Pie Dinamo vārtsarga Holta uz svētkiem ciemos brauks sieva un bērni

Spriežot pēc skatītāju balsojumiem, pēdējās spēlēs hokeja kluba Rīgas «Dinamo» vārtsargs Kriss Holts kļūst arvien populārāks. Šķiet, pelnīti: labs vārtsargs (cita starpā, junioru vecumā pārstāvējis Kanādas izlasi) un arī sadzīvē tas, ko ikdienā mēdz dēvēt par «lāga puisi».

Ilgojas pēc sievas un bērniem

Rīgas «Dinamo» vārtsarga Krisa Holta vecāki – tēvs Braiens un māte Ketija (Stefānija) – dzīvo Vankūverā. Ģimenē vēl ir māsa Stefānija, kura nupat pabeigusi universitāti Sandjego. Holta sieva Steisija kopā ar bērniem Skaileri (6) un Dilanu (1) dzīvo Amerikā un piestrādā par nekustamo īpašumu aģenti. Pēc nekustamo īpašumu krīzes gan darba neesot daudz, bet tas nemaz neesot tik slikti, jo tādējādi iespējams pavadīt vairāk laika kopā ar bērniem. «Ceru uz Ziemassvētkiem viņus satikt, kad viņi atbrauks ciemos. Steisija jau divreiz šeit ir bijusi, bet bērni atbraukt nevarēja. Ceru, ka uz svētkiem labi pavadīsim laiku – spēlēsim spēles, paslidosim. Ilgojos pēc Amerikas, jo visa mana dzīve ir tur – šeit ir tikai hokejs,» »VZ« atzīst Holts.

Nepatīk Krievija

Pirms līguma parakstīšanas ar «Dinamo» Holts jau divreiz bijis Eiropā un vienreiz – Krievijā. Galvenokārt tas saistīts ar dalību Kanādas junioru izlasē. «Man ļoti patīk, piemēram, Zviedrijā, bet nepatīk Krievijā. Kad atgriežamies no Krievijas Rīgā, ir sajūta, ka atgriežamies no svešas planētas. Tā ir atšķirīga pasaule un atšķirīgi cilvēki. Man nebūtu problēmu spēlēt Krievijā, bet nekad tur negribētu dzīvot ar ģimeni. Nav tur tādas pilsētas, par kuru es varētu teikt: «Šī ir jauka vieta!» Droši vien ir briesmīgi, ka tā saku, bet man tur tiešām nepatīk.»

Telkvists piespiež nopirkt šalli

Pēc Holta domām, Rīga nemaz tik ļoti neatšķiras no Amerikas pilsētām. «Kad atbraucu, biju pārsteigts, cik šeit ir jauki. Par tādu Latviju, nerunājot par Rīgu, pirms tam neko nezināju. Rīga ir jauka, un cilvēki šeit ir jauki. Šis pagaidām ir pats labākais posms manā karjerā. Cilvēki mani jau uz ielas pazīst, un patiesībā man ir liels pārsteigums, cik ātri tas notika. Reiz, kad ar Maiklu (otru «Dinamo» vārtsargu Mikaelu Telkvistu – aut.) gājām pa ielu, šķiet, teju katrs cilvēks man pievērsa uzmanību un gribēja kopā nofotografēties,» atminas Holts. «Vēl man patīk, ka Rīgā viss notiek daudz lēnāk nekā Amerikā, un es šeit jūtos atpūties. Amerikā visi ir aizņemti, skrienoši un nervozi. Ja vēlas iedzert kafiju, ar mašīnu piebrauc pie lodziņa, samaksā, paķer kafiju un brauc tālāk. Šeit, ja vēlies iedzert kafiju, vismaz jāieiet kafejnīcā un jāapsēžas, un tad cilvēks atpūšas. Vasarā varu stundām sēdēt āra kafejnīcā un vienkārši vērot garāmejošos. Es arī cenšos piemēroties videi, piemēram, ģērbties Eiropai atbilstoši. Nesen Maikls mani aizvilka uz veikalu pirkt šalli. Es pretojos, bet viņš teica, lai vienkārši nopērku šalli un paklusēju. Būšot forši. Es sacīju, ka izskatos stulbi, tomēr šalli nopirku. Lai būtu eiropeiskāks,» smejas hokejists.

Mācās latviski un skatās TV

«Dinamo» viesspēlētāji dzīvo namā «Panorama Plaza». «Kopā ejam arī uz restorāniem Vecrīgā, izklaidējamies. Tur pavadām diezgan daudz laika,» jautāts par brīvā laika pavadīšanu, stāsta vārtsargs. «Vēl man ļoti patīk golfs. Tas nav kā hokejā, kur vienu dienu uzvari, vienu dienu zaudē. Golfs ir sporta veids, kur vienmēr vari izdarīt sitienu labāk. Tas ir sports, kur galvenais nav uzvara, bet gan process. Protams, hokeja iemaņas ļoti palīdz – cilvēki brīnās, ka varu tik tālu aizsist.»

Ikdienā sportists daudz skatoties amerikāņu TV kanālus – viņa iemīļotās programmas ir kāds motociklu šovs un TV seriāls «Deksters». «Vispār es skatos ļoti daudz ko, jo bieži nav nekā cita, ko ikdienā darīt. Es gan mācos latviski. Esmu jau noriebies Rodrigo Laviņam, jo, kad braucam spēlēt viesos, nepārtraukti jautāju, kā lietas nosaukt latviski. Viņš teica: «Aizveries! Visi šeit prot angliski!» Tomēr es cenšos katru dienu vismaz kādu vārdu iemācīties. Paņemu papīra lapu, pierakstu un atkārtoju, kamēr zinu. Mēģinu runāt, bet sanāk tā – viens vārds latviski, viens – angliski. Ļoti jautri!» atzīst Holts.

Gandrīz iekūlies avārijā

Latvijā gan esot dažas lietas, pie kurām pierast grūtāk nekā pie šallēm un kafijas dzeršanas paradumiem. «Liels pārsteigums bija šejienes satiksme. Neesmu joprojām pie tās pieradis, bet sākumā bija pavisam briesmīgi. Nevaru pierast, ka cilvēki brauc pa divām mašīnām blakus vienā joslā. Atceros, braucu uz «Ozo golfa klubu» pa malējo joslu un lēnām griezos nost no šosejas. Pēkšņi dzirdēju šausmīgu taurēšanu. Izrādījās, es vienu auto biju lēnām spiedis pie apmales tā, ka viņš ar vienu riteni jau brauca par trotuāru. Sarāvos, pamāju atvainošanos un nogriezos. Es taču varēju to puisi netīšām piebeigt! Bet vispār esmu ļoti uzmanīgs braucējs,» stāsta Holts.

Slidošana riebusies

Pirmoreiz uz slidošanas nodarbībām Krisu vecāki aizveduši, kad viņam bijuši trīs gadi. «Vēl tagad atceros, kā man tas riebās. Es kritu uz ledus, sasitu galvu un brēcu, ka nekad vairs nekāpšu uz slidām. Tomēr ar laiku sāku spēlēt hokeju. Ja esi kanādiešu puisis, tev vienkārši jāprot spēlēt hokeju. Kaut vai nedaudz. Man nebija domu, ka kļūšu par profesionālu hokejistu, līdz brīdim, kad Vankūveras «Canucks» 1994, gadā nokļuva Stenlija kausa izcīņas finālā. Tas bija ļoti aizraujošs moments, un domāju, ka tam bija liela loma tajā, ka kļuvu par profesionālu hokejistu. Pirms tam vēl biju bērns un īpaši nedomāju, vai dzīvē gribētu darīt ko citu, bet pēc tam bija tikai hokejs, hokejs un hokejs. Protams, nodarbojos arī ar citiem sporta veidiem, un man ļoti patīk mūzika, taču nav bijusi doma pievērsties tam nopietnāk,» pauž hokejists.

Dzied un spēlē ģitāru

Starp citu, mūzikai Holta dzīvē joprojām ir liela nozīme – viņš labprāt spēlē ģitāru. «Ģitārai pievērsos, kam man bija kāds 21 gads. Sākumā tas šķita sarežģīti, tomēr, ja ir pacietība, viss, kas nepieciešams – cītīga trenēšanās. Esmu kādreiz saviem komandas biedriem mēģinājis pamācīt spēlēt ģitāru, un viņi ir teikuši: «Ai, tas ir grūti...» Ja pietiekami uzcītīgi trenējies, tad tas ir viegli. Es, piemēram, visu apgūstu pašmācības ceļā – neesmu gājis mūzikas skolā, man nav bijis ģitāras skolotāja. Pats mācījos, meklējot akordus internetā. Skolas orķestrī esmu arī spēlējis trombonu, pēc tam neilgi arī džeza orķestrī, tomēr tas nebija tas. Man patīk dziedāt, bet atšķirībā no ģitāras spēlēt trombonu un reizē dziedāt nav iespējams,» stāsta Holts, piebilstot, ka drīzumā interneta vidē līdztekus viņa iespēlētajai dziesmai «Sweet Child O’Mine» varētu parādīties arī kaut kas jauns.

ĢIMENE

Krisa Holta sieva Steisija kopā ar bērniem Skaileri (6) un Dilanu (1) patlaban joprojām dzīvo Amerikā un piestrādā par nekustamo īpašumu aģenti. Uz Ziemassvētkiem «Dinamo» vārtsargs ģimeni gaida ierodamies Latvijā.

JAUTRS PUISIS

Atšķirībā no daudziem citiem sportistiem Holtam pēc vārda kabatā nav jālien. Pēc treniņa Piņķu ledus hallē aicināts uz interviju, sarunas laikā viņš ir atvērts un atraktīvs.

JAUNAIS HOSA?

Pēdējā mājas spēlē pret Maskavas «Spartak» Holts skatītāju balsojumā tika atzīts par spēles zvaigzni. Starp citu, vēl nesen, spēlējot izbraukumā pret «Sibirj», Holts balsojumā par spēles zvaigzni pamanījās izcīnīt ceturto vietu, lai gan todien pat nestāvēja vārtos. Vai Holts kļuvis par tik lielu publikas mīluli, ka spēj savākt balsis, pat sēžot uz soliņa?