Ārsts brīdina par tautas ārstniecības metožu riskiem

Saaukstēšanās sezonā cilvēki, cenšoties pēc iespējas ātrāk atgūt labu veselību, bieži ķeras pie dažādām tautas metodēm. Portāla “tv3.lv” podkāstā “Veselīgas sarunas” AS “Veselības centru apvienība” otolaringologs Oļegs Sokolovs-Karijs stāsta, kādas tautas ārstēšanas metodes labāk nepraktizēt.

“Mani vienmēr fascinē tie kokteiļi, ar ko pacienti skalo savas rīkles - sāls, soda, jods, kliņģerīte. Visi šie līdzekļi izraisa lielāku apdegumu,” saka Sokolovs-Karijs.

Tautā populāri arī ķiploki. Tos ēst ārsts neaizliedz, taču kategoriski iebilst pret to bāšanu degunā vai ausīs. “Jā, esmu vilcis ķiplokus ārā gan no ausīm, gan no deguniem. Tas izraisa apdegumu, un labāk nepaliek. Turklāt deguns pēc tam smird,” viņš saka.

Par elpošanu virs karstiem tvaikiem ārsts ir skeptisks: “Klīniskos pētījumos kartupeļu tvaiku efektivitāte nav pierādīta. Ja tvaiks ir par karstu, tas var izraisīt gļotādas apdegumu. Jēga ir tikai tad, ja inhalējam medikamentus, ko nozīmējis ārsts,” skaidro Sokolovs-Karijs.

Medus tradicionāli tiek lietots saaukstēšanās gadījumos, taču tas nav brīnumlīdzeklis. “Medus pārklāj rīkles gļotādu un var sniegt atvieglojumu apmēram 15 minūtes. Bet nevajag aizmirst, ka medus ir cukurs - pārmērīgi lietots, tas paaugstina cukura līmeni asinīs,” norāda ārsts.

Šķiet, daudzi bērnībā tikuši “ārstēti” ar šņabja kompresēm vai kāpostu lapām uz ķermeņa. “Manās acīs medikamenti ir efektīvāki un drošāki,” saka Sokolovs-Karijs.

Ārsts uzsver - lielākā daļa tautas metožu sniedz tikai īslaicīgu vai apšaubāmu efektu, bet reizēm nodara arī kaitējumu.