Rosina atjaunot investoru TUA programmu, bet ar stingrākiem nosacījumiem
Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) iesniedzis Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai priekšlikumus Valsts prezidenta otrreizējai caurlūkošanai nodotajam Imigrācijas likumam, rosinot saglabāt iespēju ārvalstu investoriem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) apmaiņā pret ieguldījumiem alternatīvajos ieguldījumu fondos un vienlaikus būtiski palielināt viņu maksājumus valsts budžetā.
Kulbergs priekšlikumos rosina noteikt, ka TUA uz laiku līdz pieciem gadiem varētu saņemt ārvalstnieks, kurš vismaz uz septiņiem gadiem iegulda 100 000 eiro valsts izveidota alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka fondā vai 150 000 eiro cita pārvaldnieka fondā. Otrajā gadījumā vismaz 50% fonda investīciju būtu jāiegulda valsts fondā vai jaunu dzīvojamo ēku būvniecības projektos Latvijā.
Vienlaikus premjers piedāvā līdzšinējās vienreizējās iemaksas vietā noteikt ikgadēju maksājumu valsts budžetā 10 000 eiro apmērā. Tādējādi piecu gadu laikā viens investors valsts budžetā iemaksātu kopumā 50 000 eiro. Tādas pašas prasības būtu attiecināmas arī uz atkārtoti pieprasītām termiņuzturēšanās atļaujām.
Vēstulē komisijai Kulbergs norāda, ka līdzšinējā programma, kas investoriem ļāva saņemt termiņuzturēšanās atļaujas par investīcijām Latvijā, nav sasniegusi izvirzītos mērķus, jo gadā piesaistījusi līdz 200 investoru, bet iemaksas valsts budžetā bijušas simboliskas. Premjera ieskatā programma būtu būtiski jāpārskata, vienlaikus saglabājot tās konkurētspēju Eiropas Savienības valstu vidū.
Kulbergs arī norāda, ka viņa rīcībā esošā informācija liecina par plāniem Rīgā un Pierīgā nākamo trīs līdz piecu gadu laikā uzbūvēt apmēram 15 500 jaunus dzīvokļus. Šādu projektu būvniecības izmaksas esot lēstas aptuveni 1,65 miljardu eiro apmērā, savukārt attīstītāju ieņēmumi no pārdošanas varētu sasniegt aptuveni 2,4 miljardus eiro. No šīs summas vismaz 500 miljoni eiro tiktu samaksāti nodokļos. Pēc premjera sniegtās informācijas, aptuveni 30% plānoto dzīvokļu paredzēti projektos ar Latvijas kapitālu, 25% - projektos ar Igaunijas kapitālu, bet 45% - projektos ar citu valstu kapitālu.
Premjers lēš, ka gadījumā, ja programmas ietvaros izdotos piesaistīt 1000 investoru, piecu gadu laikā valsts budžeta programmā "Ekonomikas attīstības programma" tiktu iemaksāti 50 miljoni eiro. Vienlaikus 82,5 miljoni eiro tiktu investēti jaunos projektos sadarbībā ar valsts alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku, bet vēl 52,5 miljoni eiro tiktu ieguldīti atbilstoši privāto fondu investīciju stratēģijām.
Kulbergs vēstulē arī norāda, ka gadījumā, ja šie investori pēc termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas kļūtu par Latvijas nodokļu maksātājiem, piecu gadu laikā tas varētu nodrošināt līdz 300 miljoniem eiro papildu ieņēmumu valsts budžetā. Pēc premjera vērtējuma, labvēlīgākajā scenārijā 1000 investori Latvijai varētu piesaistīt kopumā līdz 500 miljoniem eiro.
Vēstulē premjers informē, ka turpina darbu pie atsevišķa Ārzemnieku fiksētā nodokļu maksājuma likumprojekta. Tas paredzētu, ka investors, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju, varētu kļūt par Latvijas nodokļu rezidentu, ik gadu valsts budžetā samaksājot 60 000 eiro. Pēc Kulberga aplēsēm, 1000 šādu ārvalstnieku gadā budžetā iemaksātu 60 miljonus eiro, bet piecu gadu laikā - 300 miljonus eiro.
Jau ziņots, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noteikusi piecu dienu termiņu priekšlikumu iesniegšanai Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča otrreizējai caurlūkošanai nodotajiem Imigrācijas likuma grozījumiem. Saeima par likumu atkārtoti varētu lemt 20. augustā. Valsts prezidents iepriekš aicināja parlamentu vēlreiz izvērtēt vairākus jaunā regulējuma aspektus, tostarp investīciju programmas nosacījumus.
