Rīgas domes vēlēšanas

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās līdz plkst.12 nobalsojuši kopumā gandrīz 107 900 vēlētāju jeb 25,52% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CKV) publiskotā informācija.

Rīgā šodien risinās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, kurās tiks ievēlēta Rīgas dome. 156 vēlēšanu iecirkņos šodien gaida ierodamies vairāk nekā 400 tūkstošus balsstiesīgo vēlētāju.

Valsts drošības dienests (VDD) aicina iedzīvotājus ziņot par gadījumiem, kad par balsi kādas partijas labā ir solīts samaksāt, piesolīti citi materiāli un nemateriāli labumi vai citā veidā ietekmēta brīva izvēle Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, informēja VDD.

Partijas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātus sagaidīs galvenokārt viesnīcās, restorānos un partiju birojos.

„Kā jums šķiet, ko atgādina JKP priekšplānā izvirzītā Linda Ozola?” – šādu jautājumu nesen man uzdeva kāds politikas vērotājs. Padomāju. Un sapratu. Jutu Strīķi. Aizsaulē aizgājušās politiķes tēls tik ļoti bija iespaidojis eventuāli nākamo Rīgas domes vadītāju, ka viņa publiskajās debatēs kopēja ne tikai runas manieri, nesatricināmo revolucionāro pārliecību un Dāmokla zobina švīkstināšanu virs korumpantu galvām, bet arī, pietrūkstot kompetencei, vēlamo uzdeva par esošo. Taču tas jēkāpistiem ir normāli.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās līdz šim visvairāk iedzīvotāju ir nobalsojuši vēlēšanu iecirkņos Purvciemā, liecina aģentūras LETA apkopotie Centrālās vēlēšanu komisijas (CKV) dati.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu pirmajā stundā vēlētāju aktivitāte bija mazāka nekā iepriekšējās vēlēšanās, kas notika 2017.gadā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CKV) publiskotā informācija.

Šodien Rīgas vēlēšanu komisijas locekļi medicīniskajos aizsargtērpos devušies arī pie Covid-19 slimniekiem, pastāstīja Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins.

Iepriekšējās balsošanas trijās dienās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pie urnām devies 81 228 jeb 19,22% balsstiesīgo vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Saistībā ar Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu procesu šodien novēroti divi gadījumi, kad atsevišķas personas veikušas filmēšanu provokatīvos nolūkos, pastāstīja CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Vēlmi balsot Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās izteikuši 68 ieslodzītie, aģentūrai LETA pavēstīja Tieslietu ministrijas pārstāve Ksenija Vītola.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien ir saņēmis vairākus signālus no iedzīvotājiem, kas var liecināt par iespējamiem aģitācijas aizlieguma pārkāpumiem.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātus ietekmēs tas, kuras mērķgrupas aizies uz vēlēšanām - jaunieši vai seniori, šādu viedokli pauda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētniece un lektore Ieva Bikava.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu iepriekšējās balsošanas trešā diena sākusies bez aizķeršanās un visi iecirkņi uzņem vēlētājus, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien vienbalsīgi nolēma ļaut vēlēšanu rezultātos līdzskaitīt tās iepriekšējās balsošanas laika vēlēšanu aploksnes, kurām nav iepriekšējās balsošanas zīmoga.

Šīs ir pirmās Rīgas domes vēlēšanas, kuras es it kā varētu vērot no malas, jo, lai gan vairāk nekā pusgadsimtu biju rīdzinieks, tomēr jau kādu laiku esmu savu ikdienas dzīvi saistījis ar Rīgai tuvu novadu. No vienas puses, Rīgā notiekošais uz mani it kā tieši neattiecas, bet, no otras puses, Rīga ir daļa no Latvijas, ekonomiski vislielākā daļa, tāpēc Rīgā notiekošais tieši vai netieši ietekmēs visus Latvijas novadus un ikvienu Latvijas iedzīvotāju.

Rīt balsstiesīgie un pilsoniski aktīvie rīdzinieki dosies uz vēlēšanu iecirkņiem, lai, runājot politiķu vārdiem, izvēlētos Rīgas nākotni. Taču šīs vēlēšanas nebūs kā līdz šim pieredzētās ne tikai tāpēc, ka tās ir ārkārtas vēlēšanas. Savus noteikumus valstī joprojām diktē arī Covid-19.

Politiskie spēki, kuri kandidē Rīgas domes vēlēšanās, iedzīvotājiem sola ne tikai bezmaksas sabiedrisko transportu un sakārtotas ielas, bet arī daudz lielākus pabalstus ģimenēm ar bērniem, senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Retā partiju priekšvēlēšanu programma nekoncentrējas tikai uz materiālo atbalstu vecumdienās vai jaundzimušajam rīdziniekam, bet īsumā iezīmē arī attieksmi pret sociālo pakalpojumu attīstību.

Kā tas gadījies, kā ne, pašā karstākajā priekšvēlēšanu finiša spurta laikā ir atskrējis arī „melnā pīāra” jeb konkurentu noķēzīšanas piemērs. Izcēlusies ir Jaunā konservatīvā partija (JKP), kas laikam nav īsti droša par savu rezultātu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās un ir ķērusies pie visgalējām un pašām zemiskākajām priekšvēlēšanu cīņas metodēm, kādas jau labu laiku nav redzētas.

Gandrīz jebkuras vēlēšanas tiek pasludinātas par “izšķirošām”, “vēsturiskām”, par “lūzuma punktu” attīstībā. Patiesības labad jāsaka, ka šīs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas par “vēsturiskām” un “izšķirošām” sauc vien atsevišķi šajās vēlēšanās iesaistīti politiķi vai viņiem pietuvinātas personas. Kopumā tās notiek visai vienmuļā, no politisko kaislību viedokļa pat garlaikotā gaisotnē, jo asa politiskā plūkšanās izpaliek. Viss šķiet pamatvilcienos jau izšķirts.