Dziedātāji Intars un Lauris Busuļi sabiedrībā ir jau labi zināmi, bet trešā, precīzāk, vidējā, brāļa Ērika vārds līdz šim nav publiski cilāts.
Atšķirībā no brāļiem viņš mūzikas vietā izvēlējies uzņēmējdarbību, lai gan ar jauna naktskluba atvēršanu Talsos var teikt, ka tālu no mūzikas viņš nav. Aizvadītajās brīvdienās klubā, kas izvietots viesnīcas «Talsi» piebūvē, izklaidējās visi trīs brāļi Busuļi.
Nosaukums aizgūts no brāļa diska
Ideja par klubu Ērikam Busulim, kurš nav mazāk eksplozīvs par vecāko brāli Intaru, radusies spontāni. «Gribēju izveidot Talsos tādu vietu, kur es pats labprāt uzturētos. Reāli šeit tādas līdz šim nebija. Bija vai nu jaunākai paaudzei paredzētas vai arī tādas, kur pārdzērušies ģīmji. Tāpēc arī pie sevis iedibinājām «feiskontroli» – šķirojam apmeklētājus, lai cilvēki klubā var mierīgi atpūsties. «Sportisti» un viņiem līdzīgi iekšā netiek,» par savu pirms divām nedēļām izveidoto klubu »VZ« stāsta Ēriks.
Par spīti nedaudz divdomīgajam nosaukumam «Akts», ar plikumiem šeit nekāda sakara gan nav. Vismaz pagaidām, līdz telpās tiks izbūvētas atpūtas telpas ar pirti. Nosaukums patapināts no Intara Busuļa albuma nosaukuma. «Nopirku nosaukumu par dārgu naudu,» joko Ēriks. Vēlāk gan viņš nopietni paskaidro, ka brāļiem patiešām ir lielu pateicību parādā. «Viss, kas redzams, – griesti, flīžu mozaīkas un daudzas citas lietas, ir pašu taisīts. Palīdzēja gan brāļi, gan draugi. Strādājām visu vasaru, un īstenībā tiešām jāsaka – labāk simt draugu nekā simt latu. Protams, šādas tādas finanses bija jāiegulda, tomēr daudz izdevās ietaupīt. Brāļi brauca no Rīgas, dauzīja flīzes, Lauris elektrību ievilka – tas prasītu lielu naudu, ja algotu meistaru,» lēš Ēriks.
Ģimenes melnā avs
«Es laikam esmu tā ģimenes melnā avs. Vienmēr esmu bijis tas aktīvākais un reizē arī nenobriedušākais. No brāļiem visvairāk esmu nomainījis skolas, visagrāk arī apprecējos. Bērnībā biju sētas huligāns, bet tādi jau lielākoties izaug par cilvēkiem. Garāžā skrūvēju mopēdus, močus, no 15 gadu vecuma jau taisījām mašīnas un braucām. Bez tiesībām, protams. Trīs reizes noķēra, bet, par laimi, toreiz tie sodi nebija tik bargi,» par sevi stāsta Busulis vidējais.
«Esmu tāds cilvēks, kurš no sākuma dara un pēc tam domā. Neilgu laiku padzīvoju un pastrādāju Anglijā, lai pavērotu, kā tur cilvēki dzīvo. Atbraucu atpakaļ un izdomāju, ka arī te gribu labi dzīvot. It kā man pirms tam bija labs darbs – remontēju automašīnas, tomēr gribējās ko citu. Nopirku reāli vecu busu par kādiem 200 latiem un sāku vadāt pārtiku laukos. Pēc kāda laika pamanīju, ka bankrotējis kāds pārtikas veikals. Pārņēmu to. Vēl pēc diviem mēnešiem līdzīgi atvēru kafejnīcu. Man ir cīnītāja raksturs. Es sev jaunu kreklu katru nedēļu nepirkšu, drīzāk visu naudu, kas ienāk, ieguldīšu uzņēmumā, atstājot tikai tik, cik nepieciešams dzīvošanai. Domāju, ka salīdzinājumā ar brāļiem esmu uzņēmīgāks un visu laiku meklēju, kur nopelnīt. Pa laikam arī automašīnas tirgoju, ko kādreiz darīju ļoti aktīvi. Kad strādāju «Peugeot» centrā, mēneša laikā, ja nemaldos, pārdevu 17 automašīnas. Katra sieviete, kas atnāca uz placi, prom aizbrauca ar automašīnu, jo runāju ar klientiem, nevis cēlu degunu gaisā. Turklāt mašīnas patiešām nebija sliktas – atlika vien piemeklēt piemērotāko modeli un komplektāciju,» atceras Ēriks.
Atbalsta sieva
27 gadus vecais Ēriks nu jau vairākus gadus ir precējies un kopā ar sievu Ketiju audzina divus bērnus – četrgadīgo Esteri un divus mēnešus veco Anriju. «Patiesībā es Ērikam pateicu, ka iepriekšējais iestādījums šajās telpās ir bankrotējis. Pēc divām dienām, kad ar mašīnu braucām mājās, viņš sacīja: «Zini, es noīrēju tās telpas, kur bija klubs. Ko lai mēs tagad darām?» Tāds jau viņš ir – no sākuma dara un pēc tam domā. Tāpat bija ar veikaliem un visu pārējo. Es, protams, viņu atbalstīju un, kaut arī biju gaidībās ar otro bērniņu, kopā ar draugiem ķēros pie remonta. Tagad vismaz visiem ir kur pulcēties,» »VZ« atklāja Ketija. Pirms došanās dekrēta atvaļinājumā Ketija strādājusi bērnudārzā par sekretāri, bet nu jau palīdz Ērikam darbos: aizvieto pārdevējas, dara citus darbus. «Mēģinām saviem spēkiem tikt galā,» viņa saka.
Atbildot uz jautājumu, cik atšķirīgs no pārējiem brāļiem ir Ēriks, Ketija brīdi aizdomājas: «Patiesībā visi trīs ir ļoti līdzīgi. Atceros, Ērikam reiz autobusā kāda sieviņa, kas laikam ne pārāk labi redzēja, paprasīja autogrāfu. Kas tad Ērikam? Šis iedod arī! Jokus viņš, protams, mīl, taču ne visi tos saprot. Gadās, ka uzrodas kādi jauni draugi un viņiem jāpaskaidro, kas ir bijis domāts kā joks.»
IDEJAS AUTORS
«Vēl viens kultūras centrs Talsos bija vitāli nepieciešams. It kā jau tie bāriņi te ir vairāki, tomēr tie absolūti neatbilst maniem atpūtas standartiem un kritērijiem,» atzīst Intars Busulis, neaizmirstot palielīties, ka bāra letes ideja ir viņa. Tiesa, pats viņš no flīzēm izgatavojis tikai vienu kvadrātmetru. «Pārējo – mūsu sievas un draudzenes.»