Krievi patlaban ir satrakojušies un gatavi uz visu, turklāt Krievijas prezidenta Vladimira Putina mājieni par iespējamu atomieroču pielietošanu karā ar Ukrainu ir jāuztver pilnīgi nopietni, ietrakstā "Facebook" pauž režisors, Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.
Karā, ko Krievijas prezidents Vladimirs Putins izvērsis pret Ukrainu, vairumā virzienu ienaidnieks ir apturēts, notiek kaujas, piektdienas rītā pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Rīgas sadarbības teritorijas Civilās aizsardzības komisija izvērtēja iespējas izpildīt valdībā pieņemto plānu bēgļu uzņemšanai no Ukrainas un atzina, ka Latvijas galvaspilsēta ir gatava operatīvai rīcībai, informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.
24. februāra rīts sākās ar nepieteikta kara sākumu starp Krieviju un Ukrainu. Jau piecos no rīta pēc Latvijas laika tika slēgta gaisa telpa civilai aviācijas satiksmei Krievijas dienvidrietumos, bet stundu pēc tam visos Krievijas telekanālos tika paraidīts Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojums par militāra iebrukuma (karadarbības) sākšanu Ukrainā.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums ievest karaspēku Ukrainā ir polarizējis Krievijas sabiedrību, novērojis Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.
“Viss risinājums atrodas viena mentāli nesevišķi vesela cilvēka rokās. Putins uz sankciju fona ap sevi veido cilvēku loku, kas līdz ar viņu būs līdzatbildīgi par starptautisku nozieguma veikšanu - iebrukumu citā valstī. Putins ir kļuvis par cilvēku, kurš nav “rokas spiediena vērts” pasaules sabiedrības acīs. Kamēr sankcijas neskars lielu daļu Krievijas iedzīvotāju, tikmēr iespaids uz šīm sankcionētajām personām būs ļoti ierobežotas” TV24 “Speciālizlaidums” notikumus Ukrainā komentēja politologs Kārlis Daukšts.
Par iebrukumu Ukrainā pret Krieviju vērstās sankcijas ir ļoti spēcīgas, taču visas iespējas vēl nav izsmeltas, pēc naktī notikušā Eiropas Savienības līderu ārkārtas samita piektdienas rītā Latvijas Televīzijai sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Vēlmi no Ukrainas izceļot izteikuši 23 valstpiederīgie, tādēļ no Rīgas tiek organizēti vairāki autobusi šo cilvēku izvešanai no valsts, piektdien intervijā Latvijas Radio pauda Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).
Krievijas karaspēku, kas virzās uz Kijevu no Černobiļas slēgtās zonas puses, Ukrainas Bruņotie spēki apturējuši pie Ivankivas pilsētciemata, 80 kilometrus uz ziemeļiem no galvaspilsētas, piektdien vēsta laikraksts "Ukrainska pravda", atsaucoties uz avotu Ģenerālštābā.
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības (ES) līderi piektdienas rītā noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt "maksimālas ietekmes" sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.
Ceturtdienas rīts atnesa ziņas, kuras bija neizbēgamas kopš Putina pirmdienas uzrunas televīzijā, kurā viņš skaidrāk par skaidru lika saprast, ka Ukrainas valstiskuma likvidācija (militāras operācijas ceļā) ir neapspriežams jautājums.
Ukrainā, līdzīgi kā Latvijā, vairākās pilsētās, arī Kijevā ir uzstādītas tiešraides kameras. Tajās iespējams savām acīm redzēt, kas šajās vietās notiek. Vismaz līdz brīdim, kamēr tās darbojas.
Ukrainas prezidents prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien uzrunā tautai paziņoja, ka Kijevā ir iegājušas Krievijas diversantu grupas un ka Krievija plāno viņu nogalināt.
Ukrainā noteiktā karastāvokļa dēļ no valsts netiek izlaisti šīs valsts pilsoņi vīrieši vecumā no 18 līdz 60 gadiem, ceturtdien paziņoja Ļvovas muitas vadītājs Daņiils Meņšikovs.