Pēc plastmasas atkritumu ugunsgrēka Jūrmalā centralizētās ūdensapgādes sistēma nav pakļauta piesārņojumam un šo ūdeni var lietot uzturā, savukārt māju individuālās ūdens ņemšanas vietas vēl tiks pārbaudītas, ziņo Veselības inspekcija (VI).
Lai novērtētu ugunsgrēka radītā vides piesārņojuma iespējamo risku cilvēku veselībai Jūrmalā, VI, sadarbojoties ar Valsts vides dienestu (VVD) un Jūrmalas domi, ir apzinājusi tās individuālās ūdens ņemšanas vietas - akas un seklos urbumus līdz 15 metriem, kuras pakļautas iespējamam piesārņojumam. Tuvāko māju individuālajās ūdens ņemšanas vietās Jūrmalas dome organizēs dzeramā ūdens pārbaudes, lai pārliecinātos, ka dzēšanas ūdeņu piesārņojums nav nonācis gruntsūdeņos un tālāk aku ūdenī.
Līdz analīžu rezultātu saņemšanai, VI aicina individuālo ūdens ņemšanas vietu īpašniekus ziņot inspekcijai, ja tiek novērotas ūdens kvalitātes izmaiņas - ūdenim ir savādāka krāsa, smarža vai garša. Ziņot iespējams, zvanot inspekcijas Higiēnas novērtēšanas un monitoringa nodaļai pa tālruni 67317787.
Lai gan individuālo ūdens ņemšanas vietu piesārņojums ir maz ticams, līdz ūdens analīžu rezultātu saņemšanai VI piesardzības nolūkos aicina nelietot uzturā un nedzirdīt mājdzīvniekus ar ūdeni, kas ņemts no akām un seklajiem urbumiem (līdz 15 metriem). Tāpat VI norāda, ka dārzeņus, kas aug piemājas dārzos netālu no ugunsgrēka vietas var lietot uzturā, pirms lietošanas tos rūpīgi nomazgājot.
VI piebilst, ka saimnieciskajām vajadzībām ūdeni, kas iegūts no akām un seklajiem urbumiem, var lietot. Tāpat peldēšanās ierobežojumi Slokas karjerā un citās tuvākajā apkārtnē pieejamajās peldvietās nav noteikti.
Ja cilvēkiem radušies veselības traucējumi pēc dūmu ieelpošanas, jāvēršas pie sava ģimenes ārsta vai neatliekamās medicīnas punktos, skaidroja VI.
Kā ziņots, svētdienas, 18.jūnija, pēcpusdienā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās ugunsgrēks kādā teritorijā, kur bez VVD atļaujas tika glabāts liels daudzums plastmasas atkritumu. Tie dega 12 000 kvadrātmetru jeb 1,2 hektāru platībā. Ugunsgrēkam tika noteikta paaugstināta bīstamība.
Dzēšanas darbos vienlaikus iesaistījās aptuveni 50 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ugunsdzēsēji-glābēji, kuriem palīgā tika nosūtīti arī divi "Latvijas Dzelzceļa" ugunsdzēsības vilcieni un divas Valsts meža dienesta ugunsdzēsības autocisternas, bet Nacionālo bruņoto spēku helikopters nodrošināja ugunsgrēka dzēšanu no gaisa.
Ugunsgrēka izcelšanās iemesli tiks skaidroti izmeklēšanā. Valsts policija par notikušo sākusi kriminālprocesu.
Degušajā teritorijā saimnieko SIA "Prima M". VVD iepriek;s skaidroja, ka izgāztuvē bija uzkrātas aptuveni 23 tonnas atkritumu. Dienesta darbinieki norādīja, ka uzņēmums ''Prima M'' nebija saņēmis atbilstošas atļaujas darbību veikšanai ar atkritumiem un, līdz ar to, darbojās nelegāli. Tāpat dienestā jau iepriekš ir saņemtas sūdzības no vietējiem iedzīvotājiem par smakām, kukaiņiem un žurkām. VVD bija izdevusi rīkojumu izvest nelikumīgi glabātos atkritumus no teritorijas līdz 1.jūnijam, bet uzņēmējs šo lēmumu pārsūdzēja. Neraugoties uz šīm darbībām centrālā struktūrvienība atstāja lēmumu negrozītu un atkritumi bija jāizved līdz 24.jūnijam.