Norvēģu grupa "A-ha" ir kā labs vīns, kurš ar gadiem kļūst vēl labāks. Tā noteikti varētu vēl kādu laiku priecēt savus klausītājus, taču pēc 25 gadu veiksmīgas karjeras un 80 miljoniem pārdotu albumu grupa nolēmusi pielikt punktu savai muzikālajai darbībai.
Akumulators tukšs
Savas pēdējās turnejas laikā norvēģu grupas «A-ha» puiši viesosies arī Rīgā. «Mēs esam visu izdarījuši. Tas bija fantastisks laiks. Bet tagad pietiek. Man personīgi popzvaigznes statuss ir kļuvis pārāk apgrūtinošs,» neilgi pirms savas 51. dzimšanas dienas intervijā vācu izdevumam «Gala» skaidroja grupas līderis Mortens Harkets. «Esmu nonācis tādā vecumā, ka kļūst aizvien grūtāk plosīties pa skatuvi. Man tiešām ļoti patīk dziedāt – jau gandrīz divus gadus bez pārtraukuma esam koncertturnejās. Tas novārdzina. Mans akumulators ir tukšs.» Grūti noticēt, ka šie vārdi nākuši no Harketa mutes, jo, kaut arī pārkāpis piecdesmit gadu slieksni, viņam nevar dot vairāk par 30–35 gadiem. Ne velti intervijās žurnālisti līdz apnikumam uzdod jautājumu par botoksa injekcijām un plastiskajām operācijām. «Botokss? Nē, tas man nav nepieciešams! Vismaz pagaidām ne. Ja es to tiešām būtu injicējis, man nebūtu nekādu problēmu šo faktu atzīt,» saka Harkets.
Daudzpusīgs un veiksmīgs
Mortens Harkets ir grupas līderis, kura plakāti pagājušā gadsimta 80. gados greznoja jauniešu istabu sienas visā pasaulē – tieši tāpat kā «Take That» 90. gadu sākumā un «Backstreet Boys» pagājušā gadsimta izskaņā. Tieši ar Harketa vārdu tiek identificēta «A-ha», jo ar savu pārsteidzoši skaidro un samtaino balsi un izjusto izpildījumu viņš piešķir grupai to īpašo noskaņu, kas tik ļoti aizkustina klausītājus.
Savu spēcīgo personību viņš apliecināja jau agrā jaunībā, kad studēja teoloģiju un piestrādāja par kopēju psihiatriskajā slimnīcā. Viņa dziļā interese par mākslu, kultūru, fotografēšanu, botāniku, apkārtējās vides aizsardzību, filozofiju un mūziku veidoja stingru pamatu, uz kura vēlāk varēja attīstīt savu aizraujošo karjeru un daudzpusīgo personību, kuras viena no šķautnēm ir saistīta arī ar aktiermākslu. Daudziem varbūt būs pārsteigums, uzzinot, ka Harkets ir spēlējis norvēģu kinofilmā «Kamilla un zaglis» (1987). Viņa aktiermeistarību slavēja gan filmas veidotāji, gan ārvalstu kritiķi. Arī otra filma ar Harketa piedalīšanos «Kamillas draugs» plūca ievērojamus laurus un guva lielu piekrišanu. Jaunais aktieris tika pārpludināts ar dažādiem interesantiem lomu piedāvājumiem, no kuriem viņš atteicās, jo nesaskatīja sevi un savu nākotni kino biznesā. Viņa sirds viena daļa piederēja mūzikai, bet otru iekaroja zviedru aktrise Kamilla Malmkvista.
Ieraudzīja, iekāroja, iekaroja
Mūziķa gandrīz desmit gadu ilgušajā laulībā ar Kamillu Malmkvistu ir dzimuši trīs bērni: dēli Jakobs Oskars Martinuss (1989) un Džonatans (1990), kā arī meita Tomine (1993).
1986. gada novembrī «A-ha» Amsterdamas lidostā gaidīja reisu uz Stokholmu. Harketa uzmanību piesaistīja kāda simpātiska sieviete, no kuras viņš nespēja atraut skatu. Ar sava miesassarga palīdzību mūziķis iepazinās ar Kamillu un ielūdza uz koncertu. Harketa un Malmkvistas laulība ilga nepilnus desmit gadus. Kaut arī viņi katrs ir nodibinājuši jaunu ģimeni, bijušie laulātie ir palikuši labi draugi. Draudzīgas attiecības Harketam ir arī ar viņa bijušo dzīvesbiedri Anni Meti Undlienu. Kopā ar atraktīvo norvēģu sportisti mūziķis nodzīvoja līdz 2004. gada beigām, bet 2003. gadā pasaulē bija nākusi viņu meitiņa Hennija. Daudzus pārsteidza pāra šķiršanās, jo ģimenīte tika uzskatīta par laimīgu. Harkets un Undliena paši nespēja rast loģisku skaidrojumu savu attiecību iziršanai. Viens no Annes Metes pamatojumiem skanēja: «Mēs konstatējām, ka esam labākie draugi, bet draugi nedrīkstētu dzīvot šādās attiecībās.» Līdzīgu domu speciāli medijiem organizētajā intervijā pauda arī Harkets: «Iemesls meklējams mūsos. Mums ir ļoti labas attiecības, kas pārvērtušās neizsakāmi lielā draudzībā. Tāpēc dīvaini runāt par to iziršanu, jo neviens no mums nevēlas iet prom. Taču tajā pašā laikā mēs atrodamies punktā, kur iekšēji vairs neesam tik cieši viens ar otru saistīti.»
Piecu bērnu tēvs
2005. gada augustā «A-ha» uzsāka vētrainu koncertdarbību, un Harkets nolīga personīgo asistenti Inesi Andersoni, kura agrāk bijusi Norvēģijas princeses Martas Luīzes vīra Āra Bēna preses pārstāve. Harketa un Ineses starpā izveidojās dienesta romāns, kas pārauga nopietnās attiecībās. 2008. gada septembrī Harkets piekto reizi kļuva par tēvu. Meitiņai tika dots vārds Karmena Popija.
Mūziķis vienmēr ir uzsvēris, cik ļoti mīlot visus savus bērnus un cik visi esot nozīmīgi. «Bērni – tā ir dāvana, kuru es labprāt saņemu. Bērni – tā ir dzīves daļa, kas norāda, ka esi laimīgs un esi spējīgs radīt bērnus,» bilst Harkets. Viņš nenoliedz, ka aizņemtības dēļ nav veltījis saviem bērniem pienācīgi lielu uzmanību, bet viņi, domājams, to saprot un piedod. Jo nez vai citādi Tomine izvēlētos iet tēva pēdās un pievērsties mūzikai. Pērn 16 gadus vecā meitene piedalījās Norvēģijas Eirovīzijas atlases konkursā.
Pirms kāda laika izdevumā «Elle» bija intervija ar Harketu un Tomini par savstarpējām attiecībām. «Viņš ir labs tēvs. Pat tad, ja ir aizņemts, viņš cenšas izbrīvēt mums kādu brīvu brīdi,» bez vilcināšanās sacīja Tomine. Sarunas laikā Tomine atklāj, cik liela nozīme tēvam ir viņas dzīvē. Viņa nespējot iedomāties savu dzīvi bez sarunām ar tēvu: viņi varot apspriest visas tēmas, un parasti šīs sarunas pārvēršoties karstās diskusijās, kas tomēr nekad nepāraugot strīdā. «Es joprojām izjūtu tēva trūkumu. Ja viņu redzu televīzijā un ja neesmu viņu ilgāku laiku satikusi, es sāku raudāt. Agrāk man vajadzēja tikai padzirdēt vārdu «papa», un man aumaļām sāka birt asaras. Labi zinu, ka viņš centās mūs pēc iespējas biežāk redzēt, taču tas nav tik vienkārši – apvienot mākslinieka dzīvi ar tēva lomu.»
Iespējams, ka Harketa jaunākā atvasīte Karmena Popija vairāk izjutīs tēva klātbūtni nekā viņas lielās pusmāsas un pusbrāļi. Jautāts, ko nolēmis darīt pēc «A-ha» darbības beigām un pasaules atvadu koncertturnejas, Harkets atbildēja: «Vispirms tā kārtīgi paslinkošu. Es necentīšos glābt pasauli, es neplānoju atvērt bāreņu namu Āfrikā vai rakstīt bērnu grāmatas. Es būšu kopā ar Inesi un spēlēšos ar savu mazo meitiņu, daudz lasīšu un skatīšos televīzijā muļķīgus šovus.»
Labi gēni, sports un kosmētika
Harkets nenoliedz, cik svarīgs viņam esot jauneklīgs izskats. «Es vēlos arī turpmāk saglabāt savu tirgus vērtību un pēc iespējas ilgāk labi izskatīties. Labprāt eksperimentēju ar sejas krēmiem un uztura bagātinātājiem. Turklāt daudz nodarbojos ar sportu. Vēlos līdz pat sirmam vecumam saņemt no sava ķermeņa visu to labāko. Mans ķermenis ir mans templis.» Par laimi, mūziķim neesot bijusi nepieciešamība pēc botoksa injekcijām vai plastiskajām operācijām, un viņš cer, ka tuvāko 10–15 gadu laikā tāda arī neradīsies. Turklāt Harkets esot pārāk bailīgs, lai pakļautu sevi šādām manipulācijām. «Jau kādus desmit gadus mani mati kļūst aizvien plānāki. Lūk, skatieties, šeit vispār man ir jau pliks pakausis. Patiesībā man būtu nepieciešama matu transplantācija. Taču es baidos no tās,» atzīst mūziķis. Lai saglabātu savu labo izskatu un jaunību, dziedātājs cenšas izmantot citas metodes: lielu uzmanību pievērš uzturam un no savas ēdienkartes izsvītrojis kartupeļus, cūkas gaļu un kviešu miltu izstrādājumus, kas esot inde ķermeņa šūnām un zarnām. Šobrīd dziedātājs esot savā labākajā formā. Justies jaunam – šī izjūta dodot lielu spēku. «Ja tu esi jauneklīgs vai vismaz atstāj tādu iespaidu, tad viss tev padodas vieglāk,» uzskata Harkets.
Aplis ir noslēdzies
25 gadi mūzikā – tas it kā ir daudz un vienlaikus arī ne tik daudz. Varētu arī vēl turpināt, bet Harkets uzskata, ka aplis ir noslēdzies.
«A-ha», kuras bilžu grāmatai līdzīgā vēsture un veiksmes un panākumu caurvītā karjera aizsākās pirms 25 gadiem ar dziesmu «Take On Me», kas zibenīgi ierindojās teju vai visu pasaules topu galvgalī, ir viena no populārākajām Eiropas grupām, kas ovācijas izpelnījusies ne tikai savā kontinentā, bet arī Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, un pat Āzijā. Trīs puiši bija uzsākuši savu uzvaras gājienu, kas turpinājās ceturtdaļgadsimtu un vainagojās ar 80 miljoniem pārdotu albumu un vairākām vērienīgām koncertturnejām. Tie, kuri pēdējo 25 gadu laikā klausījušies radio, zina, cik bieži skanējušas dziesmas «Take On Me», «The Sun Always Shines On TV», «The Living Daylights» vai «Summer Moved On». Kad pērn oktobrī «A-ha» paziņoja par savas muzikālās darbības beigām, grupas mūzikas cienītāji bija šokā. «Tās nav «A-ha» beigas. Vienkārši beidzam mūsu aktīvo periodu, taču mūsu dziesmas paliek,» teic Harkets.