Mjanmas militārā hunta, kas varu valstī sagrāba pērn februārī, piektdien atzinīgi izteicās par Krievijas karu pret Ukrainu, apgalvojot, ka tas ir "attaisnojams" un apliecina Krievijas kā pasaules lielvaras pozīcijas.
Agri vai vēlu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam būs jāatbild par asinsizliešanām Čečenijā, Gruzijā, Krimā, Donbasā un kopumā Ukrainā, pārliecināts Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons piektdien telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski solīja, ka viņa vadītā valsts arī turpmāk atbalstīs Ukrainu.
Krievijā varu sagrābuši visreakcionārākie spēki, kas izmanto hitleriskās Vācijas taktiku savu agresīvo plānu īstenošanā, turklāt to bīstamību vairo kodolieroči, kas mantoti no bankrotējušā PSRS režīma, teikts Baltijas valstu neatkarības atjaunotāju klubu aicinājumā par atbalstu Ukrainai.
Krievijas TV kanāls ziņo par Krievijas armijas pilnībā pārņemto kontroli pār Černobiļas AES. Ukrainas mediju jaunākajās ziņās informācija par Černobiļu nav atrodama.
Krievi patlaban ir satrakojušies un gatavi uz visu, turklāt Krievijas prezidenta Vladimira Putina mājieni par iespējamu atomieroču pielietošanu karā ar Ukrainu ir jāuztver pilnīgi nopietni, ietrakstā "Facebook" pauž režisors, Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.
Karā, ko Krievijas prezidents Vladimirs Putins izvērsis pret Ukrainu, vairumā virzienu ienaidnieks ir apturēts, notiek kaujas, piektdienas rītā pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Rīgas sadarbības teritorijas Civilās aizsardzības komisija izvērtēja iespējas izpildīt valdībā pieņemto plānu bēgļu uzņemšanai no Ukrainas un atzina, ka Latvijas galvaspilsēta ir gatava operatīvai rīcībai, informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.
24. februāra rīts sākās ar nepieteikta kara sākumu starp Krieviju un Ukrainu. Jau piecos no rīta pēc Latvijas laika tika slēgta gaisa telpa civilai aviācijas satiksmei Krievijas dienvidrietumos, bet stundu pēc tam visos Krievijas telekanālos tika paraidīts Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojums par militāra iebrukuma (karadarbības) sākšanu Ukrainā.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums ievest karaspēku Ukrainā ir polarizējis Krievijas sabiedrību, novērojis Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.
“Viss risinājums atrodas viena mentāli nesevišķi vesela cilvēka rokās. Putins uz sankciju fona ap sevi veido cilvēku loku, kas līdz ar viņu būs līdzatbildīgi par starptautisku nozieguma veikšanu - iebrukumu citā valstī. Putins ir kļuvis par cilvēku, kurš nav “rokas spiediena vērts” pasaules sabiedrības acīs. Kamēr sankcijas neskars lielu daļu Krievijas iedzīvotāju, tikmēr iespaids uz šīm sankcionētajām personām būs ļoti ierobežotas” TV24 “Speciālizlaidums” notikumus Ukrainā komentēja politologs Kārlis Daukšts.
Par iebrukumu Ukrainā pret Krieviju vērstās sankcijas ir ļoti spēcīgas, taču visas iespējas vēl nav izsmeltas, pēc naktī notikušā Eiropas Savienības līderu ārkārtas samita piektdienas rītā Latvijas Televīzijai sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Vēlmi no Ukrainas izceļot izteikuši 23 valstpiederīgie, tādēļ no Rīgas tiek organizēti vairāki autobusi šo cilvēku izvešanai no valsts, piektdien intervijā Latvijas Radio pauda Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).
Krievijas karaspēku, kas virzās uz Kijevu no Černobiļas slēgtās zonas puses, Ukrainas Bruņotie spēki apturējuši pie Ivankivas pilsētciemata, 80 kilometrus uz ziemeļiem no galvaspilsētas, piektdien vēsta laikraksts "Ukrainska pravda", atsaucoties uz avotu Ģenerālštābā.