Plānots grozīt likumu, lai ļautu Latvijas iedzīvotājiem kā brīvprātīgajiem karot Ukrainas pusē
Pirmdien, 28.februārī plānots grozīt Nacionālās drošības likumu, lai ļautu Latvijas iedzīvotājiem kā brīvprātīgajiem karot Ukrainas pusē, mikroblogošanas vietnē "Twitter" pavēstījis "Jaunās Vienotības" (JV) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Ainars Latkovskis.
Viņš norāda, ka problēma ir ar Nacionālās drošības likuma 3.pantu, kur ir uzskaitītas valstis, kuru armijās drīkst dienēt Latvijas pilsonis.
"Un šo mēs grozīsim rīt no paša rīta. Vispirms Aizsardzības komisijas sēdē un tad uzreiz Saeimas sēdē," raksta Latkovskis.
Patlaban Nacionālās drošības likumā teikts, ka Latvijas pilsonim aizliegts dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotajos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā (milicijā) vai tieslietu institūciju dienestā, izņemot gadījumu, kad Latvijas pilsonis dienē Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, NATO dalībvalsts, Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes dienestā vai tādas valsts dienestā, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu, kā arī izņemot gadījumus, kad Latvijas pilsonis dienē tādā dienestā, kas nav atzīstams par brīvprātīgu citas savas pilsonības (pavalstniecības) valstī, ar kuru dubultā pilsonība ir izveidojusies atbilstoši Pilsonības likuma nosacījumiem.
Šo sarakstu ar valstīm kurās Latvijas iedzīvotāji var dienēt, plānots papildināt ar Ukrainu.
Jau ziņots, ka Valsts drošības dienestā (VDD) aģentūrai LETA skaidroja, ka Krimināllikuma 77.prim pants paredz atbildību par karošanu ārpus Latvijas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, vēršoties pret kādas valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību.
