Redzētais bērēs kļuva par pagrieziena punktu: "Aiz zārka gāja četrus gadus veca meitenīte..."

Tuvojoties iecerētajai protesta akcijai par onkoloģijas pacientu ārstēšanas pieejamību, biedrības vadītāja un vēža paciente Inese Supe TV raidījumā "Nra.lv sarunas" dalījās ar pieredzi, kas viņai kļuvusi par vienu no spēcīgākajiem argumentiem, kāpēc nedrīkst samierināties ar situāciju veselības aprūpē.

"Latvijā cilvēki grib dzīvot. Viņi ne tikai grib dzīvot Latvijā, viņi vispār grib dzīvot," uzsvēra Supe.

Viņa stāstīja, ka ir bijusi vairāku onkoloģijas pacientu bērēs, taču īpaši spilgti atmiņā palicis viens notikums.

"Es esmu bijusi onkoloģijas pacientu bērēs vairākās. Bet tās vienas man ļoti spilgti atmiņā - nes mammīti zārkā, un aiz tā zārka iet viņas mazā meitiņa, četri gadi, iespiedusi rokās puķītes. Saproti, cik tas īstenībā ir šausmīgi," emocionāli atcerējās Supe.

Viņa atzina, ka ne visos gadījumos mediķi spēj glābt cilvēka dzīvību, tomēr uzskata, ka situācijās, kad ārstēšana var palīdzēt, valstij ir pienākums darīt visu iespējamo.

"Ja tu vari šo cilvēku izglābt, lai tiem bērniem ir tās mammas un lai tās ģimenes spēj pilnvērtīgi funkcionēt, tad, man liekas, ir jādara viss, kas ir iespējams," sacīja viņa.

Pēc Supes domām, cīņa par labāku onkoloģisko pacientu aprūpi nav tikai par medicīnu vai finansējumu. Tā ir arī par ģimenēm, kurām nevajadzētu zaudēt savus tuvākos brīdī, kad pastāv iespēja viņus izglābt.