Kurzemes dienvidrietumos, mitro augšņu un lietus ietekmē, upēs ir atsākusies strauja ūdens līmeņa paaugstināšanās, informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC).
Paredzēts ieviest vienotu Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVGMC) informācijas sistēmu, kas cita starpā ļaus laicīgāk izplānot nepieciešamās darbības plūdu iespējamības gadījumos, otrdien lēma valdība.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite no Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera saņēmusi apliecinājumu, ka Lietuva varēs lūgt atbalstu saviem zemniekiem, kas cietuši lietavu dēļ, piektdien paziņojis prezidentes preses dienests.
Koordinācijas padome ceturtdien lēmusi īstenot virkni pasākumu, lai novērstu iespējamus jaunus plūdus, kā arī tiem labāk sagatavotos, piemēram, plānots attīrīt upes austrumu pierobežā, uzlabot iespējamo lietavu un plūdu prognozēšanas sistēmu, kā arī sadarbību starp valsts dienestiem un pašvaldībām.
Pašvaldības finansējumu plūdu seku likvidēšanai lūgušas galvenokārt ceļu un ielu atjaunošanai, tomēr prasīti līdzekļi arī postījumu novēršanai vairākās izglītības iestādēs un muzejā, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pašvaldību infrastruktūrasobjektu atjaunošanai pēc plūdiem saņēmusi finansējuma pieprasījumus 2 899 192 eiro apmērā, aģentūru LETA informēja VARAM.
Arī šonedēļ Lubāna ezerā un no tā iztekošajā Aiviekstē, kā arī Gaujā pie Valmieras saglabājas augstākais ūdens līmenis kopš 2013.gada pavasara paliem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra un satelītu dati.
Divu nedēļu ilgais lietus Latgales reģionā darījis savu un situācija ar applūdušajām lauksaimniecības zemēm nav uzlabojusies, LNT raidījumam “900 sekundes” pauž zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Lauku atbalsta dienests (LAD) līdz 20.septembrim ir saņēmis 1035 lauksaimnieku pieteikumus par spēcīgajās lietavās un plūdos cietušajām platībām un pieteikumu skaits ir strauji pieaudzis, informēja LAD.
Līdz 20.septembrim LAD ir saņēmis 1035 lauksaimnieku pieteikumus par spēcīgajās lietavās un plūdos cietušajām platībām. Kopumā pieteiktas vairāk nekā 27 tūkstoši lielas zaudētās ražas platības un gandrīz 5000 tonnas bojāta sagatavotā siena.
2017.gada rudens lietavu izraisītie plūdi kritiski skāruši ne tikai lielos lauksaimniekus - graudaugu audzētājus. Arī citu nozaru pārstāvjiem - biškopjiem nākas saskarties ar pamatīgām problēmām.
Pēdējo lietavu rezultātā Kārsavas novadā ūdens līmenis Šņitkā un Rītupē ir sasniedzis pavasara palu līmeni, pastāstīja Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka (ZZS).
urpinoties ūdens līmeņa kāpumam, jau daudzviet Latvijā applūdušas upju palienes, vietām - arī citas teritorijas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Ne vien Latvijā, bet arī Polijā pirmdien piedzīvotas pamatīgas lietusgāzes, kā rezultātā daudzviet sākušies plūdi. Lai novērstu lietavu radītos postījumus šodien pilsētu ielās strādā aptuveni 200 ugunsdzēsēji.
Lietavu izraisīto plūdu radītie postījumi Latvijas lauksaimniekiem varētu būt nodarījuši zaudējumus 50-60 miljonu apmērā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.