Maija Silova dzejo par mīlu, bet pašai attiecību ar vīrieti nav

Par vienu no sabiedrības krējuma (it īpaši daiļā dzimuma pārstāvju) apmeklētākajiem pasākumiem pagājušajā nedēļā kļuva modes ekspertes Maijas Silovas (27) dzejoļu krājuma «...Stihiya...» prezentācija. Šī grāmata jau izpelnījusies atzinību arī interneta vidē– lielākoties gan negatīvā nozīmē.

Modes un stila ekspertes Maijas Silovas pirmajā dzejoļu krājumā «...Stihiya...» publicēti 166 dzejoļi latviešu un krievu valodā, kuros allaž smaidīgā TV dīva atklāti un emocionāli atkailinājusi savu dvēseli. Lielākoties savos dzejoļos Silova stāsta par mīlestību, kas gan ir nedaudz dīvaini, jo viena no skaistākajām sievietēm Latvijā joprojām ir bez savas otras pusītes vai arī pratusi to meistarīgi pieslēpt (kas mūsu mazajā valstī liekas absolūti neiespējami). «Es negribu skaidrot savu dzeju. Tas lai paliek lasītāju ziņā, jo katrs dzeju izjūt citādāk– caur savas personības skalu. Katram ir savs redzējums un interpretācija,» tā dzejoļu krājuma autore.

«Es rakstu jau sen un rakstu tāpēc, ka nevaru nerakstīt– tas tiešām nav atkarīgs no manis,» apgalvo Silova. «Cilvēks– tā ir piektā dabas stihija. Dažkārt daudz spēcīgāka par iepriekšējām četrām. Viņa jūtas, šaubas, sevis meklējumi un galarezultātā– atbrīvošanās no visa liekā un samierināšanās ir viens no lielākajiem cilvēces noslēpumiem.» Savas atziņas Silova savijusi dzejas rindās. Lūk, viena no tām: «Nav laika nīst,/Ir tikai mazliet laika mīlēt./Nav laika ņemt,/Ir tikai mazliet laika atdot.