Ratiem pa priekšu

 
©Gatis Gierts/F64

Vēl pirms valdība un Saeima atbalstījušas ministra Jura Pūces rosināto Rīgas domes (RD) atlaišanu, Saeima jau ratiem pa priekšu nekaunīgā veidā steidzamības kārtā stumj grozījumus, lai potenciālajās domes ārkārtas vēlēšanās to ievēlētu nevis uz atlikušo pusotru gadu, bet arī jau uz nākamo termiņu, kopā pieciem ar pusi gadiem.

Politisks lēmums, kurš jāizsver gan no juridiskā aspekta, ņemot vērā iespēju to apstrīdēt Satversmes tiesā, gan no demokrātiskā, ētiskā un politiskā aspekta. Normāli būtu šādu nopietnu lēmumu nevis virzīt pāris dienās, bet kārtīgi izdiskutēt, izsvērt dažādus argumentus, kā to arī māca Satversmes tiesa, nemitīgi atgādinot par labas likumdošanas praksi, ar kuru šai koalīcijai pagalam neveicas. Par tās rokrakstu jau kļūst likumu rakstīšana ne tikai konkrētiem gadījumiem, bet arī konkrētiem cilvēkiem, konkrētām partijām, tostarp sev, ja kaut kāds labums pagrābjams, kā ar partiju finansēšanas likumu. Koalīcija tā steidzās aizelsusies, ka pat nepaspēja nobalsot par likumprojekta steidzamību pirmajā lasījumā. Tā vietā, lai izmantotu šo nepieredzējušās deputātes Daces Bluķes (A/P!) kļūdu un skatītu likumprojektu normāli trīs lasījumos, koalīcija izvēlējās netīru taktiku un šo pašu likumprojektu iesniedza otrreiz, lai tikai to varētu izraut cauri steidzamības kārtā vēl līdz Ziemassvētkiem. Pa šo laiku gan vēl jāapstrādā KPV LV deputāti, kuri balsoja pret šo likumprojektu un kuri vēl arī nav piekrituši RD atlaišanai, jo sabiedrība neredzot, ka būtu atkritumu krīze. Domes atlaišanas juridiskais pamatojums ir ar baltiem diegiem šūts, un, iespējams, KPV LV nevēlas jau otro reizi konjunktūriski mainīt savu viedokli tikai koalīcijas mīļā miera labad. To jau KPV LV ministriem nācās nožēlot, kad pakļāvās Ilgas Šuplinskas un Jāņa Bordāna spiedienam atstādināt Latvijas Universitātes rektoru Indriķi Muižnieku.

Pamatot domes atlaišanu tīri juridiski izskatās sarežģītāk nekā noteikt piecu ar pusi gadu domes ievēlēšanas termiņu - galu galā vēlēšanu termiņš ārkārtas vēlēšanu gadījumā likumā nav noteikts, vēlētāji iepriekš jau zinās, uz kādu termiņu domi vēlē, ko turklāt tagad reglamentēs likumā! Cita lieta, ka likums rakstīts speciāli šim gadījumam, tas būs salipināts steigā, viltīgi izbīdīts divos lasījumos, apšaubāmi atbilstoši labas likumdošanas praksei. Papildu bažas tomēr rada tas, cik demokrātiski ir vienai pašvaldībai pagarināt likumā noteikto četru gadu termiņu, jo īpaši, ja iepriekš darīts citādi.

Pēc ārkārtas vēlēšanām 2011. gadā 11. Saeima tika ievēlēta uz nepilnu termiņu, kas gan bija vairāk nekā trīs gadi. Bet cita situācija, kurā varētu vilkt paralēles ar RD, bija Rendas pagasta padomes ārkārtas vēlēšanās 2003. gadā. Tās nācās rīkot pēc tam, kad Saeima jūnija beigās atlaida šo padomi, kuras atlaišanas pamatojums bija likumiski neapšaubāms - tā nespēja strādāt, jo četri no septiņiem opozīcijas deputātiem neapmeklēja sēdes un likumā minētās trīs reizes pēc kārtas šīs sēdes nenotika. Ārkārtas vēlēšanas notika 2003. gada 20. septembrī kopā ar referendumu par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, un domes pilnvaru termiņš tika noteikts līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām 2005. gada 11. martā. Tātad - dome tika ievēlēta tikai uz nepilnu pusotru gadu! Ja RD ārkārtas vēlēšanas notiks nākamā gada februārī, tad līdz kārtējām vēlēšanām būs gads, trīs mēneši un sešas dienas. Vai divu ar pusi mēnešu starpība ir tik izšķirīga, lai vienā gadījumā ārkārtas vēlēšanās ievēlētas domes termiņš būtu atlikušais pilnvaru laiks un otrā gadījumā - vēl arī nākamās domes pilnvaru laiks? Vai izšķiroši ir tas, ka vienā gadījumā tā ir Rīga un otrā - ciems ar mazāk nekā tūkstoš iedzīvotājiem? Vai tomēr nevajadzētu būt «viens likums, viena taisnība visiem»? Vai izšķiroši ir tas, ka domes atlaidēji vēlas uz karstām pēdām izmantot Saskaņas un GKR krītošos reitingus, vēl siltos korupcijas argumentus un ieinvestēt uz ilgāku laiku?

Es gan RD atlaidēju vietā nebūtu tik pārliecināta par koalīcijas nomaiņu ārkārtas vēlēšanās. Ja, kā sola Saskaņa, vēlēšanās Nils Ušakovs atgriezīsies, lai strādātu (un pieci ar pusi gadi varas ir spēcīgs kairinājums to darīt), ar visu viņa koruptīvo asti opozīcijas partijām nav līdzīga kalibra līdera, ko likt pretī. Visi viņu līderi jau aizbēga no RD uz Saeimu īsi pēc ievēlēšanas. Kāpēc lai vēlētājs vēlreiz noticētu, ka šis nebūs kārtējais tramplīns kādam iekārojamākam krēslam? Lai mērotos spēkiem ar Ušakovu, mazpazīstamākajiem opozīcijas partiju līderiem nāksies krietni patērēt nupat Saeimas nekaunīgi pašpiešķirto valsts naudiņu. GKR gan pie tās netiks, jo nav ar panākumiem startējusi Saeimas vēlēšanās, un tai ar mēru Oļegu Burovu neklāsies viegli, bet Saskaņa gan varēs šaut reklāmu salūtu! Vismaz pasildīs ekonomiku ar ārkārtas vēlēšanām, kura sākusi un solās arī turpmāk padzist! Būs interesanti vērot, kā un vai pieaugs priekšvēlēšanu aģitācijas kvalitāte un kvantitāte, vai partijas būs mācījušās no pēdējo vēlēšanu populisma melu īsajām kājām. Turklāt neaizmirstam, ka nacionālajā līmenī arī viena otra varoņpartija ir zaudējusi atbalstu. Jautājums arī, vai tiešām labējās partijas spēs vienoties vienā blokā un neapkarot viena otru.

Ja esošā RD koalīcija tiks pārvēlēta, Saeima būs leģitimizējusi esošo varu un izdarījusi lāča pakalpojumu Saskaņai&GKR, kuras būs tikušas vaļā no izslēgtajiem, bet mandātus nenolikušajiem biedriem un vēl ilgāk nekā parasti varēs salaist savus astoņkājus.

 

Abonē