Vidēji katram otrajam vai trešajam planētas iedzīvotājam dzīves laikā tiks konstatēts ļaundabīgs audzējs, izsecināms no pasaulē veiktajiem pētījumiem. Cilvēku attieksme pret iespēju saslimt ar vēzi ir ļoti dažāda. Vieni uztur veselīgu dzīvesveidu, lai šo risku mazinātu. Citi savukārt visu noraksta uz gēniem un uzskata, ja būs lemts saslimt, tad saslims neskatoties ne uz ko. Ir, protams, arī tādi, kas par to nedomā vispār, kā arī tādi, kuru bailes no vēža pielīdzināmas fobijai.
Līdz šim veiktie pētījumi liecina, ka pārmantotie gēni vēzi izraisa aptuveni 15 % gadījumu. Pārējo daļu izraisa dzīves laikā izveidojušās gēnu mutācijas, kuru veidošanos nereti pastiprina kaitīgi ieradumi, vides apstākļi, cilvēka dzīvesveids un citi faktori. Turklāt viens no nozīmīgākajiem faktoriem ir vecums - jo vecāks ir cilvēks, jo vairāk mutāciju dzīves laikā uzkrājušās.
Kaut gan pārmantotība vainojama salīdzinoši nelielā daļā audzēju, tomēr šī ir nozīmīga pacientu grupa - risku ir iespējams prognozēt un attiecīgi rīkoties, lai slimību atklātu pēc iespējas agrāk. Par ģenētiski mantotu iespēju saslimt ar vēzi var liecināt vairāki saslimšanas gadījumi pirmās vai otrās pakāpes radinieku vidū, it īpaši, ja vēzis piemeklējis pirms 50 gadu vecuma. Cilvēki ar šādu dzimtas slimības vēsturi var vērsties pie sava ģimenes ārsta, kurš izvērtēs nepieciešamību nosūtīt uz konsultāciju pie pārmantotā vēža speciālista. Lai ārsts varētu izvērtēt situāciju, pacientam nepieciešams savākt pēc iespējas plašāku informāciju par ļaundabīgo audzēju gadījumiem ģimenē.
Viens no rīkiem ārsta rokās, kas palīdz noteikt pārmantota audzēja risku ir ģenētiskās analīzes. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Onkoloģijas institūta direktors prof. Edvīns Miklaševičs: "Šobrīd ar analīžu palīdzību visbiežāk tiek noteiktas krūts-olnīcu un zarnu vēzi izraisošās ģenētiskās mutācijas. Piemēram, krūts-olnīcu vēža gadījumā parasti tiek veiktas BRCA1 un BRCA2 analīzes - šīs abas mutācijas vainojamas aptuveni 80 procentos Latvijā konstatēto saslimšanas gadījumu. Kopējais iespējamo ģenētisko analīžu spektrs ir visai plašs, taču tā kā atsevišķu retu gēnu mutāciju noteikšana ir ļoti dārga, racionalitātes dēļ to pielietojums ir visai ierobežots. Nereti ir gadījumi, kad visas pazīmes liecina par pārmantotu vēzi ģimenē, taču analīzes nevienu no šobrīd zināmajām mutācijām neuzrāda. Vēl joprojām ir ļoti daudz vēzi izraisošu ģenētisko defektu veidu, kas nav izpētīti un atpazīti."
Vadoties pēc visas pieejamās informācijas, ārsts izvērtē pārmantotā vēža risku un sniedz pacientam rekomendācijas par veicamajiem profilaktiskajiem pasākumiem. RSU Ķirurģijas katedras docents un vadošais pētnieks dr. Andris Gardovskis, kurš ir specializējies pārmantotā vēža jautājumos, atzīst, ka nereti pacienti sagaida no ārsta vairāk kā mūsdienu medicīna spēj sniegt: "Nav tādu brīnumzāļu, ko varētu pacientam iedot, lai viņš nekad nesaslimtu ar ļaundabīgu audzēju. Tas, ko varam darīt, ir ieteikt regulāras pārbaudes, lai potenciālo audzēju atklātu pēc iespējas agrīnākā stadijā. Savlaicīgi uzsākta ārstēšana sniedz labākus rezultātus, ir saudzīgāka, kā arī mazāk ietekmē dzīves kvalitāti un prasa mazāk līdzekļu. Ārsts var arī ieteikt pacientam dažādus profilaktiskos pasākumus, kas saistīti ar uzturu un dzīvesveidu, lai mazinātu audzēja rašanās iespēju. Ja pacientam tiek konstatēts augsts pārmantotā vēža risks, ieteicams pārbaudīties arī pārējiem ģimenes locekļiem."
Atsevišķos gadījumos, kad risks saslimt ar vēzi ir līdz pat 70 procentiem, ārsts var ieteikt arī profilaktisku operāciju, piemēram, krūts dziedzeru vai olnīcu izoperēšanu. Īstu diskusiju vētru nesen izraisīja Holivudas aktrise Andželīna Džolija, kura veica abas minētās operācijas. Daudzi atbalstīja šo soli, taču tikpat daudz bija noliedzēju, kas uzskatīja aktrises rīcību par pārspīlētu. Šādas operācijas, bez šaubām, atstāj ietekmi uz dzīves kvalitāti, taču tās pasargā no iespējas saslimt ar vēzi. Ārsts profilaktisko operāciju var ieteikt, informējot par riskiem un iespējām, taču smagais lēmums sievietei jāpieņem pašai, izsverot visus "par" un "pret". Speciālisti ievērojuši atšķirības starp dažādām valstīm attieksmē pret krūšu profilaktiskajām operācijām. Piemēram, Latvijas sievietes bieži baidās zaudēt krūtis, jo uzskata, ka līdz ar to zaudēs partneri, turpretī skandināvietes daudz vieglāk izšķiras par šo operāciju, jo turienes sabiedrībā valda cita attieksme pret sievieti un viņas ķermeni.
Turpinājumu lasiet nākamajā lapā