Mūžam jaunā Sofija Rotaru viesojas Rīgā

Ar jubilejas programmu "Es nosaukšu planētu tavā vārdā" 26. oktobrī "Arēna Rīga" uzstājās Sofija Rotaru. Jau 40 gadus viņas balss un tautiskā izpildījuma maniere saviļņo klausītājus Krievijā, Ukrainā, Baltijā, Eiropā un Amerikā.

Nespēj pārdzīvot vīra nāvi

Dziedātāja Sofija Rotaru daudzus gadus ir talanta, skaistuma un gudrības etalons. Ne reizi vien viņai ir uzdots jautājums, kā vienkārša meitene no daudzbērnu ģimenes, kas dzīvoja mazā ukraiņu ciematā, varēja kļūt par superzvaigzni. Iespējams, ka tas bija zvaigznēs ierakstīts liktenis un daudzu faktoru sakritība: talants, brīnišķīga balss, darba mīlestība, mīlošs vīrs un atsaucīgi klausītāji. Arī savos 63 gados Rotaru izskatās tā, it kā viņai nebūtu vairāk par 40, un viņa ir laimīga.

Rotaru nemīl publicitāti un reti piekrīt intervijām. Iespējams tāpēc, ka šo gadu laikā ir tik daudz kas pārdzīvots. Lielākais trieciens bija vīra nāve. Ar Anatoliju Jevdokimenko dziedātāja kopā bija nodzīvojusi 34 laimīgus gadus, tādēļ ar viņa zaudējumu joprojām nevar samierināties: "Anatolija aiziešana no dzīves kļuva par milzīgu zaudējumu ne tikai personīgajā, bet arī radošajā dzīvē. Tajā laikā parādījās dažādas domas, tostarp arī par aiziešanu no skatuves. Es paliku kā bez spārniem: neko vairs negribējās, šķita, ka dzīve ir beigusies… Līdz pat šim brīdim nezinu, kā dzīvot bez Toļas… Anatolijs man vienmēr ir līdzās – manās domās, manā sirdī, un viņa vieta nekad neatbrīvosies."

Par veselu traģēdiju izvērtās dzeltenajā presē izskanējušās baumas, ka Rotaru esot romāns ar ģitāristu Vasiliju Bogatirevu, patiesībā viņi bija tikai labi draugi. Bogatirevam turklāt bija ģimene, un viņš šos apmelojumus nespēja izturēt, tādēļ pieņēma kardinālu lēmumu aizbraukt uz ārzemēm.

Atbalsta dēls un mazbērni

Liela nelaime piemeklēja dziedātāju arī pirms vairāk nekā 35 gadiem, un pārdzīvotās šausmas viņai joprojām neļauj naktīs mierīgi gulēt, jo tās var atkārtoties, – tā ir slimība, kura varēja Rotaru laupīt balsi.

Kad 27 gadus vecajai dziedātājai noteica diagnozi – plaušu tuberkuloze, viņa neticēja savām ausīm, jo toreiz tas bija teju nāves spriedums. Kaut arī dziedātājai izdevās slimību uzvarēt, vienmēr pastāv recidīva draudi. Par laimi, medicīna attīstās un ir atklāts, kā cīnīties ar slimības sekām: tā ir ķīmijterapija, kura līdz šim galvenokārt tika izmantota vēža ārstēšanā. Mūsdienās tā ir efektīva metode, lai likvidētu tuberkulozi izraisošās baktērijas, kas organismā var dzīvot ļoti ilgi. Rotaru vasarā izgājusi šādu kursu, lai uz visiem laikiem pieveiktu tuberkulozi.

Dziedātājai dzīves smagākajos mirkļos atbalstu sniedz dēls Ruslans un viņa ģimene. Mazbērni Anatolijs un Sofija ir lielākais prieks un dzīves saturs, ar kuriem Rotaru lepojas. Anatolijs ir nopietns jauneklis, kurš tikko saņēmis pasi un gatavojas studijām koledžā Anglijā, kur skolosies skatuves meistarībā un mūzikā. Anatolijs brīvo laiku velta mūzikai – sacer un aranžē dziesmas. Vai viņam ir iedzimtas muzikālās dotības, vēl grūti spriest, jo pusaudzim šobrīd esot balss lūzums. Savukārt mazmeitai Sofijai viss vēl priekšā, jo pusaudžu vecumā domas mainās vai ik brīdi: meitene sapņojusi, ka būšot dizainere, bet nesen paziņojusi, ka tomēr nolēmusi kļūt par dziedātāju. Uzklausot Sofijas vēlēšanos, viņai ir noorganizētas vokālās stundas, un iespējams, ka nākotnē uz skatuves būs vēl viena Sofija Rotaru.

Patīk saimniekot dārzā

Spēku dzīvot un dziedāt Rotaru sniedzot viņas dārzs, kuru dziedātāja iekārtojusi pirms 15 gadiem. Agrāk šajā teritorijā saimniekojuši "bomži". Kad Rotaru kļuvusi par zemes gabala īpašnieci, viņa vilkusi rokās cimdus un kopā ar draudzeni Lidu sākusi attīrīt teritoriju no šīfera lauskām, drazām un atkritumiem. Lai to visu aizvestu, bija nepieciešamas četras smagās automašīnas. "Bomžu" apdzīvotā teritorija pārvērtusies paradīzei lī-dzīgā vietā ar terasēm, kas ved uz jūru. Augstākajā līmenī atrodas māja un mauriņš, vidējā terasē aug granātkoki, vīģes, vīnogas, hurma, ķirši, lauru koks un varens grieķu riekstkoks, kas izaudzis no mazas sēkliņas, ko Rotaru atvedusi no sava dzimtā ciemata. Apakšējā terasē plešas tomātu un piparu dobes. Par sava dārza lepnumu Rotaru uzskata puķes – rozes, krizantēmas un īrisus. No katra ceļojuma dziedātāja cenšas atvest kāda reta auga sēklas. Pirms kāda laika viņai uzdāvināta neredzēti krāšņa īrisu šķirne, kas nosaukta mākslinieces un viņas vīra vārdā "Sofija Rotaru un Anatolijs Jevdokimenko".

Atver viesnīcu

un restorānu

"Villa Sofia" skan lepni un cēli. "Man gribējās atstāt pēc sevis kaut ko skaistu – ja nu tai dots mans vārds," Rotaru saka par savu viesnīcu, kura durvis viesiem vērusi tieši krīzes kulminācijas laikā. "Viesnīca un restorāns izmaksāja ļoti dārgi. Mums ir ekskluzīvs interjers un šefpavārs ir itālietis. Mūsu uzņēmums atmaksāsies apmēram pēc desmit gadiem, bet man vismaz nav kauns uzņemt šeit viesus."

Daudzus gadus ēka, kas ir arhitektūras piemineklis ar krāšņu mauritāņu portālu, bija atstāta novārtā un nevienam nebija vajadzīga. Taču, līdzko Rotaru sāka kārtot dokumentus ēkas pārņemšanai, pēkšņi visiem tā bija vajadzīga. Lieta bija nonākusi pat līdz tiesai. "Cik gan šķēršļu man nācās pārvarēt, lai atjaunotu šo skaistumu! Ruslans kopā ar Kijevas dizaineriem rūpējās par projektu, bet es un [vedekla] Sveta braucām pa izstādēm un izvēlējāmies interjera elementus. Uz viņpasauli jau līdzi to nepaņemsi, bet skaistums paliks – lai cilvēki priecājas un mani mazbērni turpina aizsākto darbu!"

Dziedātājai viesnīcā ir arī pašai savs numuriņš. "Lūk, sēžu savā numurā un joprojām nespēju pierast pie domas, ka esmu te saimniece. Padomju cilvēkiem nekad nevarēja būt tādas izjūtas. Turklāt man no biznesa lietām ir maza saprašana, ar to visu nodarbojas mans dēls un vedekla."

Tradīcijas, kuras vieno

Rotaru savā būtībā ir noslēgts cilvēks, taču reizi gadā viņas īpašuma durvis ir atvērtas visiem. Jau daudzus gadus tieši pusnaktī no 6. uz 7. augustu vairāki desmiti Rotaru talanta cienītāju pulcējas pie īpašuma, kas atrodas blakus Jaltas koncertzālei, lai sveiktu dziedātāju dzimšanas dienā. Tieši ar šo vietu cieši saistīts Rotaru liktenis: simtiem reižu viņa ir dziedājusi šajā koncertzālē, bet blakus ēkā pirms vairāk nekā 20 gadiem bija izveidojusi savu muzikālo studiju (šajā teritorijā tagad atrodas "Villa Sofia"). Savu elku dzimšanas dienā katru gadu ierodas sveikt dziedātājas fani no visas bijušās Padomju Savienības teritorijas, kas dzied "Happy Birthday, Sofia!", skaita vārsmas un vēl daudz laimes un ilgu mūžu. Dziedātāja parasti klāj lielu galdu ar šampanieti un saldām uzkodām, saskandina glāzi ar katru ciemiņu un katram pateicas par dāvanu. Ja kādu reizi Rotaru nav mājās, ciemiņi vienkārši atstāj dāvanas, ziedus un novēlējumus pie mājas durvīm. Un viņa ir laimīga par šo mīlestību. Tā dod spēku un vēlēšanos vēl ilgi jo ilgi dziedāt. "Man bieži jautā, kāpēc es tik labi izskatos. Tāpēc, ka man līdzās ir tik daudz labu un labsirdīgu cilvēku. Un es ceru, ka viņi būs kopā ar mani vēl nākamos piecdesmit gadus," Sofija Rotaru ir optimiste.