2.lapa
Valsts iesaistes jautājums ir tas, pie kā es gribētu "pieķerties". Manuprāt, ir grūti ar visu lielo pārliecību nostāties vienā vai otrā pusē. Es neaizstāvu Mediņu, viņa idejas un metodes, bet tajā pašā laikā neuzdrošinos viņu nosodīt.
Manuprāt, valsts attieksme šajā jautājumā IR diezgan vienaldzīga (ir cietums, slimnīca, vēl kas?). Varbūt ar to arī būtu jāsāk?
Piebildīšu, ka, jā, var teikt, ka Bruknā viss tika darīts nepareizi, slikti un briesmīgi, bet uzreiz gribu uzdot jautājumu - kā tad ir pareizi, kāds ir tas īstais problēmas risinājums?