Šīs nedēļas nogale paiet Rīgas pilsētas svētku zīmē. Viens no centrālajiem notikumiem bija grupas «Bi-2» koncerts «Arēnā Rīga» 19. augustā. Šīs komandas līderis Ļova pie mums būs aizvien biežāks viesis, jo nupat te nopircis dzīvokli.
Dzīvos Latvijā
Krievijā un arī pie mums visai populārās grupas «Bi-2» dalībnieks Ļova (īstajā vārdā Igors Bortņiks) pie četristabu dzīvokļa Rīgā, Matīsa ielā, tika pagājušajā nedēļā. Ļova ir apņēmības pilns tajā veikt pamatīgu pārbūvi, lai gan arī pēc tās dzīvoklis, visticamāk, paliks kā četristabu. Interesanti, ka arī vēl vienas Krievijā populāras supergrupas «Mumij Troļļ» līderis Iļja Lagutenko savulaik nopirka dzīvokli Rīgā, taču viņš to pašlaik jau pārdodot. «Mana sieva ir rīdziniece, arī bērni pēc pases ir latvieši. Līdz ar to es redzu viņu nākotni tā, ka bērni skolā mācīsies šeit. Tāpēc nopirku dzīvokli, lai viņi kļūtu par pilntiesīgiem Eiropas Savienības pilsoņiem,» »VZ« skaidroja Ļova. Interesanti, ka viņam teju kaimiņos dzīvošot arī grupas «Prāta vētra» vokālists Renārs Kaupers, ar kuru kopā abi izpilda slaveno hitu «Skoļzkije uļici».
Pie mums lētāk
Iegādātā dzīvokļa cenu Ļova gan nenosauca, taču informēja, ka mitekļi pie mums esot nesalīdzināmi lētāki nekā Maskavā. «Tas arī saprotams. No krīzes, kas piemeklēja visu pasauli, Latvijai droši vien izkļūt bija krietni grūtāk. No ekonomiskā viedokļa raugoties, Eiropas Savienības valstis vispār pēdējā laikā piemeklējis īsts drudzis,» radošam cilvēkam neraksturīgi prātīgi skaidroja Ļova. Viņš pats pēc pases ir izraēlietis, bet sieva un bērni – Latvijas pilsoņi. «Sieva Asja ar bērniem šeit uzturas jau no marta – esam noīrējuši mājiņu Jūrmalā. Šogad esmu Latvijā jau kādu ceturto reizi. Kad man ir brīvāks laiks, braucu uz šejieni, pie bērniem,» tā Ļova.
Mīla vilcienā
Ļovas sieva savulaik vairākus gadus esot bijusi grupas «Mumij Troļļ» koncertturneju menedžere, arī iepazinušies viņi saistībā ar mūziku. «Mēs ar «Bi-2» braucām uz «Jauno vilni» – gan jau esi lietas kursā, ir tāds drausmīgs festivāls. Braucām ar vilcienu, viņa kopā ar «Mumij Troļļ», es ar «Bi-2». Ieraudzīju viņu restorānvagonā un uzreiz sapratu, ka tā ir mīlestība no pirmā acu uzmetiena. Bet man pēc divām dienām ar citu sievieti bija paredzētas kāzas, spēj iedomāties?! Izsaucu viņu «tamburā» un vaicāju: «Asja, vai būsi mana mīļākā? Vairāk šobrīd neko nevaru tev piedāvāt, jo man pēc divām dienām ir kāzas.» Jebkura cita sieviete man droši vien iegāztu pa purnu, bet viņa piekrita,» atminas Ļova.
Pārpratuma kāzas
Arī mūziķa kāzās ar nu jau vairs nemīlamo sievieti bijusi gana smieklīga situācija. «Mūs salaulāja, bet es pat tajā brīdī domāju tikai un vienīgi par Asju. Dzimtsarakstu birojā bija tāda padomju laiku sieviete. Viņa saka, lai viens otru apsveicam, tad pagriežas, kur aizmugurē stāv magnetofons. Nospiež pogu – kaut kāda mūzika taču vajadzīga, bet tur uzlikta melodija, kas viņai likusies šim svinīgajam brīdim atbilstoša, un pēkšņi atskan «goodbye, my love, goodbye...»,» aizgūtnēm smejoties, atceras Ļova. «Mūs vienmēr ieskauj zīmes, un šī bija zīme, kad es pilnībā sapratu, ka šī laulība ir lemta neveiksmei. Ar Asju dzīvoju kopā jau pēc dažām dienām, bet pēc gada oficiāli šķīros.»
Dēlus krista šeit
Ļovam ir trīs dēli, no kuriem divi dzimuši laulībā ar rīdzinieci Asju. Arī kristīti viņi Rīgā: Avivs – Pareizticīgo katedrālē, bet Dāvids – Krišjāņa Barona ielā esošajā dievnamā. «Šobrīd tur notiek remonts. Arī te sanāca smieklīga situācija. Kristību laikā mācītājs sludina, skaita svētos vārdus un aicina lūgt Dievu, bet no augšas skan «tuk, tuk, tuk» – kāds strādnieks darbojas ar āmurīti. Un tad pēkšņi kāds čukstus saka: «...Viņš atbild!»» smejas Ļova.
Kolekcionē mašīnas
Interesanti, ka Ļovas vaļasprieks ir automašīnu modelīšu kolekcionēšana. Vai daudz savākts? «Nu, kādas astoņsimts būs,» sev neraksturīgi nopietni atbild Ļova. «Mana drauga Serjožas tēvs arī kolekcionē šādus modelīšus. Kad atbraucu no Maskavas, atvedu viņam kaut ko retu, lai viņam acis uz pieres izlīstu. Pēdējoreiz atvedu atkritumu savākšanas mašīnu (smejas). Tas bija autora darbs, nevis rūpnīcas ražojums, – kāds to mājās savām rokām bija uzmeistarojis. Ļoti rets un dārgs modelis. Kad braucu uz Rīgu, tad visiem radiniekiem atvedu dāvaniņas – visādus «i-podus», «i-pedus», «i-phonus» (smejas) utt. Un mašīnītes. Kādus suvenīrus vedu no Rīgas uz Maskavu? Dziesmas (smejas)! Jā, arī «Melno balzamu», to es vedu savam stomatologam (smejas).»
