Saskaitot Francijas prezidenta vēlēšanu 1. kārtas balsojuma kopainu, ir redzams, ka Francijas sabiedrība ir nesamierināmi sadalīta, un tas ir dramatiski, norāda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (V).
Francijas varasiestādes sestdien brīdināja, ka hakeru nopludināto Francijas prezidenta kandidāta Emanuela Makrona kampaņas iekšējo dokumentu izplatīšana ir kriminālnoziegums.
ASV prezidents Donalds Tramps sadarbosies ar "jebkuru, ko Francijas tauta nolems ievēlēt" prezidenta amatā, piektdien paziņoja Trampa preses sekretāre.
Francijas prezidenta kandidāta Emanuela Makrona komanda nosodīja "masīvu un koordinētu hakeru uzbrukumu" viņa kampaņai, kad internetā piektdienas vakarā tika publicēti kampaņas iekšēji dokumenti pirms svētdien paredzētās prezidenta vēlēšanu otrās kārtas.
Francijā dzimušiem cilvēkiem nevar būt oficiāli dokumenti, kuros viņiem būtu norādīts nekatrs (neitrāls) dzimums, ceturtdien nolēma šīs valsts augstākā apelācijas tiesa – Kasācijas tiesa.
Turcija bloķējusi piekļuvi tīmekļa enciklopēdijai "Vikipēdija", jo tajā publicēti raksti, kuros apgalvots, ka Turcija atbalsta terorismu, svētdien paziņojis Turcijas Telekomunikāciju departaments.
Francijai piederošajā Reinjonas salā kāds radikalizēts islāmists sašāvis divus policistus brīdī, kad tie centušies viņu aizturēt, paziņojušas varasiestādes.
Tūkstošiem Francijas policistu trešdien sapulcējās uz demonstrāciju Parīzē, lai aicinātu abus prezidenta amata kandidātus Emanuēlu Makronu un Marinu Lepēnu "uzklausīt viņu dusmas" par smagajiem darba apstākļiem un pārslodzi.
Gada laikā aptuveni pieci līdz desmit cilvēki izrāda interesi par piekļaušanos kādai teroristiskai organizācijai vai kā citādi ar savu rīcību ir gatavi apdraudēt nacionālo drošību. Lai neļautu šiem cilvēkiem izdarīt liktenīgo kļūdu, tiem liegs izceļot no valsts. Aizliegums potenciāli var sagādāt arī citas neērtības šo cilvēku sadzīvē, taču eksperti uzskata, ka tās ir samērīgas un saudzīgākas par krimināllikuma vēršanu pret tiem.
Svētdien Francijā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. Kādi ir to rezultāti, ko tās parādīja, un kādus secinājumus varam izdarīt Latvijas kontekstā?
Francijas prezidenta amata kandidāta Emanuela Makrona kampaņai uzbrukuši hakeri, kurus ASV saista ar Krieviju, secinājuši datu drošības uzņēmuma "Trend Micro" eksperti.
Svētdien notikušajā Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā centrists Emanuels Makrons saņēmis 24,01% balsu, bet galēji labējās Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna - 21,3%, liecina balsojuma galīgie rezultāti.
Centrista Emanuela Makrona un galēji labējās Marinas Lepēnas izredzes uzvarēt 7.maijā gaidāmajā Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā ir līdzvērtīgas, norādīja Latvijas Ārpolitikas Institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds.
Svētdien notikušajā Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu saņēmis centrists Emanuels Makrons un galēji labējā Marina Lepēna, liecina Francijas Iekšlietu ministrijas izziņotie oficiālie vēlēšanu rezultāti pēc visu balsu saskaitīšanas.
Šodien Francijas pilsoņi izdarīja izvēli par to kurus no prezidenta amata kandidātiem izvirzīt nākamajai vēlēšanu kārtai, kas paredzēta 7. maijā. Visi balsošanas iecirkņi ir slēgti un tiek apkopotas balsis. Provizoriskie rezultāti liecina, ka nākamajā vēlēšanu kārtā par prezidenta amatu cīnīsies Emanuels Makrons no centriskās partijas un Marina Lepēna no galēji labējās partijas, vēsta BBC.
Francijas prezidenta vēlēšanās svētdien līdz plkst.16 pēc vietējā laika (plkst.17 pēc Latvijas laika) nobalsojuši 69,42% vēlētāju un tas ir viens no augstākajiem vēlētāju aktivitātes līmeņiem 40 gadu laikā, liecina Iekšlietu ministrijas dati.
Francijas prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas balsotāju aptaujās līderpozīcijās atrodas centrists Emanuels Makrons un galēji labējā Marina Lepēna, vēsta Beļģijas raidorganizācija RTBF.
Aptuveni 28,5% reģistrēto vēlētāju kontinentālajā Francijā svētdien līdz dienas vidum jau nobalsojuši prezidenta vēlēšanās, liecina Iekšlietu ministrijas aplēses.