpēc Saskaņas organizatoriskais tēvs Jānis Urbanovičs par otru vicemēru izvēlējās tieši Bergmani?

Acīmredzot Rosļikova nevaldāmās ambīcijas jau bija pamanītas, un Urbis pamatoti bažījās, ka Rosļikovs kopā ar savu draugu Baraņņiku varētu RD veidot jaunu, ietekmīgu varas centru, kas vairs nepakļautos bez ierunām tieši viņam personīgi. Tāpēc labākajās autoritāru varu tradīcijās par otru vicemēru blakus Baraņņikam tika nozīmēts nevis Rosļikovs, Petrovs vai kāds cits viņa domubiedrs, bet gan cilvēks no pavisam citas partijas biedru grupas. Mentāli svešs. Lai neveido nekādus blokus.

Skaidrs, ka Rosļikovs jutās Saskaņā nenovērtēts. Tā vien izskatās, ka viņš klusībā sapņoja atkārtot Ušakova karjeras triumfālo trajektoriju pēc pēdējā evakuācijas uz plašajiem Eiroparlamenta koridoriem. Taču atšķirībā no Ušakova, kurš centās nekad nerunāt pretī savam politiskajam «tēvam», Rosļikovam šīs pietātes trūka. Viņš tādu politisko dinozauru kā Urbanovičs uztvēra nevis kā pieredzējušu politikas «profesoru», kura norādēs jāklausās ar pavērtu muti, bet gan kā vecu, pagājušā gadsimtā iestrēgušu stagnātu, kuram nevis jārausta partijas vadības diedziņi, bet gan drīzāk jādodas pensijā, dodot vietu jaunajiem. Līdzīgi apsvērumi varētu būt arī abiem pārējiem no četrinieka.

Šie psiholoģiskie apsvērumi varētu pat likties primāri, ja ne kāds apstāklis. Ne velti jau pašā sākumā lietoju vārdus - it kā. Ja runa būtu tikai par Bergmani, tad šobrīd nekāda spriedelēšana par ārkārtas vēlēšanām nenotiktu. Mierīgi ievēlētu par otru vicemēru kādu kompromisa figūru, un visi rullētu tālāk. Taču runa ir par Rīgas mēru Daini Turlo. Preses konferencē Rosļikovs pateica nepārprotami - Turlā atstādināšana ir aktuāla. Līdz ar to visu šo politisko perturbāciju iespējamais iemesls varēja būt centieni tieši Turlo «noņemt no trases» un formāli vai neformāli ievilkt koalīcijā Latvijas attīstībai frakciju. «Rupjie pārkāpumi», par kuriem četrinieks tika izslēgts no partijas, iespējams, nebija tikai nepakļaušanās partijas vadības norādēm, bet gan daudz smagāks nodarījums. Darbošanās citu spēku interesēs. Jādomā, ka ne jau par pliku paldies.

Ar ko Turlais izpelnījies dažu ietekmīgu spēlētāju nemīlestību? Turlajam bieži pārmet viņa padomju laika militārista pagātni. Militāristi visā pasaulē (ne tikai PSRS) izceļas ar īpašu ietiepību, pat stūrgalvību atsevišķos jautājumos, kuri viņu neelastīgajā domāšanā viņiem pašiem šķiet sevišķi svarīgi. Turlais ir īpaši neiecietīgs pret dažādām, viņaprāt, izvirtībām - prostitūciju, narkomāniju, azartspēļu izplatību. Viņa vadībā ārkārtīgi ienesīgais un ietekmīgais spēļu zāļu bizness Rīgā varētu tikt būtiski ierobežots ne tikai vārdos (kā pie Ušakova), bet arī darbos, ko nekādi negribētu pieļaut šī biznesa redzamākās figūras, kuru politiskā svira ir tieši partija Latvijas attīstībai.

Visā šajā scenārijā ārkārtas vēlēšanas, protams, nebija paredzētas, par ko Rosļikovs preses konferencē skaidri norādīja, sakot, ka šādas vēlēšanas pirms budžeta pieņemšanas būšot noziegums pret rīdziniekiem, taču notikumi, kā parasti, aizgāja savu gaitu. Četrinieks plānoja atklāt politisko biržu, kurā pēc peldošā kursa tirgot savu «zelta akciju», un tuvākajās dienās redzēsim, vai šajā biržā būs arī kāds pircējs. Pagaidām izskatās, ka viņi ir pārrēķinājušies. Droši vien Turlais patiešām tiks noņemts «no trases», bet, ļoti iespējams, kopā ar visu pašreizējo deputātu korpusu.