Mireijas Matjē salauztās sirds noslēpumi
Nevainojama frizūra, perfekti veidotas uzacis, lūpas – šķiet, ka Mireija Matjē ir tāds pats mūžīgs un nemainīgs Francijas simbols kā Eifeļa tornis, Dievmātes katedrāle un šampanietis. Gadi? Par tiem dziedātāja nesatraucas: «Es nemanu, kā skrien laiks. Sirdī joprojām esmu divdesmit gadu jauna.»
No fabrikas uz Parīzi
Mireija Matjē bija vecākā no četrpadsmit bērniem. Tēvs smagi strādāja akmeņkaltuvē, bet uz mammas pleciem gūlās saimniecība. 13 gadu vecumā Mireija bija spiesta pamest skolu un strādāt fabrikā, lai palīdzētu pelnīt ģimenei iztiku. Kas gan viņu varēja sagaidīt nākotnē? Apnicīgs darbs pie konveijera, trūcīgs atalgojums, nodzēries vīrs, postoša nabadzība un ātras vecumdienas. Taču viss notika kā pasakā: parādījās princis uz balta zirga un aizveda viņu uz tālo Parīzi…
Lai nedaudz dažādotu savu vienmuļo dzīvi, 16 gadu vecā meitene nolēma piedalīties kādā TV dziesmu konkursā. Dziedāt viņai ļoti patika jau kopš bērnības, par ko Mireija sevišķi pateicīga ir savai vecmāmiņai. Pamanījusi mazmeitas interesi par mūziku, vecmāmiņa iemācīja pirmās notis un par pēdējo naudiņu nopirka Edītes Piafas plates. Tieši Piafas repertuāra dziesmu Mireija izvēlējās konkursam – tā lieliski atbilda arī viņas balss tembram. Lente ar šo ierakstu nonāca producenta Džonija Stārka rokās, un, noklausoties jaunās meitenes izpildījumu, viņam bija skaidrs, kāds potenciāls slēpjas šajā lielajā «bērnā».
1965. gadā Matjē saņēma uzaicinājumu ierasties Parīzē. Viņu gaidīja milzīgs darbs un galvu reibinoša karjera. Bija naivi domāt, ka sīkais, neizglītotais meitēns no kartonāžas fabrikas ar stūrainajiem ceļgaliem un briesmīgi dārdošo provinces akcentu varētu iekarot izsmalcināto Parīzes publiku. Stārks, kurš kļuva par Matjē otro tēvu, dresēja meiteni bez žēlastības. Naktīs viņa izraudāja sausas visas acis, jo neko nevarēja izdarīt Džonam pa prātam.
«Papuča Džo» dresūra
Stārks, saukts par Papuci Džo, drīzāk bija diktators, nevis laipnais papucis. Viņam bija skaidrs: meitēns ir talantīgs, bet absolūti neizglītots. Stārks nolīga angļu valodas, dziedāšanas, skatuves kustību un dikcijas skolotājus, pieaicināja orķestra diriģentu, pieņēma speciālu cilvēku darbam ar presi, televīziju un radio. Nedaudz vēlāk viņš noorganizēja arī deju nodarbības, labas etiķetes un labu manieru stundas. Papucis Džo personiski aizveda Matjē pie izcilā pedagoga un dziedātāja Luī Žana Lumjēra un pats piedalījās šajās stundās. Lumjērs palīdzēja nostādīt viņai elpošanu. Parasti šādas lietas māca tikai operdziedātājiem, taču Matjē bija izņēmums. Tie bija lieli izdevumi, taču tie netika palaisti vējā, jo Matjē bija teicama skolniece. Matjē par zvaigzni nekļuva stundas laikā (tiesa, 20 gadu vecumā viņa jau bija miljonāre), publiku viņa iekaroja pamazām. Ilgi viņai pārmeta provinciālismu un izglītības trūkumu, tomēr Papucim Džo izdevās no provinciālās meitenes izveidot dziedātāju.
Liktenīgie vīrieši
Matjē dzīvi ir ietekmējuši divi neparasti vīrieši: viņa dievināja tēvu un apbrīnoja Stārku. Pēc šiem kritērijiem dziedātāja ir vērtējusi arī pārējos vīriešus, vienmēr meklējot viņos sava tēva īpašības: dvēselisku laipnību, neizsīkstošu humoru, atklātību un dāsnumu.
Meitene no provinces tā arī nekad nespēja pierast pie parīziešu savrupības un merkantilisma. Viņa ātri apdedzinājās liekulības, mantkārības un snobisma ugunīs un ierāvās sevī. Mireiju neinteresēja Parīzes spožā naktsdzīve, par kuru jūsmoja citas zvaigznes. Dziedātājas sabiedrība bija un ir viņas daudzie radinieki un iemīļotās krustvārdu mīklas. Privātā dzīve vienmēr ir bijis Matjē lielākais noslēpums: atšķirībā no slavenībām, kuras labprāt savos pārdzīvojumos dalās ar sabiedrību, Matjē tādās reizēs vien noslēpumaini pasmaida un liek saprast, ka, neskatoties uz popularitāti un pārticību, dzīvē ir pietiekami daudz cietusi.
Pielūgta, bet neprecējusies
Mīlestībā dziedātājai atzinušās tādas slavenības kā izcilais komiķis Čārlijs Čaplins, šansonjē Īvs Montāns, franču trubadūrs Šarls Aznavūrs, aktieris Pjērs Baru, slavenais spāņu tenors Plasido Domingo, taču neviens no šiem mīlestības apliecinājumiem neizvērtās par romānu. Tomēr Matjē dzīvē ir bijušas vairākas reizes, kad viņa būtu teju, teju apprecējusies. Viena no tādām datējama ar 1983. gadu. Pazīstams franču biznesmenis un restorānu īpašnieks Patriss de la Šarmondjērs bildināja dziedātāju, viņa pieņēma šo piedāvājumu un sāka gatavoties kāzām. Dažas dienas pirms laulībām biznesmenis izvirzīja savai nākamajai sievai ultimātu: pamest skatuvi un pievērsties ģimenes dzīvei. Nav grūti iedomāties Mireijas Matjē reakciju – tajā pašā brīdī viņa uz visiem laikiem aizgāja no šā vīrieša dzīves.
Bija vēl viena mīlestība, kas klauvēja pie Matjē dzīves durvīm. 1995. gada pavasarī dziedātāja sāka parādīties sabiedrībā kopā ar zvaigžņu vizāžistu Oliveru Ešodemaisonu. Viņu attiecības bija kļuvušas tik nopietnas, ka Matjē pie slavenā modes mākslinieka Kristiāna Lakruā pasūtīja līgavas tērpu. Sarūpēti bija arī laulību gredzeni. Taču pēdējā minūtē, kad Matjē ceļu pēkšņi krustoja kāda bijusī līgavaiņa draudzene, dziedātājas vēlme kļūt par viņa sievu izplēnēja. Līgavas kleita tā arī palika Lakruā modes namā. Kopš tā laika Matjē dzīvo savrupi.
Kopā ar māsu un mammu
Matjē kopā ar savu māsu Moniku dzīvo Parīzes priekšpilsētā Neijī. Monika ir galvenā padomdevēja, viņa rūpējas par Matjē dzīvi, apģērbiem, kārto dažādas darīšanas, iepērkas un dodas līdzi koncertturnejās. Kopā ar Mireiju vienmēr ir arī viņas mamma Marsela. Matjē uzskata, ka mamma ir pelnījusi, lai varētu kopā ar meitu pavadīt bezrūpīgas vecumdienas un apskatīt pasauli: «Mana mamma ir uzaudzinājusi mani, manas māsas un brāļus un visu savu dzīvi ir smagi strādājusi. Tagad viņai ir izdevība apskatīt pasauli.»
Iepazīt jaunas pilsētas patīk arī pašai Mireijai, ko dziedātāja izmanto koncertturneju laikā. Savas karjeras laikā viņa apbraukājusi visu zemeslodi. 45 gadu ilgās karjeras laikā viņa ir izdevusi vairāk nekā 70 albumu un kļuvusi par vienu no spožākajām un veiksmīgākajām visu laiku dziedātājām. «Tā kā esmu uzaugusi ļoti vienkāršos apstākļos, mana karjera man ir kā pasaka. Protams, esmu daudz un smagi strādājusi. Bet mana balss ir mīļā Dieva dāvana. Un par to es pateicos katru dienu,» par savu karjeru saka Mireija Matjē.