Lai gan onkoloģijas rehabilitācijas nodarbībās piedalās arī vīrieši, sievietes tajās joprojām ir ievērojami aktīvākas. Raidījumā "Nra.lv TV sarunas" fizisko aktivitāšu speciālists Rūdolfs Cešeiko skaidro, ka tam, visticamāk, ir dziļi iesakņojušies psiholoģiski un sabiedrībā valdoši priekšstati.
Sarunas laikā Sondra Zaļupe vaicāja, vai rehabilitācijas programmās vērojamas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem. Cešeiko atzina, ka vīrieši nāk, tomēr sieviešu ir vairāk. Līdzīgu tendenci viņš novērojis arī ārvalstu kolēģu praksē.
"Sievietes tādā ziņā ir krietni vien atbildīgākas," saka speciālists, piebilstot, ka veselības jautājumos viņas biežāk meklē palīdzību un aktīvāk iesaistās rehabilitācijas procesā.
Pēc viņa teiktā, ir pat savdabīgs izņēmums.
"Ir tikai viens ārsts, pie kura iet vairāk vīrieši. Tas ir sporta ārsts," viņš smaidot atzīst, savukārt raidījuma vadītāja joko, ka tas laikam ir "džeku ārsts".
Uz jautājumu, kāpēc vīrieši joprojām ir kūtrāki meklēt palīdzību, Cešeiko atbild, ka iemesls, visticamāk, meklējams senos priekšstatos par vīrišķību.
"Es domāju, tas ir dziļi iesakņojušies vēsturiski priekšstati, ka tad tu it kā parādi savu vājumu. Bet tā ir nepareiza domāšana," uzsver speciālists.
Viņš norāda, ka realitāte ir gluži pretēja. Nodarbībās redzams, ka cilvēki, kuri ārstēšanās laikā turpina kustēties un strādā ar savu fizisko sagatavotību, nereti ir labākā fiziskajā formā nekā daļa viņu vienaudžu.
Tāpēc palīdzības meklēšana un rūpes par savu veselību nav vājuma pazīme, bet gan atbildīgs lēmums.