Dombrovskis: ES paplašināšanās process ir ieguvis jaunu impulsu

Līdz 2030. gadam Eiropas Savienībā (ES) varētu būt jaunas dalībvalstis, trešdien Rīgas konferencē atzīmēja ES ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Dombrovskis nenosauca, kuras kandidātvalstis līdz 2030. gadam varētu pievienoties ES, un atturējās nosaukt precīzus uzņemšanas termiņus. Politiķis akcentēja, ka ES paplašināšanās process ir ieguvis jaunu impulsu. Viņaprāt, vēl pirms sešiem vai septiņiem gadiem nebija reāli domāt par Ukrainu kā ES kandidātvalsti, taču Krievijas pilna mēroga iebrukums un tam sekojušās ģeopolitiskās pārmaiņas situāciju ir mainījušas.

Eirokomisārs uzsvēra, ka lielāka ES arī ģeopolitiski būs spēcīgāka. Dombrovskis raksturoja paplašināšanos kā ģeopolitisku instrumentu, kas palīdz nepieļaut, ka ES kaimiņvalstis paliek tā dēvētajā pelēkajā zonā.

Pēc Dombrovska paustā, no paplašināšanās iegūst gan jaunās, gan pašreizējās ES dalībvalstis. Viņš skaidroja, ka jaunajām dalībvalstīm pievienošanās ES palīdz panākt straujāku ekonomisko attīstību, savukārt pašreizējo dalībvalstu uzņēmumiem paveras jauni tirgi un plašākas izaugsmes iespējas.

Viņš sacīja, ka ES paplašināšanās prasīs risināt ar ES pārvaldību un lēmumu pieņemšanu saistītos jautājumus. Dombrovskis atzina, ka jau 27 valstu blokā atsevišķās jomās lēmumus pieņemt ir sarežģīti, jo dalībvalstu veto tiesības reizēm tiek izmantotas lēmumu bloķēšanai.

Eirokomisārs klāstīja, ka ES, kurā būtu vairāk nekā 30 valstu, šī problēma kļūs vēl aktuālāka, tādēļ tiek apspriesti iespējamie aizsardzības mehānismi. Tomēr, pēc Dombrovska domām, vajadzīgās pārmaiņas nevajadzētu pārvērst gadiem ilgās sarunās par ES līgumu grozīšanu, jo tas varētu kļūt par ieganstu paplašināšanās atlikšanai.

Runājot par Ukrainu, politiķis atzīmēja, ka paralēli pievienošanās sarunām ES jau strādā pie valsts ekonomiskās integrācijas vienotajā tirgū. Dombrovskis Ukrainas spēju integrēties ES ilustrēja ar 2004. gada paplašināšanos, kad ES pievienojās desmit valstis.

Viņš klāstīja, ka ES un tās dalībvalstis Ukrainai un tās iedzīvotājiem līdz šim sniegušas atbalstu vairāk nekā 220 miljardu eiro apmērā. Savukārt Eiropas Komisijas priekšlikumā nākamajam ES daudzgadu budžetam paredzēta iespēja no 2028. līdz 2034. gadam Ukrainas atbalstam mobilizēt līdz 100 miljardiem eiro.

Jau rakstīts, ka Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā ceturtdien un piektdien notiek Rīgas konference, kuras uzmanības centrā ir Eiropas ekonomiskās noturības jautājumi un spēja vienoti stāvēt pretī jauniem iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem.