2.lapa
Vismazāk izvēles iespēju ir ģimenes adenomatozās polipozes pacientiem, kuriem resnajā zarnā veidojas simtiem polipu, no kuriem jebkurš var pārtapt par ļaundabīgu veidojumu. Ja analīzēs tiek konstatēta šai pārmantotajai slimībai raksturīgā mutācija, tas nozīmē gandrīz simtprocentīgu iespēju, ka ļaundabīgais audzējs attīstīsies jau līdz 40 gadu vecumam. Šādos gadījumos vienīgais glābiņš ir resnās zarnas izoperēšana, kas nozīmē atlikušo dzīvi pavadīt ar stomas maisiņu, jo zarnu saturs tiek izvadīts caur vēdera priekšējo sienu, taču ieguvums ir savlaicīgi izglābtā pacienta dzīvība.
Lai gan pārmantotība ir svarīgs faktors vēža savlaicīgā diagnosticēšanā, tomēr nedrīkstam aizmirst, ka vairums vēzi izraisošo gēnu izmaiņu rodas dzīves laikā. Sākot no brīža, kad tiek apaugļota olšūna un sākas šūnu dalīšanās, tā turpinās visu cilvēka dzīvi. Katrā no neskaitāmajām dalīšanās reizēm rodas mutācijas šūnu ģenētiskajā informācijā. Vairums mutāciju ir nekaitīgas, taču atsevišķas no tām var izraisīt onkoloģisku slimību. Tāpēc vēža riska korelācija lielā mērā ir saistīta ar sabiedrības dzīvildzi. Mutāciju veidošanos nereti pastiprinām paši, piekopjot kaitīgus paradumus. Smēķēšana šajā ziņā ir līderpozīcijās - tabakas dūmi satur neskaitāmas vielas, kas veicina gēnu mutāciju rašanās biežumu, līdz ar to smēķēšana vainojama 30 procentos vēža gadījumu. Turklāt, tā veicina ne tikai plaušu vēža, bet arī citu ļaundabīgo audzēju risku.
Prof. Edvīns Miklaševičs stāsta, ka nereti nākas sastapties ar visai paradoksālām situācijām: "Nāk smēķējoši pacienti, kuri ir noraizējušies par pārmantotā vēža risku, kā rezultātā ir gatavi pat veikt profilaktiskās operācijas, taču nav gatavi atmest smēķēšanu! Ja sabiedrība pārstātu smēķēt, iespējams, saslimstība ar vēzi Latvijā samazinātos vismaz par trešdaļu. Taču tā vietā daudzi izvēlas satraukties par "E" burtiem pārtikas produktu etiķetēs vai citiem mazāk nozīmīgiem faktoriem."
Arī dr. Andris Gardovskis norāda uz pacientu vieglprātīgo attieksmi pret savu veselību: "Protams, nereti uz izmeklējumiem ir rindas, kādēļ kavējas ārstēšanas procesa uzsākšana, taču tikpat bieži nākas klausīties visdažādākās pacientu atrunas, kāpēc tūlītēja ārstēšana būtu jāatliek. Pacienti atrunājas ar labo pašsajūtu, laika trūkumu, dārza darbiem, atvaļinājumu, Jāņiem, Ziemassvētkiem un visu iespējamo, nesaprotot, ka tikai agrīna ārstēšana var sniegt vislabākos rezultātus un tiek zaudēts dārgais laiks. Bieži dzirdam sakām, ka mūsu valstī veselība nav prioritāte. Diemžēl jāatzīst, ka arī daudziem pacientiem viņu veselība neatrodas vērtību skalas pirmajās vietās."
Turpinājumu lasiet nākamajā lapā