Binniju šokē Indijas kontrasti, Ērgli – čūskas un ziloņi

Nule TV3 sācis raidījumu ciklu "Zvaigznes ceļo", kurā četras sabiedrībā pazīstamas personas – Liene Šomase, Binnija Ārberga, Andris Ērglis un Andris Kivičs – TV kameru pavadībā izceļojušies pa tālām zemēm, darot to, ko, ceļojot vienatnē, visticamāk, neuzdrošinātos darīt.

Sarunā ar "VZ" četrotne dalījās iespaidos un izjūtās, kas raidījumos vairākumā gadījumu palikuši aiz kadra.

Brīnījusies ik uz soļa

Skaistumsalona "BB Binnija" īpašnieces un režisora Dž. Dž. Džilindžera bijušās sievas Binnijas Ārbergas ceļojums uz Indiju iekrita laikā, kad tikko bija izjukusi viņas laulība. "Tam, protams, ar to nav nekāda sakara," kategoriski nosaka Binnija. "Tas bija mirkļa efekts. Piezvanīja Igors Linga (viens no šā raidījuma "tēviem") un piedāvāja: "Binnij, vai nevēlies braukt uz Indiju?" Domāju, maz būtu tādu, kas no šādas iespējas atteiktos. Pēc tam viņš pastāstīja raidījuma ideju, un tad es nedaudz sāku pārdomāt. Tomēr piekritu un nenožēloju ne brīdi. Ja man to piedāvātu vēlreiz, tad arī droši vien brauktu," viņa atzīst.

Ja Latvijā Indija saistās ar kaut ko garīgu, ar tem-pļiem, tad Binniju tā pārsteigusi ar savu dažādību. "Tur nebija tā, ka katru dienu būtu kaut kas jauns, drīzāk katru sekundi. Kaut vai braucot ar mašīnu, skaties apkārt un nebeidz brīnīties. Visi priekšstati un dogmas par to, kā jādzīvo, pazūd,it kā būtu kāds aukstu ūdens spaini uzlējis virsū. Un top skaidrs, ka līdz šim esi dzīvojis tādā kā kastē. Mani šokēja tas, ka Indijā, piemēram, nabags var būt lepns par to, ka viņš ir dzīvs, ka viņš elpo un var dzīvot savā mazajā kvadrātmetrā, kaut arī turpat blakus redzams arī bagātnieks bentlijā, kurš dzīvo ar zeltu rotātā pilī," spriež ceļotāja. Grūti parādīt tās emocijas, kas Indijā bijušas ik uz soļa. "Domāju, ka tas, ko rādīs televīzijā, būs sausāk, mazāk emocionāli un varbūt arī uzspēlētāk," ar nožēlu atzīst Ārberga.

Ērglis un Šomase pie eksotiskiem dzīvniekiem

Par eksotisma trūkumu aizvadītajā gadā sūdzēties nevar dziedātāji Andris Ērglis, kurš apmeklēja Šrilanku, un Liene Šomase, kuras ceļš raidījumu cikla "Zvaigznes ceļo" ietvaros aizveda uz Maurīcijas salu.

"Pēc būtības – nevar šajā ceļojumā izdalīt kaut ko vienu," stāsta Ērglis. "Visas šīs desmit dienas bija kā viens liels piedzīvojums, kas turpinājās vēl divus, trīs mēnešus pēc tam. Es turpināju dzīvot tajā. Ceļojums sākās jau tad, kad iekāpām lidmašīnā, un šajā ziņā es varu teikt tikai to labāko. Lidojām ar pasaules labāko lidkompāniju, un tas tiešām bija tā vērts. Ne tikai kājas varēja izstiept – tas viss komforts un organizētība! Pēc tam nāca pirmais šoka elements – ceļojums notika pērnā gada februārī. Latvijā bija –15 grādu, bet tur +35. Izgāju no lidostas, un uzreiz kā ar āmuru pa galvu. Mitrajā tropu gaisā bija tāda sajūta, ka nav ko elpot, kad pieradu, tad viss bija kārtībā. Tas tiešām ir skaistākais ceļojums, kas man līdz šim bijis, un nav tā, ka nebūtu braukājis apkārt," pauž Ērglis.

Kā jau eksotiskās valstīs daļa laika veltīta vietējās faunas apbrīnošanai. Piemēram, Šomasei bijis tas gods paglaudīt lauvas un leopardus, turklāt vienīgā instrukcija bijusi, lai viņa neizdara pārlieku straujas kustības. Ja nu kādam plēsoņam ienāktu prātā pamieloties vai kaut vai paspēlēties ar dziedātāju, diezin vai tas beigtos labi... Drosmes pārbaude bija jāiziet arī Andrim Ērglim, kuram kādā no ceļojuma dienām ap kaklu aplikts pitons. "Man jau kopš bērnības ļoti nepatīk čūskas. Ejot sēņot, un, ieraugot čūsku, man iekšas vienmēr tā nepatīkami saraujas," viņš pauda. Citādi bijis ar ziloņu izjādi. "To, kā ir jāt ar ziloņiem, man jautāja jau tad, kad es biju tur augšā kulbā. Ja tā godīgi – nebija tādas sajūtas, ka tas būtu kaut kas ļoti īpašs. Pirms tam biju jājis ar zirgu, un patiesībā man šķiet, ka no jāšanas ar zirgu emociju ir vairāk. Tad jau lielāku iespaidu uz mani atstāja masāžas, ko nevar salīdzināt ar šeit piedāvātajām. Dabiskas eļļas, kultūra, mūzika – viss atšķiras," prātoja Ērglis.

Kiviča pārbaudījums – ledus siena

Mūziķis Andris Kivičs no ceļotāju četrotnes pabija vistālāk ziemeļos – Islandē. "Man jau kādu laiku pilnīgi neuztrauc, ko citi domā, tāpēc arī neuztraucos, kā izskatīšos televīzijā. Bija, piemēram, smieklīgs gadījums. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka protu uzkāpt uz zirga, bet sanāca tā, ka, mēģinot uzrausties, atsitos ar savu galvu pret zirga galvu. Varbūt pie vainas tas, ka turienes zirgu suga ir tādi maziņi – kaut kas starp zirgu un poniju," pasmejas Kivičs.

Lielākais pārbaudījums bijis ar diviem ledus cirtnīšiem rausties augšā pa ledus sienu. "Biju pilnīgi pārmīzis jēgu, pasūtīju visu filmēšanas grupu dirst. Biju pārbijies un teicu, ka to nedarīšu. Reāli sapratu, ka nevaru to izdarīt. Beigās jau izdarīju. Tas notika tā, ka augšā nostiprina āķīšus un izlaiž striķus cauri, un striķis ir tev ap vidu. Bet lejā ir aiza, kurai beigas neredzi. Blakus stāv čalis – "strahovka" (nodrošinājums) un saka: "Davai, rāpies!" Es prasu: "Tu esi mana "strahovka"? Tev ir 50 kilogramu!" Viņš – esot noturējis 120 kilogramu smagus, kuri ir krituši. Tad nu domāju – un ja nu ne? Filmēšanas grupai būs materiāls, kā Kivičs nositas... Beigās tomēr "uzkapāju" augšā!" ne bez lepnuma saka mūziķis.

Runājot par kopējiem iespaidiem, Kivičs atzīst, ka tas bijis "ceļojums tūkstoš gadu atpakaļ, turklāt ne uz planētas Zeme". "Tiešām, kā uz citas planētas. Vismaz trīs reizes dienā paliec ar muti vaļā! Piemēram – ir pļava, un pļavas vidū akmens kā trīsstāvu māja. Un tu stāvi kā idiots un blenz uz to akmeni, jo tas ir tik nenormāli liels – pilnīgi nereāli," tā Kivičs. Ne mazāk sajūsmināts Kivičs bija par Islandes iedzīvotājiem. "Braucām skatīties arī vaļus, paprasīju kapteinim, vai var pastūrēt? Viņš – protams, var! Braucam ar taksometru, palūdzām pastūrēt – arī to, izrādās, var! Viss ir atļauts, bet neviens neko sliktu neatļaujas, tāpēc noziedzība Islandē ir tuvu nullei. Man baigi patika!" rezumē mūziķis.