VIDEO. Mācītāja Arta Skuja nāk klajā ar stāstu par Pētera Postaža seksuālo uzmākšanos

Pēc “Re:Baltica” raksta par sievietēm, kuras cietušas no mākslinieka Pētera Postaža seksuālas vardarbības, klāt nākusi vēl kāda liecība par pasniedzēja netiklo uzvedību. Klajā ar savu stāstu nāca arī mācītāja un māksliniece Arta Skuja, kas bijusi Postaža studente.

Jau vēstīts, ka pirmā tiesu instance Pēteri Postažu atzinusi par vainīgu seksuālā vardarbībā pret vairākām sievietēm, kas notikusi pirms daudziem gadiem. Māksliniekam patlaban ir 95 gadi, un savu vainu viņš noliedz, atgādina Latvijas Televīzija.

Arta Skuja ir mācītāja, kuru šogad ordinēja LELBP, taču sieviete ir arī māksliniece, kura ir absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju. Bēdīgi slavenais profesors Pēteris Postažs bijis arī viņas pasniedzējs.

“Manī radās ārkārtīga nepieciešamības nostāties godīguma un patiesības pusē, ar cerību, ka tas var arī citas sievietes mudināt stāstīt,” par atzīšanās iemeslu min Arta Skuja. Bijusī Postaža studente pēc redzētām ziņām par Postažu ir sazinājusies arī ar pārējām savām kursa biedrenēm, kuras tāpat atceras pasniedzēja nepieņemamo rīcību.

Kā zināms, Pēteris Postažs apgalvo, ka nekad nav mēģinājis uzmākties studentēm, taču sieviete to sauc par “pilnīgām muļķīgām”, jo viņa uzmākšanos ir piedzīvojusi vairākkārt pati uz savas ādas. Kāda no šīm uzmākšanās reizēm notikusi plenēra pagarinājumā, kad Pēteris Postažs kails ielēcis dīķī pie Antras un viņas draudzenēm. “Viņš pieskārās manam ķermenim visur, kur vien tika klāt. Es netiku no viņa vaļā,” atceras Antra un piebilst, ka ausī viņš čukstējis seksuāla rakstura piezīmes. “Es jutos apdraudēta, bet es neko nevarēju izdarīt. Viņš ir fiziski stiprāks par mani.” Tomēr jaunajai sievietei ir izdevies viņu aizgrūst prom no sevis. Postažs gan neesot licies mierā, viņš nav ļāvis savām studentēm no dīķa kāpt ārā, jo vēlējies meitenes redzēt kailas.

“Un ko tu tagad darīsi? Tas ir akadēmijas plenēra pagarinājums. Kam tu to teiksi un kā tu to definēsi?” sieviete uzdod retorisku jautājumu. Arta Skuja atzīst, ka tolaik akadēmijā ir noticis daudz kas nepieņemams, bet pašā akadēmija tas ticis uztverts par normu. Tomēr viņa sevi nesajūt kā upuri, jo šie gadījumi nav mainījuši viņas dzīvi. “Tas ir mūsu uzdevums - tumsu mazināt un vairot gaismu. Tāpēc ir svarīgi runāt.”

Arta arī asi nostājas pret upuru vainošanu, kas nereti redzama sabiedrības attieksmē.