Komentāri / NRA pēta: Orgānu transplantācijas virtuve – kāpēc bažas par šīs nozares reputāciju Latvijā
 

13 komentāri

ddens
šajā nozarē ir melnais tirgus kā visur! dzīvot tak gribas!
23.novembris 2018, 10:02 Atbildēt
qqwerty
tas ir ari starptautisks bizness ar ipasi ciniskiem noteikumiem. piem. ukraina esot specialas mediku brigades, kas iznem organus ievainotajiem karaviriem. domaju kaut kas lidzigs iespejams ari citas valstis kur notiek kari.zinamas grutibas gan sagada organu transportesana ipasi uz citam valstim, jo jaievero "deriguma termini". dazkart gan so problemu risina transportejot organu donora kermeni. piem. bernu adopcija uz arzemem...
23.novembris 2018, 16:30 Atbildēt
aarsts
Sabiedriskā konsultatīvā padome ir Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes,
turpmāk arī

PADOME, padomdevēja institūcija, kuras mērķis
ir PADOMES darbā
nodrošināt pa
s
tāvīgu sabiedrības līdzdalību.
23.novembris 2018, 10:45 Atbildēt
DDace Kotzeva
1
Pielikums
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes
2017.gada 20.aprīļa lēmumam Nr.68
APSTIPRINĀTS
Nacionālajā
elektroni
sko plašsaziņas līdzekļu padomē
2010.gadā 4.novembrī
Nacionālās
elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes
Sabiedriskās kon
sultatīvās padomes
nolikums
1.
Sabiedriskā konsultatīvā padome ir Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes,
turpmāk arī

PADOME, padomdevēja institūcija, kuras mērķis
ir PADOMES darbā
nodrošināt pa
s
tāvīgu sabiedrības līdzdalību.
2.
Sabiedriskā ko
nsultatīvā padome, nodrošinot sabiedrības līdzdalību:
2.1.
iesniedz priekšlikumus sabiedriskā pasūtījuma izstrādes procesā, analizē sabiedriskā
pasūtījuma projektu un sniedz ieteikumus tā
īstenošanas
gaitā;
2.2.
sniedz priekšlikumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu
nozares attīstības nacionālās
stratēģijas izstrādes procesā, analizē tās projektu, kā arī gatavo priekšlikumus par
nepieciešamajām izmaiņām tās
īstenošanas
gaitā
;
2.3.
pēc PADOMES lūguma iesniedz priekšlikumus, ieteikumus, atzinumus utt. citos ar
elektronisko
plašsaziņas līdzekļu
darbību saistītajos jautājumos;
2.4.
Pēc PADOMES
uzaicinājuma
Sabiedriskās konsultatīvās padomes
pārstāvim
/jiem
ir
tiesības kopā ar
PADOMI
piedalīties jautājumu risināšanā, kas saistīti ar sabiedriskā
pasūtījuma izstrādi un
īstenošanu, kā a
rī citu
ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību
saistītu jautājumu risināšanā,
valsts pārvaldes institūcijās
.
3.
Sabiedriskā konsultatīvā padome sanāk ne retāk kā reizi ceturksnī.
4.
Sabiedriskā konsultatīvā padome lēmumus pieņem atklātā balsojumā.
5.
Sabie
driskās konsultatīvās padomes kārtējās
un ārkārtas
sēdes sasauc
PADOMES
S
ekretariāts
,
pamatojoties uz vismaz trīs PADOMES locekļu ierosinājumu
vai Sabiedriskās
konsultatīvās padomes priekšsēdētājs.
6.
Sabiedriskās konsultatīvās padomes
kārtējās
sēdes tiek i
zsludinātas vismaz
vienu
nedēļ
u
iepriekš
, nosūtot elektroniskā pasta vēstuli
, kurā tiek iekļauta
plānotā
sēdes darba kārtība,
katram Sabiedriskās konsultatīvās padomes loceklim
un PADOMES loceklim.
7.
Sabiedriskās konsultatīvās padomes ārkārtas sēdes tiek iz
sludinātas vismaz vienu dienu
iepriekš, nosūtot elektroniskā pasta vēstuli katram Sabiedriskās konsultatīvās padomes
loceklim. Tās
darba kārtību nosaka sasaucējs.
8.
Sabiedriskās konsultatīvās padomes
sēdes
tiek protokolētas. Protokolēšanu nodrošina
PADOMES
sekretariāts.
9.
Sabiedriskā konsultatīvā padome reizi
gadā iesniedz PADOMEI pārskatu par tās darbību
iepriekšējā gadā
.
10.
Sabiedriskās konsultatīvās padomes darbu vada un organizē padomes priekšsēdētājs un
2
priekšsēdētāja vietniek
s
.
Līdz brīdim, kamēr no paš
u vidus tiek iecelts Sabiedriskās
konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, Sabiedriskās konsultatīvās padomes sēdi vada
PADOMES priekšsēdētājs.
P
riekšsēdētāju
un

vietniek
u
ar balsu vairākumu no
klātesošajiem Sabiedriskās konsultatīvās padomes locekļiem
ievēl Sabiedriskā konsultatīvā
padome
.
11.
Sabiedriskā konsultatīvā padome,
pieņemot
priekšlikumus vai ieteikumus par tās dienas
kārtībā esošajiem jautājumiem, tos apstiprina ar balsu vairākumu no klātesošajiem
Sabiedriskās konsultatīvās padomes locekļiem.
Neapstiprinātie priekšlikumi vai ieteikumi
tiek protokolēti Sabiedriskās konsultatīvās padomes sēžu protokolā kā atsevišķu pārstāvju
viedokļi.
12.
PADOME
Sa
biedriskās konsultatīvās padomes
sēdē informē
par
Sabiedriskās konsultatīvās
padomes ieteikumu un iero
sinājumu
īstenošanas
gaitu
,
savstarpēji saskaņojot jautājumus, par
kuriem sniedzama informācija.
13.
Sabiedriskās konsultatīvās padomes sastāvā ietilpst biedrību, nodibinājumu, profesionālo
iestāžu un citu organizāciju pārstāvji, kas darbojas plašsaziņas līdz
ekļu, izglītības, kultūras,
zinātnes un cilvēktiesību jomā.
Katrai Sabiedriskās konsultatīvās padomes sastāvā
pārstāvētajai organizācijai ir tiesības uz vienu balsi.
14.
Sa
biedriskās konsultatīvās padomes priekšsēdētājs
kopā ar vietniek
u
,
ņemot vērā jomu
, par
k
uru tiek izvirzīts
jautājums izskatīšanai
Sabiedriskās konsultatīvās
padomes sēdē
,
var
izveido
t
darba
grupu, kas sagatavo atzinumu
attiecīgajā jautājumā
izskatīšanai Sabiedriskās
konsultatīvās padomes sēdē
.
15.
Sabiedriskajā
konsultatīvajā
padomē darbojas n
e vairāk kā
2
0 lo
cekļi, kurus apstiprina
PADOME
uz
diviem gadiem
.
16.
Gadījumā, ja Sabiedriskās konsultatīvās padomes loceklis nav piedalījies vairāk nekā trīs
padomes
sēd
e
s
pēc kārtas vai nespēj tās apmeklēt slimības vai citu iemeslu dēļ, P
ADOME
var lemt par
cita attiecīgās organizācijas pārstāvja izvirzīšanu iecelšanai amatā. Organizācijas
atteikuma gadījumā PADOME lemj par citas organizācijas izvirzīta pārstāvja iecelšanu
amatā.
17.
Gadījumos, kad organizācijas pārstāvis nevar piedalīties Sabiedriskās konsult
atīvās padomes
sēdē, organizācija var pilnvarot citu pārstāvi dalībai padomes sēdē.
18.
Sabiedriskās konsultatīvās padomes loceklis padomē pārstāv organizāciju, kura
to ir
izvirzījusi
. Sabiedriskās konsultatīvās padomes locekļa pienākums ir informēt sevis
pār
stāvēto organizāciju par Sabiedriskajā konsultatīvajā padomē izskatāmajiem jautājumiem
un pieņemtajiem lēmumiem.
23.novembris 2018, 10:49 Atbildēt
CCorbie
Tagad taisnoties ir par veelu, par to visu bija jaarunaa ieprieksh, bet nerunaaja, jo tomeer viss nav tik tiirs. Ja buutu bijusi cita pieeja, tiktu par to runaats, cilveki informeti par visu, tad arii donoru buutu tik daudz, ka visiem visa pietiktu. Bet tagad cilveeki vnk principiaali iestaajas pret orgaanu zagshanu, kaa rezultaataa var gaidiit ka donoru skaits saruks. Un ari diezgan neetiski slimniicaam taisiit biznesu uz nodoklu maksaataaju rekina, tad varbut nodoklu maksaataajiem jaabeidz finanseet veseliibas apruupe, ja jau reiz slimnicas prot no malas piepelniities.
23.novembris 2018, 11:05 Atbildēt
DDace
Kārtējās Čakšas rebes. Cilvēku, kurš cēla to gaismā padzina un apmeloja, bet Čakša turpina iedzīvoties joprojām uz slimu un neaizsargātu cilvēku rēķina.
23.novembris 2018, 11:35 Atbildēt
KKaimiņš
Jopcik, būs jāatsakās no labprātīgas savu orgānu atdošanas. Biju palaidis garām ka valdošais režīms ir pieņēmis šādas normas. Šajā piesmietajā, izzagtajā SIA nekad neparko nevari būt drošs. Piemēram, tev smaga trauma, esi reanimācijā, dzīvosi vai mirsi 50 uz 50, tur tak kāds var pieņemt lēmumu, ka jau esi miris, jo orgānus ņem tikai no dzīviem cilvēkiem. Miruša cilvēka orgāni ir bezjēdzīgi, vai tad ne tā?
23.novembris 2018, 11:54 Atbildēt
LLasītājs
1. Lai atbildētu uz žurnālista jautājumiem no pskus puses piedalās četras personas. Bail pateikt kaut ko lieku.
2. 2015 un 2016 gadā transplantācijas fakts ir konstatēts.
3. Pirms 2015 gada veikto manipulāciju dati tiek slēpti.
4. Jautājums: kāpēc vairs to nedarām, ja ar to var pelnīt un ja tas nav nekas krimināls.....
23.novembris 2018, 12:09 Atbildēt
AAstra
Pie kam, ja ir augsta līmeņa speciālisti?
23.novembris 2018, 12:11 Atbildēt
JJūlija
Jautājums esošai un topšam ministram: ja mēs tik vienkārši savu donoru orgānus atdodam citu valstu pacientiem, kādēļ mūsu tautiešiem par tautas saziedoto naudiņu jāskraida pa pasauli, meklējot sev ārstēšanās iespējas, vai arī no citām valsīm varam saņemt orgānus.
23.novembris 2018, 12:30 Atbildēt
vvai tad nezinat ka
Latvija ir oligarhiskais banditu centrs Baltijaa. Un Stradinji nav iznjemums,kur taisa rebes ar organiem.Tas ka tagad staasta,ka viss apturets ir mulkjibas. Gan jau pa kluso tirgo. ta,ka labaak slimnicaa nenokljut. Cik varam dzivojam,ciitadi vienalga nogrieziis prieksh organiem.
23.novembris 2018, 13:30 Atbildēt
OOtiņš
Un cik orgānu aizceļo uz centrāltirgu ?
24.novembris 2018, 19:25 Atbildēt
āārsts
Latvijas tur nav, jo ... no valsts budžeta nāktos finansēt daudz dārgākās operācijas ārzemēs, bet pašu transplantācijas nozare neattīstītos.
--------------------------------------------
Šis gan ir meli - presē izskanējušās transplantācijas izmaksas Tartu un pat Vīnē (plaušu transplantācija) ir DAUDZ zemākas par stradu prasītajām cenām. Valstij būtu pat finansiāli izdevīgi apmaksāt transplantācijas ārzemēs, nevis barot trekno stradu valdi u.c. liekēžus. :))) Un, protams, kvalitāte ir daudz labāka pieredzējušos centros, nevis tādos stradiņos.
25.novembris 2018, 12:37 Atbildēt