Dailes teātra jaunās sezonas atklāšana sākās ar jubilāru sveikšanu, un lielākās ovācijas izskanēja par godu Ilzei Vazdikai – viņai 3. augustā apritēja 70 gadi.
Savu dzimšanas dienu aktrise Ilze Vazdika svinēja Kaltenē, kur kopā ar draugiem īrē māju. «Mēs jau ceturto gadu vasarā dzīvojam pie jūras – gan Tūjā esam īrējuši, gan Upesgrīvā, šovasar Kaltenē,» stāstīja aktrise. Pirms nozīmīgās dienas intervijā «Neatkarīgajai» Vazdika pauda, ka esot pret dzimšanas dienu svinēšanām. «Varbūt tāpēc, ka uzaugu aktieru ģimenē un visu apzinīgo mūžu – jau kopš 19 gadu vecuma, kad ienācu Dailes teātrī, – esmu tik daudz kolēģu jubilejas svinējusi, ka pašai savējo nu nemaz vairs negribas, vienmēr cenšos izvairīties,» tā Vazdika, kuru plašāka auditorija nu iepazinusi kā seriāla «UgunsGrēks» varones Mildiņas lomas atveidotāju.
Dzimšanas diena nosvinēta jūras krastā Kaltenē, kur aktrise pavada savu atvaļinājumu. «Brīnišķīgi [nosvinēju], pat labāk, nekā bija domāts!» »VZ« telefoniski pirmdien pauda Vazdika. «Viss bija augstākajā līmenī, par to parūpējās draugi. Dārzs izdaiļots ar baloniem, puķēm. Bija veseli ziedu kalni manā mīļotajā violetajā krāsā – gan rozes, gan gladiolas. Sēdējām āra dārzā, tad jūras malā – bija ļoti lustīgi,» priecājās no sirds aizkustinātā aktrise. Iepriekš viņa intervijā uz jautājumu, vai nozīmīgais dzīves gadu skaitlis liek ko pārdomāt, izvērtēt, analizēt un secināt, gan pauda nedaudz grūtsirdīgas domas. «Jā, septiņdesmit gadi liek domāt,» teic Vazdika. «Par visu dzīvi, protams. Un par to, cik vēl atlicis. Bez šaubām, pārvērtēju, kā ir dzīvots. Un secinu, ka dzīvots jau ir tikai tā, kā es esmu varējusi dzīvot. Tāpēc nesaprotu, kā var jautāt, vai ar tagadējo prātu būtu dzīvojusi savādāk? Katrs jau dzīvo tikai tā, kā tajā brīdī var, – kā katrā konkrētā vecumā jūtas, ko domā, par ko sapņo. Un nevajag sev neko pārmest, ka vajadzēja dzīvot citādi. Citādi nevarēja! Es sev neko nepārmetu. Domāju, ka man bija veiksmīgs aktrises mūžs, jo es vienmēr esmu apzinājusies savu vietu, nekad nepretendēju būt prīma vai zvaigzne, un man ir ļoti labi. Es sajūtu ļoti lielu skatītāju mīlestību. Protams, līdz ar seriālu [«UgunsGrēks»] atpazīstamība ir kļuvusi drusku apgrūtinoša, bet es to pieņemu. Parunājos, pasmaidu pretī, noglāstu un neko no tā neiztaisu. Nē, es nevaru sūdzēties.