Brēka latviskā gaumē
 
©F64

Mediķu cīņā par algu paaugstinājumu daudz tika piesaukts ārstu un māsu trūkums, kas atsevišķās specialitātēs un reģionos ir īpaši sāpīgs un jau draud radīt sistēmiskas problēmas. Tomēr – kad tiek piedāvāts tieši trūkstošos mediķus importēt, tad – paldies, iztiksim!

Ziņu virsraksti viens pēc otra vēstīja par ielaistu kaiti. Stradiņos trūkstot anesteziologu, zobārstu, dežūrposteņos Neatliekamās medicīnas centrā - ķirurgu. Ārstu trūkuma dēļ atsevišķās specialitātēs nespējam nodrošināt ar likumu noteikto bezmaksas medicīnu bērniem, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā mēnešiem garas rindas ir pie kardiologa, acu ārsta, otolaringologa, psihiatra, ģenētiķiem. Ārstu trūkums atsevišķās specialitātēs arī ar palielinātu veselības aprūpes budžetu neļaušot kardināli samazināt rindas pie speciālistiem, arī Onkoloģijas centrs saskāries ar ārstu un māsu trūkumu, kā dēļ nākas mazināt operāciju skaitu. Valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs, jo īpaši reģionos, kopumā trūkstot vairāk nekā 500 ārstu un 1500 māsu, apmēram piektdaļa ārstu un māsu ir pirmspensijas vecumā. Uz 100 000 iedzīvotājiem Latvijā esot vien 4,8 praktizējošas māsas, kamēr vidēji Eiropas Savienības (ES) valstīs - 8,4. Slimnīcas cenšas viena no otras pārvilināt speciālistus, atsevišķām slimnīcām jāpazemina līmeņi tikai tāpēc, ka trūkst ārstu. Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs, vērtējot jauno slimnīcu kartējumu, sprieda, ka slimnīcu spēju nodrošināt pakalpojumu pieejamību būtiski ietekmēs lielais speciālistu trūkums, turklāt arī plānotais atalgojuma pieaugums neesot tik konkurētspējīgs, lai piesaistītu speciālistus reģionos. Arī nupat tiesībsarga konstatētā bērnu spīdzināšana un neārstēšana Ainažu psihiatriskajā slimnīcā tiek saistīta ar katastrofālu ārstu trūkumu - viens psihiatrs uz 74 pacientiem, turklāt ne pilnu laiku strādājošs! Ja valstī kopumā esot tikai 16 bērnu psihiatri, pie kuriem rindās stāv, skaidrs, ka viņi nerausies strādāt uz Ainažiem!

Taču interesanti, ka tagad, kad valdība virza grozījumus Imigrācijas likumā, kas ļaus piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku no valstīm ārpus ES, mediķi un arodbiedrību savienība tam iebilst, piebalso arī Nacionālā apvienība. Virzītājs - Ekonomikas ministrija - piekāpusies un mediķus izslēgusi no profesiju listes, kurās prognozētā darbaspēka trūkuma dēļ darbā var uzaicināt ārzemniekus - problēmas aizpildīt vakanci esot saistītas ar zemu atalgojumu, nevis objektīvu darbaspēka trūkumu.

Uzaicinātajiem ārstiem - ārzemniekiem - tāpat būtu jāprot latviešu valoda augstā līmenī. Cik ārvalstu mediķu steigs mācīties latviešu valodu un rausies strādāt uz Latviju par mūsu ārstu algu un izkonkurēs pašmāju mediķus?

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai (LBAS) un Veselības aprūpes darbinieku arodbiedrībai (VADA) iestājies sargsuņa sindroms - nevienu sētā nelaist - vispirms jāceļ algas un jānodrošina nozare ar savējiem. Algas šogad būtiski palielinātas, bet vai tas uz burvju mājienu radīs trūkstošo medicīnas personālu? VADA vadītājs Valdis Keris kritizē, ka tās nav palielinātas solītajā apmērā, tā vietā EM pasakot, ka vietējie ārsti nav vajadzīgi! Bet pacienti esot «pelnījuši vietējos ārstus, māsas un ārsta palīgus, savukārt cilvēki, kuri ir auguši un izglītojušies Latvijā, ir pelnījuši darbu Latvijā». Kā citādi kā par demagoģiju to grūti nosaukt. Ārsti ne tikai pelnījuši darbu Latvijā, viņi pat tiek aicināti palikt, nebraukt uz rietumvalstīm, bet rezidentus pat gribēja nosūtīt uz reģioniem, kur ārstu trūkst, taču tam sekoja skarbas ārstu iebildes. Pacientam galvenais ir, lai ārsts izārstē un ir pieejams, bet tiem, kam galvenais ir, lai ir ar ko parunāt un «ka tik vietējais», var līdzēt arī sociālais darbinieks. Latvijā jau strādā vairāki ārsti, piemēram, no Libānas - vai izcelsmes valsts mazina viņu profesionalitāti?

LBAS vadītājs Egils Baldzēns savukārt piesaucis iespējamo algu dempingu. Kāds dempings, ja pēc šī saraksta uzaicinātajiem speciālistiem nedrīkst maksāt zemākas algas nekā nozarē, turklāt pat ar nedaudz lielāku koeficientu - 1,2! Esot jāsniedz praktiska palīdzība reemigrantiem. Protams, bet tiem, kas pabaudījuši rietumvalstu mēnešalgas pāris tūkstošu eiro līmenī, vispraktiskākā palīdzība būtu alga tādā pašā līmenī plus iespēja strādāt ar tik modernu tehniku kā tur. Nereāli.

Neesot arī ētiski attiecībā pret citām valstīm atvilināt viņu speciālistus. Come on! Briti investē miljonus trūkstošo speciālistu pievilināšanā! Dzīvojam atvērtā pasaulē, konkurence par darbaspēku, jo īpaši augsti kvalificētu, tostarp mediķiem, ir globāla, un mēs šajā cīņā zaudējam. Turklāt konkurence attīsta, virza, izsijā labākos - no tā iegūs pacients. Skaidrs, ka neizkonkurēsim rietumvalstis - mums ne tikai alga, bet arī darbaspēka nodokļi un ar nodokļiem neapliekamais minimums, tostarp salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, nav tas konkurētspējīgākais.

Mūsu lielākā cerība būtu darba piedāvāšana Latvijā studējošajiem ārvalstniekiem - viņi apgūst latviešu valodu, jau apbružājušies mūsu kultūrā, mentalitātē, sadzīvē. Netiks jau ievesta ārstu armija un visās specialitātēs. Uz visu garo 237 profesiju sarakstu saskaņā ar EM aplēsēm šādi valstī varētu tikt piesaistīti kopumā 200-300 strādājošo. Brēka tīri latviskā stilā lielāka nekā būs iespējas aizpildīt caurumus un stimulēt ekonomiku.