Starptautiskā valūtas fonda eksperti aktualizēja Ukrainas negatīvo scenāriju intensīvāka kara gadījumā, kas ilgs līdz 2026. gada vidum, raksta “unian.net”.
Rietumu sankcijas pamazām žņaudz Krieviju, lai arī ko teiktu propaganda. Līdz brīdim, kad sāksies miera sarunas ar Ukrainu, ekonomiskā situācija varētu būtiski pasliktināties, raksta "Le Monde".
Ukrainas bezpilota lidaparāti naktī uz svētdienu uzbrukuši naftas terminālim Krievijas Orlas apgabalā, vēsta raidorganizācijas BBC krievu redakcija un citi mediji.
Ukrainas Galvenās izmeklēšanas pārvaldes Ternopiļas apgabala policija uzsākusi kriminālizmeklēšanu par iespējamiem vardarbības faktiem Ukrainas armijā. Pastāv pamatotas aizdomas, ka Ukrainas bruņoto spēku 211. pontonu tiltu brigādes komandieris Oļegs Poberežņuks pret saviem padotajiem piekopis vardarbību. Izmeklēšana sākta, balstoties uz izdevuma “Ukrainska Pravda” publikāciju "Inženieru ģimenes iebiedēšana, naudas izspiešana, nepotisms un citi 211. pontonu tiltu brigādes noslēpumi", ziņo “Radio Brīvā Eiropa” un “Radio Brīvība” ziņu platformā “Current Time”.
Kaļiņingradas apgabalā, sākot ar 2025. gadu, grasās ieviest sociālās pārtikas kartītes “neaizsargātām pilsoņu kategorijām”, taču saraksts var tikt papildināts, ziņo “dialog.ua”.
Naktī uz sestdienu Krievijas spēki uzbrukuši Ukrainai ar 113 "Shahed" un cita veida trieciendroniem, sestdienas rītā ziņo Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība.
Krievijā turpinās piespiedu mobilizācija - viesstrādnieki būvlaukumos ir spiesti slēgt līgumus ar armiju. Austrumu cilvēktiesību grupa publicēja video, kurā krievu algotņi migrantiem piedāvā vai nu parakstīt dienesta līgumu, vai arī tikt deportētiem no valsts. Apmaiņā pret līguma parakstīšanu migrantiem tiek solīti dažādi "brīnumi" - Krievijas pase, medicīniskā aprūpe un liela alga 1500 dolāru apmērā mēnesī, vēsta Prozoro.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas risināt sarunas ar Ukrainu, taču bez Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska līdzdalības, jo neatzīstot viņa varas leģitimitāti. Kijiva atbild: mēs risināsim sarunas pēc saviem noteikumiem, ziņo Polijas interneta medijs "wnp.pl".
Kopš kara sākuma Kadirovs gandrīz trīskāršojis savā pakļautībā esošo militāro vienību skaitu, taču nav gatavs tās upurēt Putina ideju vārdā, raksta “dialog.ua”.
Ukrainas valsts vadītājs Volodimirs Zelenskis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu nodēvējis par “atsaldeni”, kurš ierosināja sarīkot “raķešu dueli” ar “Orešņik” pret Ukrainas galvaspilsētu - ar šādu paziņojumu Ukrainas prezidents nācis klajā sarunā ar žurnālistiem Briselē, kur notiek ES samits, raksta “dialog.ua”.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka Krievijai jau agrāk vajadzēja sākt pilna mēroga iebrukumu Ukrainā un labāk sagatavoties karam, raksta BBC.
Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 20. decembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
„Ukraina karu ir uzvarējusi!” – ar šādu ziņu svētku priekšvakarā TV24 raidījumā „Nedēļa. Post scriptum” dalās daudzu skatītāju ik vakara gaidītais ziņnesis un sarunu biedrs „otrpus ekrāna” - NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš. Vai kara uzvaras scenārijs risinās frontē vai lielvalstu sarunās? Kas vieno Putinu, Staļinu un Hitleru? Kas padomā Trampam? Un kādi ir latviešu karavīri? Par šiem un citiem jautājumiem savās pārdomās dalās Jānis Slaidiņš.
Eiropas valstis apsver iespējamo scenāriju karavīru nosūtīšanai uz Ukrainu pamiera vai miera līguma starp Kijivu un Maskavu gadījumā - tās varētu būt līdz 100 tūkstošiem militārpersonu no piecām valstīm, raksta “Reuters”.
Pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā Nīderlande uzņēma vairāk nekā 100 000 bēgļu no Ukrainas, bet trešajā kara gadā kļuva skaidrs, ka cilvēki, kuri bēga no kara šausmām, drošā Rietumeiropas valstī saskaras ar zināmām problēmām, vēsta "Prozoro".
Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 19. decembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
Krievijas ģenerāļa likvidācija liecina par Ukrainas centieniem parādīt, ka karš ietekmē Krieviju pašu un tas nenotiek kaut kur tālumā, aģentūrai LETA atzina Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks un bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš.
Ziemeļkorejas bruņotie spēki ir zaudējuši vairākus simtus kritušu vai ievainotu karavīru, cīnoties pret Ukrainas spēkiem Kurskas apgabalā, otrdien paziņoja augsta ranga ASV militārpersona.