Pieauguši vīri spēlējas ar rotaļlietām tūkstošu vērtībā

Jaunāko laiku paruna vēsta, ka atšķirība starp zēniem un vīriešiem ir rotaļlietu cena. Tam var piekrist, ja runa ir par radiovadāmiem modeļiem, ar ko aizraujas vīri līdz pat sirmam vecumam – iespējas iztērēt naudu savam priekam ir milzīgas.

Interneta veikala «Ehobby.lv» īpašnieks Oskars Sniegs, kurš nodarbojas ar radiovadāmo modeļu izplatīšanu un sacensību organizēšanu, atzīst, ka vēl nesot saticis sievieti, kas ar to aizrautos.

Naudu ar hobiju nepelna

Interneta veikala «Ehobby.lv» īpašnieks Oskars Sniegs (27) dzīvojis un mācījies Zviedrijā. Pēc izglītības grāmatvedis, un, lai arī šajā darbā nav strādājis, zināšanas lieti noderējušas. «Ar modeļiem naudu nepelnu. Tas ir hobija bizness, vismaz pagaidām. Būtu jau labi, ja hobijs reizē būtu arī bizness, un uz to tiecos, taču pagaidām Latvijā ir nopietns konkurents – internets. Tur viss ir lētāks, lai arī nedod garantiju. Parasti ir tā, ka cilvēks «e-bay» iegādājas radiovadāmu helikopteru par kādiem 30 latiem un, kad tas salūst, nāk pie mums. Nevaram palīdzēt, jo nav pieejamas rezerves daļas, bet otro helikopteru viņš parasti pērk pie mums, jo piedāvājam iespējas saremontēt un garantiju,» stāsta Oskars.

Varētu pilotēt arī lidmašīnu

Pats Oskars pirms pieciem gadiem apmeklējis īsto lidmašīnu pilotu kursus. «Pabeidzu, noliku eksāmenus, jo biju to iecerējis kā savu hobiju. Vēlāk parēķināju, cik tas man pēc tam izmaksās, un, izrādās, lai atjaunotu licenci, tas gadā izmaksātu 2000 latu. Sarēķināju, ka tik daudz neesmu ar mieru maksāt par vaļasprieku, tāpēc meklēju alternatīvas, ko atradu radiovadāmajos modeļos,» stāsta modeļu entuziasts.

Mantiņa 2000 latu vērtībā

Sniegs šai nodarbei nopietni pievērsies pirms trim gadiem. «Toreiz šādus modeļus Latvijā nopirkt nevarēja – nebija veikalu, nekā. Visi, kurus tas interesēja, pasūtīja modeļus no ārzemēm. Man patika, ka modeļiem visas aerodinamiskās īpašības ir tādas pašas kā īstajiem lidaparātiem, taču tas ir nesalīdzināmi lētāk – sākot no 80 latiem, var iegādāties radiovadāmo modeli, bet parasti cilvēki gadā savam vaļaspriekam tērē ap 200–300 latu. Katrā ziņā tas nav dārgāks par jebkuru citu hobiju – makšķerēšanu vai medībām. Protams, ja cilvēks grib, viņš var iztērēt arī stipri vairāk. Latvijā kādam entuziastam ir radiovadāmais lidmašīnas modelis aptuveni cilvēka augumā, kas izmaksājis ap diviem tūkstošiem latu. Nedaudz bailīgi, protams, ar tādu lidot. Ne tā piezemēsies, un 2000 latu pagalam!» atzīst Oskars.

Citādi šis hobijs īpaši neatšķiroties no citiem vīru vaļaspriekiem. Tā ir atpūta svaigā gaisā: var doties uz jebkuru pļavu, ja vien neesi iegādājies lidmašīnu, kurai nepieciešams speciāls lidlauks. Tas ir maksimāli pietuvināti īstai lidošanai, tas ir tehnisks hobijs, un tajā ir neierobežotas izaugsmes iespējas. Parasti tiem, kuri ar to darbojas, ir trīs vai četras lidmašīnas, jo vienmēr gribas izmēģināt kaut ko jaunu. Viena lidmašīna ir ātrāka, ar citu var veikt akrobātiskus trikus.

Gan tehniķiem, gan baudītājiem

«Pirms gadiem pieciem populārāki bija modeļi ar benzīna dzinējiem, kas skaitījās šikāk un īstāk, bet tagad vairāk nekā puse lido ar elektriskajiem dzinējiem. Kas attiecas uz helikopteriem, tad elektromotoriem priekšroku dod deviņdesmit procenti. Lidmašīnām – puse uz pusi. Benzīna dzinēju priekšrocība ir, kā es to saucu, «garša, smaka, skaņa», taču ir sarežģītāka uzturēšana, nepieciešams īpašs benzīns, apkope ir dārgāka. Elektriskajiem motoriem jauda ir līdzīga, bet apkope nav vajadzīga tikpat kā nekāda – tik, cik baterijas nomainīt. Līdz ar to benzīna motoriem priekšroku dod tie, kuriem patīk ķimerēties, skrūvēt un uzlabot, bet elektromotoriem tie, kam patīk tieši lidošanas process.»

Latvijā vēl jāpagaida

Visgrūtāk esot vadīt helikopterus, seko lidmašīnas, automašīnas un laivas. Kas attiecas uz lidojošajiem modeļiem, lētākie tiek gatavoti no speciāla putuplasta, ko vieglāk remontēt, savukārt dārgākajiem ir ar īpašu materiālu apvilkts koka karkass un karbona caurulīšu skelets. «Tas ir pārāk sarežģīts hobijs, lai ar to nodarbotos bērni, tāpēc lielākoties interesenti ir vecāki par 18 gadiem – līdz sirmam vecumam. Tie varētu būt daži tūkstoši, kas ar to aizraujas. Salīdzinot ar Eiropu, Latvijā šis hobijs nav īpaši izplatīts. Dānijā, kas pēc lieluma atbilst mūsu valstij, lai arī nesalīdzināmi bagātāka, ir vismaz desmit klubu, kas vieno vairāk nekā 10 000 cilvēku. Un tas ir saprotams: Latvijā ar to nodarbojas gadus desmit, citur Eiropā – no 60. gadiem. Pie mums arī tas aizies, vēl jāpagaida,» tā Oskars.

Sacensības notiek arī pie mums

Latvijā gan jau tiek rīkotas arī sacensības – «Helycup», kas sastāv no četriem posmiem, no kuriem trešais šogad noritēs izstāžu centrā Ķīpsalā, izstādē «Atpūta un sports». Tur interesenti varēs izmēģināt arī radiovadāmo modeļu simulāciju datorā. Sacensības notiek mazo un lielo helikopteru klasē, kas viena no otras atšķiras ne tikai ar izmēru, bet arī lidošanas īpašībām. Piemēram, lielie helikopteri, profesionāļa vadīti, spēj lidot arī ar propelleri uz leju. «Bez divu gadu treniņa šādu pilotāžu nesasniegt. Latvijā, cik zinu, to var tikai viens cilvēks. Īstais helikopters, protams, tādu manevru veikt nevar,» pauž Oskars.