Neiespējamā misija palaista

 
©Gatis Gierts/ F64 Photo Agency

Liela daļa iedzīvotāju, vismaz autovadītāji, jau pirmajās šā gada dienās sajuta akcīzes nodokļa paaugstināšanas radītās degvielas cenu izmaiņas, bet atklāsme par virkni citu 2020. gada izmaiņu daudziem vēl tikai priekšā. Viena no tām – pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantošanas iespēja, par ko plašākai sabiedrībai acīmredzot vēl maz informācijas.

Lai arī runa ir par pensijām, šoreiz pamatā iesaistīti strādājošie, ap 1,3 miljoniem cilvēku, no kuru algas 6% ienākumu tiek novirzīti 2. pensiju līmenī ar mērķi gūt peļņu no ieguldījumiem, kas vēlāk papildinātu vecuma pensiju. Grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā par šīs pensijas daļas mantošanu, tā uzkrājējam nomirstot pirms pensijas vecuma sasniegšanas, pašā pilnvaru termiņa izskaņā 2018. gada 11. oktobrī vienbalsīgi pieņēma iepriekšējā, 12. Saeima. Iniciatīva Saeimā nonāca no pilsoniskās iniciatīvas portāla manabalss.lv, kur parakstus vākt bija rosinājis privātais pensiju ieguldījumu apsaimniekotājs Indexo. Lai arī savākti 10 000 pilsoņu paraksti, Saeima neskaitāmas šādas iniciatīvas jau ir ignorējusi. Pensiju mantošanas iniciatīvai būtiski palīdzēja ne tikai opozīcija, No sirds Latvijai, kas to iesniedza kā likumprojektu, bet arī tās izskatīšana priekšvēlēšanu laikā. Lai arī balsojums Saeimā bija vienbalsīgs, iepriekš pret to asi iebilda toreizējais labklājības, tagadējais finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība). «Tas nav iespējams, neizpostot sociālo budžetu,» intervijā Neatkarīgajai uzreiz pēc attiecīgā balsojuma 2. lasījumā izteicās Reirs, skaidrojot, ka tādējādi būtu jāpalielina šīs iemaksas vai jāsamazina pakalpojumi pārējiem 400 tūkstošiem pensionāru.

Lai arī Reirs šo iniciatīvu norakstīja uz priekšvēlēšanu populismu, jāteic, ka mēs šajā ziņā bijām atpalikuši, šāda kārtība jau labu laiku darbojās virknē Eiropas valstu, tostarp Lietuvā un Igaunijā. Jāpaskaidro, ka nav runa par visas pensijas mantošanu, bet tikai par 2. līmeņa uzkrājumu, kas, saskaņā ar VSAA datiem, 49% ir līdz 2000 eiro, 29% - 2000 līdz 5000 eiro, 16% - 5000 līdz 10 000 eiro, 6% - vairāk nekā 10 000 eiro. Aizdomāties par šādu uzkrājumu veidošanas nepieciešamību un to izmantošanas godīgumu liek arī statistika, saskaņā ar kuru pensijas vecumu nesasniedz apmēram trešdaļa vīriešu un 15% sieviešu, un, ja vien aizgājēja radinieki nebija statusā bez iztikas līdzekļiem līdz 18 gadiem, tad uzkrājums aizgāja kopējā pensiju katlā. Jāatceras arī, ka ik gadu tiek pakāpeniski palielināts pensionēšanās vecums, kas šogad jau būs 63 gadi un 9 mēneši (ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem), līdz 2025. gadā tas sasniegs 65 gadus. No otras puses, vidējais dzīves ilgums pamazām palielinās, lai arī Latvijā tas ir viens no zemākajiem Eiropā.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) lēš, ka vidēji ik gadu pirms pensijas vecuma nomirst vairāk nekā 5000 pensiju 2. līmeņa dalībnieku. Šā gada pirmajās darba dienās 2. līmeņa uzkrājuma mantošanai bija pieteikušies vien 800 cilvēku no apmēram miljona. Nav gan pamats milzu steigai, jo mantošanai pieteikties var desmit gadus, un tikai pēc tam uzkrājums tiek ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā. Tomēr arī nekaitētu, ja tikpat aktīvi, kā valsts iestādes reklamējušas, piemēram, čeku loteriju, tās informētu arī par šo jaunumu. Kodolīga informācija ar izmaiņām un to, kur, kā vērsties, ir VSAA mājaslapā, bet cik cilvēku ikdienā to lasa?

Turklāt spēkā stājušās normas attiecas uz ikvienu uzkrājēju, jo katrs, kurš vien vēlas savus pāris tūkstošus eiro neatstāt valstij, bet tuviniekiem vai citām izvēlētām personām, no 1. janvāra var norādīt savu izvēli. To patiesi vienkārši un ātri iespējams izdarīt portālā latvija.lv, izvēloties vienu no trim variantiem - atstāt uzkrājumu valstij (piedāvāta kā pirmā opcija), ierakstīt konkrētu mantotāju (pieļauj tikai vienu) vai uzkrājumu atstāt mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā, kas būtu vispirms laulātie un bērni. Interesanti, ka likums, izvēloties vienu mantotāju, paģēr, lai tas arī būtu pensiju 2. līmeņa dalībnieks, lai gan pieteikt iespējams arī nepilngadīgu bērnu. Šajā gadījumā viss tāpat beigsies ar mantošanu Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Valsts gan sevi nav atstājusi galīgi bešā, 80% izmaksājot mantotājam un sev atstājot nevis «desmito tiesu», bet, sekojot misters 20 tradīcijām - 20% no uzkrājuma. Laiks rādīs, vai šī jaunā kārtība ietekmēs nodokļu maksāšanu, domājot par savām vecumdienām vai tuvinieku nodrošināšanu, ko līdz šim jau varēja darīt un varēs arī turpmāk, brīvprātīgi veicot iemaksas jau līdz šim mantojamajā 3. pensiju līmenī. Visdrīzāk te darbosies vairāki citi faktori, kas to sekmēs vienā vai otrā virzienā. Katrā ziņā vidējā vecuma pensija 350 eiro, trešdaļai 200-300 eiro, desmitajai daļai pat zem 200 eiro, piektdaļai - zem nabadzības sliekšņa neiedvesmo. Jācer arī, ka viedokļi par «sociālā budžeta izpostīšanu» nekavēs spert nākamos soļus pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanā, pensiju indeksēšanā un palielināšanā.

 

Abonē