Dividendēs 5 valsts kapitālsabiedrībām no savas peļņas nākamā gada valsts  budžetā būs jāiemaksā 70-100%  

Bez lieliem pārsteigumiem politiķi šonedēļ pieņēma valsts galveno finanšu dokumentu. Šim parlamentam šis bija pēdējais balsojums par budžetu. Un tieši priekšvēlēšanu vēsmas bija tās, kas neļāva strādāt pie izdevumu mazināšanas un ieņēmumu celšanas ar nepieciešamo jaudu.

Darbs pie būtiskām reformām valsts pārvaldē tika atstāts mantojumā nākamajai Saeimai. Ekonomisti kopumā budžetu raksturo kā ceļu uz nekurieni- uz parāda, un valsts uzņēmumu dividenžu rēķina. Vadība šogad arī nedeva pareizu signālu- vienlaikus runājot par taupīšanu un griešanu un vienlaikus dodot akceptu celt algas vairākās kapitālsabiedrībās virs atļautās robežas, ziņo raidījums "Nekā personīgā".

ILZE JAUNALKSNE-RĒDERE, žurnāliste

Jaunā gada apņemšanās pie eglītes parasti ir cēlu mērķu vadītas, taču laikam ejot apņemšanās noplok vai notiek atkāpšanās no solītā. Tā šoreiz sanācis ar parlamentā pērn budžetā iestrādāto - nepalielināt algas budžeta iestādēs un kapitālsabiedrībās vairāk kā par 2, 6 procentiem.

Pērn Ministru kabinets un Saeima atbalstīja šā gada atlīdzības fonda pieauguma ierobežojumu ne vairāk kā 2,6 % apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Ierobežojums attiecas gan uz valsts pārvaldes, gan pašvaldību iestādēm, arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un ostu valdēm. Vienlaikus valdībai saglabātas tiesības lemt par izņēmumiem, lai, piemēram, Iekšlietu ministrijas darbinieku algas pielīdzinātu Aizsardzības ministrijas darbinieku atalgojumam.

VIKTORS VALAINIS

Ekonomikas ministrs (ZZS)

Manuprāt, tā politika kā tāda ir sevi attaisnojusi. Ja mēs ejam taupības virzienā, tad mēs pasakām , ka visiem ir jātaupa.

Tomēr skaitļi rāda ko citu. Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermani, izpētot Valsts kases datus, aprēķinājis, ka atlīdzības kopējie izdevumi visās budžeta iestādēs šogad 10 mēnešos bija 3,46 miljardi eiro. Tie ir 6,7 % vairāk nekā pirms gada. Hermaņa skatījumā, ja visās iestādēs būtu pildīts politiķu solītais, tad atlīdzībām tērētā summa būtu par 133 trim miljoniem mazāka. Budžeta likumā Saeima atstāja atrunu. Izņēmuma gadījumā varēs tomēr prasīt atļauju lielākam algu pieaugumam. Un par katru šādu lēmumu lems valdība. Šo iespēju izmantoja kapitālsabiedrības.

Jau vasarā valdībā vērsās vairākums slimnīcu un veselības aprūpes centru, prasot atļauju lielākajam algu kāpumam par 2,6 procentiem gan māsam, gan viņu palīgiem, gan citiem medicīnas darbiniekiem, kuri iesaistīti vairākos ārvalstu finansētos projektos.

VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”
VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”
VSIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca”
VSIA “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari””
VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca”
VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža””VSIA “Piejūras slimnīca”
VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži””
SIA “Latvijas digitālās veselības centrs”
“Nacionālais psihiskās veselības centrs”, Valsts SIA

HOSAMS ABU MERI

Veselības ministrs (Jaunā Vienotība)

NP: Un valdība uztaisīja šo izņēmumu?

Jā, tas bija izņēmums, par to tiešām pamatā nauda šim atalgojumam nenāca no budžeta. Tā nav tikai medicīna, tie ir pētījumi, tie ir Eiropas finansēti projekti, kur atalgojums nāca no turienes. Tie 2,6 procenti bija ļoti stingri priekš kapitālsabiedrībām, ir papildu projekti un jārealizē projekti par miljoniem, un vajag papildu darbiniekiem un tu nevari to nepaņemt.:)

Atļauju izmaksāt lielākas algas saviem darbiniekiem prasīja arī satiksmes ministrijas kapitālsabiedrības -“Latvijas radio un televīzijas centrs” un “Latvijas gaisa satiksme.” Gaisa satiksmes vadības dispečeru atalgojums esot padarījis viņus mazāk konkurētspējīgus un tiekot vājināta arī valsts drošība. Tāpēc viņiem šogad akceptēts 25% (-cu procentu) pieaugums atlīdzībās. Satiksmes nozares atbildīgais no Progresīvajiem Atis Švinka uzsver, ka ministrs uzņemoties atbildību, kādiem mērķiem šie līdzekļi tiekot izmantoti.

ATIS ŠVINKA

Satiksmes ministrs (Progresīvie)

Es šādus izņēmumus esmu prasījis. Gan Latvijas Gaisa satiksmei, gan LVRTC, attiecīgi ar konkrētiem projektiem pierādot, un es esmu gatavs aizstāvēt, ja šādas situācijas ir radušās. Tur bija dispečeru pāriešana jau uz citām valstīm, un arī šie līdzekļi nāk nevis no budžeta, bet no Eiropas institūcijām. Katrs gadījums ir individuāls un valdībā arī esmu runājis- katrs ministrs nes atbildību .

Individuālu pieeju prasīja arī nacionālais loteriju uzņēmums “Latvijas Loto”.

Jaunās vienotības vadītās finanšu ministrijas kapitālsabiedrība esot likvidējusi savu meitas uzņēmumu “Latloto nams”, esot jāpieņem darbā jauni darbinieki.

ARVILS AŠERADENS

finanšu ministrs (Jaunā Vienotība)

Meitas uzņēmums un vairāk darāmā.

NP: Un tomēr taupības apstākļos vienam konkrētam uzņēmumam, šai gadījumā “Jaunās vienotības” ministrijai pakļautai kapitālsabiedrībai taisīt izņēmumu (bija attaisnojami), vai arī tas nemudina pārējos darīt to pašu?

Viena lieta ir valsts iestādes, otra kapitālsabiedrības.

Ja mēs skatāmies kopējo to darba samaksas pieaugumu, tad tas ir viens, bet šeit tiešām ir praktiska vajadzība. Jo tiek apvienoti divi uzņēmumi.

Šovasar lielāku algu kāpumu par atļauto prasīja arī kapitālsabiedrība “Augstprieguma tīkls”. Sīkāka informācija par summām un darbinieku skaitu gan nav atrodama.

Septembrī personāla izmaksas Evikas Siliņas valdība virs noteiktajā limita ļāva palielināt arī “Latvenergo” strādājošajiem Arī par šo valdības mājas lapā informāciju plašāk iegūt nevar.

VIKTORS VALAINIS

ekonomikas ministrs (ZZS)

Arī man ekonomikas ministrijā bija arī citas institūcijas, kas vēlējās to (lielāku algu pieaugumu), bet viņi neizturēja šo sietu pašā ministrijā. Bet bija tādas, kā “Latvenergo” kur tā bija objektīva nepieciešamība, jo nozarē algu pieaugums bija stipri straujš.

ARTŪRS BUTĀNS

Saeimas deputāts (NA)

2,6 procenti gāja budžeta pakotnē, ko stiprinājām mēs Saeimā. Manuprāt, būtu taisnīgi un godīgi, ja kaut kur pārdala vairāk, tad arī nāk uz Saeimas Budžeta komisiju, pamato, argumentē, un tad šo finansējumu pārdala. Šobrīd tas tā nav. Tas notiek Ministru kabineta līmenī. Mēs budžeta komisijas līmenī netiekam pat par to informēti.

Manuprāt, tas ir negodīgi, ja sabiedrībai sola vienus griestus, bet pēc tam, kad tās uzmanības ir mazāk, tad jau dzīvo stipri zaļāk un pretēji tam, ko paši postulē.

EDGARS TAVARS

Saeimas deputāts (Apvienotais saraksts)

Tā ir vienkārši divkosība, ka tu nevari godīgi un atklāti pateikt, ka tu netaisies šo normu ievērot. Tad, vai nu atcel šo normu, vai nu nāc un pamato atsevišķi, kāpēc kādam būtu jātaisa atsevišķs izņēmums.

Ja mēs turamies pie 2,6 procentiem, tad turamies.

Opozīcija kritizē arī to, kā nākamā gada budžetā ir atrisināts lielākais finansējuma iztrūkums. No solītās birokrātijas mazināšanas nekas neesot sanācis. Ikdienas tēriņi nav tikuši pārskatīti, un lēmums izmaksāt dividendēs 70% līdz pat 100%-tiem no lielo valsts uzņēmumu peļņas, tuvredzīgs.

EDGARS TAVARS

Saeimas deputāts (Apvienotais saraksts)

Ņemam ārā visu, ko var izņemt.

Tāda sajūta, ka slaucam to govi tik, cik varam līdz pat pēdējam brīdim.

Līdz pēdējai pilītei.

ARTŪRS BUTĀNS

Saeimas deputāts (NA)

Man tā izskatās pēc budžeta robu lāpīšanas uz kapitālsabiedrību rēķina.

Manuprāt, tas nav tālredzīgi. Vēl jo vairāk, papētot, kuras ir šīs kompānijas, piemēram, Augstsprieguma tīkls, tas nozīmē, ka viņi atteiksies no kaut kādām investīcijām. Ir skaidrs, ka pie tādu iemaksu apjomam, viņi nevarēs investēt.

+

“Latvenergo” ieskaita pamatbudžetā 2026.g ne mazāk kā 141 000 000 eiro

“Latvijas valsts meži” ieskaita pamatbudžetā 2026.g ne mazāk kā 155 948 948 eiro

“Augstsprieguma tīkls” ieskaita pamatbudžetā 2026.gadā ne mazāk kā 5 716 200 eiro

“Latvijas Loto” ieskaita pamatbudžetā 2026.gadā ne mazāk kā 9 357 760 eiro

“Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” ieskaita pamatbudžetā 2026.gadā ne mazāk kā 6 261 098 eiro

ARVILS AŠERADENS

Finanšu ministrs (Jaunā Vienotība)

Latvenergo mēs ilgi meklējām labu risinājumu starp investīciju plānu un dividenžu apjomu potenciālo. To mēs atradām. Bija daži pārsteigumi Latvijas valsts mežiem. Bija saruna ar “Latvijas valsts mežiem”, ka vairāk mēs nevaram izņemt ārā. Bet tomēr vēl atradām papildu vēl padsmit miljonus eiro.

Bet kopumā mēs esam maksimizējuši uz laiku - nākamajiem trim gadiem, visu dividenžu maksājumus valsts budžetā.

NP: Tas bija prātīgi ilgtermiņā domājot?

Vispirms skatāmies Latvijas situāciju. Ir tiešām strauji izmaksu pieaugumi, kas jau ir bijuši. Iekšējai drošībai, tagad ārējai drošībai.

Es domāju, ka tas bija neizbēgami, ar to bija jārēķinās!

Ekonomists Dainis Gašpuitis vērtē, ka savu lomu nospēlējis priekšvēlēšanu laiks, un koalīcija nav spējusi rast vērā ņemamus izdevumu ietaupījumus. Arī nodokļu izmaiņas kārtējo reizi pārvirzītas uz nākamo gadu. Fiskālā situācija draud vēl tikai pasliktināties, tāpēc iztukšot valsts uzņēmumu kabatas vairākus gadus pēc kārtas radīs ne tikai nopietnas sekas šo kapitālsabiedrību, bet arī ekonomikas attīstībai, uzskata Dainis Gašpuitis.

DAINIS GAŠPUITIS

SEB bankas ekonomists

Šķiet, ja nebūtu tas vēlēšanu faktors, ja būtu daudz pārliecinošāka, stabilāka koalīcija, domājams, būtu bijis daudz lielāks tas uzsvars tieši uz budžeta izdevumu pārskatīšanu. Vai mēs pavisam izvairītos no iebraukšanas lielo uzņēmumu kabatās, es šaubos.

Ja šie riski attiecībā uz drošību nemazinās, tad ir skaidrs, ka līdzekļi, kas nepieciešami aizsardzībai jāturpina palielināt. Tas nozīmē, ka tie jautājumi par potenciālu nodokļu palielināšanu joprojām ir dienas kārtībā. Visu risināt ar aizņemšanos, nav ilgtermiņa risinājums.

PĒCSTUDIJA

Pēc šo nesamērīgi augsto dividenžu izmaksas valsts uzņēmumi būs spiesti meklēt citus finansējuma avotus, lai nodrošinātu ilgtermiņa attīstību. Ekonomisti uzskata, ka viens no variantiem būtu aizņemšanās, kas noteikti radīs papildu izmaksas un mazāku peļņu nākotnē.