Kazahstāna saistībā ar degvielas trūkumu Krievijā ir ierobežojusi kravas un vieglo automašīnu iebraukšanu no kaimiņvalstīm līdz vienai reizei dienā, paziņojis enerģētikas ministra vietnieks Kajirhans Tutkišbajevs.
Aleksandra Lukašenko ārvalstu vizītes, kuluāru sarunas un dronu incidenti ar cietušiem Baltkrievijas iedzīvotājiem padziļina Maskavas un Minskas nesaskaņas.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pastāvīgi apgalvo, ka viņa armija katru dienu virzās uz priekšu visos Ukrainas virzienos. Piemēram, 4. jūnijā viņš lielījās, ka ir ieņēmis aptuveni 2440 kvadrātkilometrus – skaitlis, kas, pēc “Le Monde” ziņām, ir acīmredzami neprecīzs.
Varšava deklasificēs informāciju par visu militāro palīdzību, kas sniegta Kijivai laikā no 2022. līdz 2026. gadam. Paziņojumu sniedza aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs pēc konsultācijām ar premjerministru Donaldu Tusku.
Superjahta “Graceful”, kas saistīta ar Vladimiru Putinu, pametusi Eiropas ūdeņus Krievijas jūras spēku pavadībā un dodas uz Murmansku. Kustība, kā ziņo “The Telegraph”, saistīta ar bažām par iespējamiem Ukrainas dronu uzbrukumiem.
Krievijas diktatora Vladimira Putina apgalvojumi par Kostjantiņivkas ieņemšanu Doneckas apgabalā neatbilst patiesībai, sestdien paziņojis Ukrainas ģenerālštābs.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis: "Pagājušajā naktī mūsu Ukrainas tāldarbības sankcijas pret Krieviju par šo karu sasniedza apgabalu pie Sanktpēterburgas."
No šodienas līdz 12. jūlijam virs Latgales pierobežas reģionā no plkst. 10 līdz plkst. 20 notiks plānoti bezpilotu lidaparātu zemie lidojumi, aģentūra LETA noskaidroja Gaisa spēkos.
Rīga joprojām ir viens no lielākajiem izaicinājumiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbā, jo brigādes regulāri iestrēgst pie slimnīcām, samazinot dienesta spēju operatīvi reaģēt uz izsaukumiem. Par to TV24 raidījumā "#DrApinis" stāstīja NMPD direktore Liene Cipule.
Eiropa pēdējos gados piedzīvojusi vienu satricinājumu pēc otra – pandēmiju, Krievijas iebrukumu Ukrainā un tagad arī konfliktu Tuvajos Austrumos. Tomēr, neraugoties uz vairākiem skaļiem "modinātājzvaniem", kontinents joprojām reaģē pārāk lēni. Tā intervijā aģentūrai LETA atzīst Ziemeļu Investīciju bankas prezidents un izpilddirektors Andrē Kīsveks, vienlaikus uzsverot, ka Baltijas valstīm netrūkst ne ideju, ne naudas – pietrūkst drosmes un ātrākas rīcības.
Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs paziņojis, ka Polija nenodos Ukrainai iznīcinātājus MiG-29, jo Kijiva atteicās dalīties ar bezpilota lidaparātu ražošanas tehnoloģijām.
Ukrainas policijas bumbu neitralizēšanas eksperti ir noņēmuši raķetes kaujas galviņu, kas pēc Krievijas uzbrukuma naktī no 27. uz 28. jūniju nokrita netālu no dzīvojamās augstceltnes Kijivas Darņickas rajonā, vēsta ukrainskapravda.com.
Neraugoties uz regulārajiem aicinājumiem sākt miera sarunas, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pašlaik nav pietiekama pamata atteikties no kara Ukrainā. Tā TV24 raidījumā vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks, LATO valdes loceklis un RTU Liepājas akadēmijas direktors Sandis Šrāders. Viņš uzskata, ka izšķirošā cīņa šobrīd notiek ne vien kaujas laukā, bet arī ekonomikā, politikā un sabiedrības spējā izturēt ilgstošu karu.
Krievijas diktators Vladimirs Putins neapšaubāmi apsver arī iespējamu militāru uzbrukumu Baltijas valstīm, tomēr šāds scenārijs nedrīkst kļūt par iemeslu panikai. Tā TV24 intervijā norādīja Krievijas opozīcijas politiķis, ekonomists un bijušais Krievijas enerģētikas ministra vietnieks Vladimirs Milovs. Viņš uzskata, ka daudz svarīgāk ir saprast Krievijas vājās vietas, jo tieši tās līdz šim ļāvušas Ukrainai sekmīgi pretoties daudz lielākam pretiniekam.
Bijušais Ukrainas prezidents Petro Porošenko atteicies no Polijas Baltā Ērgļa ordeņa, šādi reaģējot uz Polijas prezidenta Karola Navrocka lēmumu atņemt Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim valsts augstāko apbalvojumu saistībā ar Zelenska lēmumu godināt Otrā pasaules kara vienību, kas saistīta ar poļu civiliedzīvotāju slaktiņu.