Plašākie plūdi Latvija vēl priekšā

© f64

Šobrīd atkusnis krietni atkausējis Latvijas upes, visvairāk – Lielupes baseina ūdeņus, kas nu jau pārņēmuši palienes. Daudzviet apdraudētas ir plašākas teritorijas, ir applūduši atsevišķi vietējās nozīmes ceļi, tomēr trauksmi hidrologi vēl neceļ. Turklāt situācija tuvākajās dienās var mainīties – it īpaši ņemot vērā tuvojošos aukstuma vilni. Tā ietekmē var veidoties ledus krāvumi, kas gan var apgrūtināt ledus iešanu, atkal iestājoties siltam laikam.

Viena no plūdu visvairāk apdraudētajām vietām līdz šim ir bijis Jelgavas novads, jo Lielupē un tās pietekās ledus ir kusis visintensīvāk. Tāpēc, piemēram, Mežotnē, kur veidojas ledus sastrēgums, jau vakar ap pulksten 11 sāka strauji celties ūdens līmenis - pat vairāk par metru, Neatkarīgajai pastāstīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Ilze Rudlapa. Mežotnes hidroloģiskajā stacijā mērījumi vakara rādīja četrus metrus virs stacijas nulles punkta, un līdz bīstamajam līmenim atlikuši vien 75 centimetri. Jāatgādina, ka pirms pieciem gadiem līmenis sasniedza 4,81 metra atzīmi. Arī citviet pie Lielupes aina ir līdzīga: pie Staļģenes arī ledus sakustējies, taču palienes vēl nav skartas - līdz tam gan pietrūcis nieka 20 centimetru, bet Bērzē un Tērvetē, kur līdz 2010. gada rekordatzīmei palikuši vien 70 centimetri, teritorijas pie upes ir applūdušas. Jelgavā situācija ir vēl diezgan droša, taču, ja sastrēgums no Mežotnes virzīsies uz leju un pārraus arī otru sastrēgumu augšpus pilsētas, tad var aplūst arī zemākās vietas Jelgavā.

Kurzemes lielākajā upē Ventā ūdens kāpis par pusotru metru, arī Abavā pie Rendas, bet Abavas pietekā Imulā - pat par nepilniem diviem metriem. Līdzīga situācija ir Lielajā Juglā pie Zaķumuižas, mazliet zemāks līmenis ir Mazajā Juglā. Arī Daugavas baseina mazās upes ir atdzīvojušās. Ogres upē pilsētas teritorijā ūdeņi jau cēlušies par 70 centimetriem, bet Latgales pusē, Dubnā pie Rožupes, tie pārsnieguši metru, Ošā pie Rudzātiem vēl mazliet augstāk pietuvojušies palieņu applūšanas robežai.

Gaujā šie procesi ir lēnāki - vien 30 centimetru kāpums, bet Salacā un Aiviekstē ir salīdzinoši mierīgi, un pie Lubānas liela daļa ledus jau izgājusi. Arī pašā Daugavā ir izveidojušies izskalojumi un tās līmenis ir paaugstinājies, ko vēl papildina izkusušie sniega ūdeņi.

Skaidrs, ka vēl šodien visā valsts teritorijā turpināsies ūdeņu kāpšana, taču grūti spriest, kas notiks, kad sals turpinās piekost vairākas dienas pēc kārtas. Tas, visticamāk, kušanas procesus nobremzēs - it īpaši mazajās upēs, bet arī ne pirmajā dienā, savukārt lielajās upēs ūdens līmeņa paaugstināšanās var turpināties līdz nedēļas beigām, prognozēja I. Rudlapa. Diemžēl satrauc tas, ka vižņi upē ir kļuvuši slapji un veido blīvu masu, kas dažviet sasniedz pat divus metrus. Sasalstot tie var pārvērsties vienā veselumā, kam būs grūtāk izkustēties ledus iešanas laikā. Hidroloģe pieļauj, ka Daugavā tā, visticamāk, sāksies tikai aprīlī. Kāda tā būs, grūti teikt, taču, ja nākamais siltuma vilnis uznāks pakāpeniski, proti, naktīs piesals, bet dienās - atlaidīsies, tad lielu palu nebūs. Ja tas uznāks strauji un naktis arī būs siltas, turklāt lietainas, tad gan situācija var veidoties sarežģīta. Patlaban nākamā mēneša prognozes vēl par agru minēt, taču vismaz tuvākajā laikā silts laiks nav paredzams.

I. Rudlapa arī vērsa uzmanību uz to, ka laiks pēdējā pusgada laikā bijis nokrišņiem bagāts, kas jau nesis un vēl nesīs papildu slodzi upēm. Tas, starp citu, noveda pie tā, ka ledus sega veidojās lēnām un ar grūtībām.



Svarīgākais