Nekā personiska, vien bizness

 
©F64 Photo Agency

Bērnu un sirmgalvju izmantošanu savtīgos nolūkos necieš pat zeki, bet politikā šāda uzvedība tiek tolerēta daudz vairāk.

Ik vēlēšanas partijas sacenšas ar solījumu dāsnumu pensionāriem, kuri ir nozīmīga un aktīva elektorāta daļa, pēc tam pensionārus atstājot pie sasistas siles. Dažādu veidu nodrošinājums bērniem politiķu mutēs, koncepcijās un pat likumos tiek sludināts kā sociāli atbildīgas valsts aksioma, kas tāda nav praksē, jo īpaši medicīnā. Šāda netieša izmantošana jau ir ierasta Latvijas politikas praksē un nav tabu arī citās valstīs. Deputātu pārpirkšana, pārvilināšana, piedāvājot dažādus amatus, «izaugsmes» iespējas, zvaigznes lomu, kas tā pati pārpirkšana vien ir, Latvijas politikā ir ierasta parādība. Tas notiek nacionālā līmenī, pašvaldību līmenī, neatkarīgi no partiju ideoloģijas, ciktāl par tām Latvijā vispār var runāt. Līdzīga rīcība ir ierasta, nepārvilinot deputātus uz citu partiju, bet tikai vienojoties par kādu noteiktu balsojumu. Neviens jau nesaka un netic, ka politika būtu baltiem cimdiem darāms darbiņš, bet ir savas ētikas un pašcieņas robežas pat tad, kad ūdens jau smeļas mutē.

Jau pavisam citu šajā ziņā sasniegusi Saskaņa un Gods kalpot Rīgai (GKR) Rīgas domē, manipulējot ar 83 gadu vecu sirmgalvi - Jāni Ločmeli. Īsi pēc tam, kad GKR deputāti atbalstīja opozīcijas rosināto vicemēru Druvja Kleina (bloks Rīgai) un Annas Vladovas (Saskaņa) atbrīvošanu no amatiem, jo šie politiskie veidojumi bija parakstījuši pieprasījumu par GKR mēra Oļega Burova atstādināšanu, parādījās vēsts, ka šis pieprasījums nav spēkā. Pārdomājis Ločmelis, kurš, kā jau ierasts kutelīgās situācijās, pēkšņi saslima, ko, protams, apliecina darba nespējas lapa. Lai pieprasījumu atsauktu, pietika ar vienu vienīgu deputātu no esošo koalīcijas partneru rindām, kuri sakās esam pagalam neapmierināti ar Burova nekoleģiālo un valdonīgo vadības stilu. Var, protams, strīdēties par to, vai vadības stils tā traucē koalīcijas partneriem vai drīzāk nespēja sadalīt saimniecisku un kapitālsabiedrību un departamentu pārraudzības pīrāgu, kur viens no būtiskiem elementiem ir Emīls Jakrins, vai tie ir iespējamo domes ārkārtas vēlēšanu apsvērumi. Lai gan tur nav, par ko strīdēties - acīm redzami tie ietekmē Rīgas domē valdošo bardaku. Katrā ziņā ir skaidrs, ka šis GKR manevrs, izmantojot sirmo kungu, ir tikai īslaicīga agonija situācijā, kad koalīcija ir saēsta no iekšpuses un vairs nav pietiekami spēcīgu amatu resursu, ar ko caurumus aizsmērēt. Nepagāja ne pāris dienas, kad sasirgušais sirmgalvis atžirga un pēc «situācijas izrunāšanas» ar Saskaņas frakciju savu atsaukto parakstu atkal pievienoja, neraugoties uz iepriekš pausto, ka viedokli nemainīs. Kā paudis saskaņietis Sandris Bergmanis, Ločmelis izrādījis labo gribu. Iespējams, ka likme ir viņa meitas, pašlaik Saeimas deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas virzīšana par Rīgas domes mēra kandidāti iepretim amatam Rīgas siltuma padomē.

Tas savukārt nozīmētu, ka Nils Ušakovs var gan ārkārtas vēlēšanu gadījumā kampaņā pazīmēties, bet tomēr, visdrīzāk, nekandidēs. Protams, Ločmelei-Luņovai nav tās vilkmes, kas Ušakovam ar visu viņa korupcijas asti, tomēr nevar neņemt vērā viņas labo startu Saeimas vēlēšanās - 18,6 tūkstoši plusiņu, kas ir tikai par pāris simtiem mazāk nekā partijas līderim Jānim Urbanovičam un ilggadējajam parlamentārietim Andrejam Klementjevam. Bet ar valsts piešķirtajiem 800 tūkstošiem eiro ik gadu Saskaņai līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām domes vēlēšanu kampaņu visai veiksmīgi var izvilkt arī Ločmele-Luņova. Sliktākā situācijā ir GKR, kurai kā Saeimā nepārstāvētai partijai dāsnā valsts finansējuma nav, bet tā savukārt, nestartējot blokā ar Saskaņu, var izrādīties derīga trūkstošā monēta vienā vai otrā pusē. Jau pērn, klaušinot domes opozīcijas partijas par iespējamo sadarbību ar GKR, tik kategoriski noliedzoši, pēc Burova teiktā, neesot bijuši nedz Attīstībai/Par! (AP!), nedz Nacionālās apvienības (NA) deputāti.

Arī ar vienotas labējās frontes veidošanu nesokas. Par nestartēšanu kopīgā sarakstā pirmā paziņoja AP!, par nolēkšanu jau sākuši domāt arī jaunkonservatīvie, līdz janvāra beigām solot atbildi Jaunajai Vienotībai (JV) un NA. Ar tādu naudu, kādu partijām pie kājām nometusi Saeima, var atļauties tērēties atsevišķi arī bez spilgtu līderu esamības. JKP gada kampiens ir 626 420 eiro, AP! - 586 964, pussabrukušajai KPV - 643 369, NA - 557 129, JV - 416 535 eiro. Vēl jau konkurenci radīs arī Rīgas domē allaž slikti startējusī ZZS, kā arī aktīvā Latvijas Reģionu apvienība un Progresīvie. Un tieši GKR atšķeltība no Saskaņas nosacīti labējām partijām var dot cerību nomainīt kreiso koalīciju, vajadzības gadījumā piesaistot GKR. Katrā ziņā likmes būs augstas, ņemot vērā ar likuma izmaiņām pagarināto domes ievēlēšanas termiņu, jo ir skaidrs, ka nepieciešamais pilsoņu parakstu skaits pat referenduma ierosināšanai savākts netiks. Protams, ja vien Satversmes tiesa neieviesīs korekcijas, jo skaidrs, ka vismaz sadaļā par labu likumdošanas procesu, ko parasti vērtē konstitūcijas sargi, šo grozījumu pieņemšanā te būtu ko teikt.

 

Abonē