Rosina vēl pirms vēlēšanām pieņemt lēmumu par trīs ministriju apvienošanu vienā

Nacionālā apvienība (NA) rosina valdošajai koalīcijai vēl pirms Saeimas vēlēšanām pieņemt lēmumu, lai vienā Tautsaimniecības ministrijā apvienotu Klimata un enerģētikas ministriju (KEM), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Ekonomikas ministriju (EM), aģentūru LETA informēja partijā.

KEM tika izveidota pēc 14. Saeimas vēlēšanām, kad jaunu valdību veidoja "Jaunā vienotība", "Apvienotais saraksts" (AS) un NA. VARAM un EM tika izveidotas senāk. Pašlaik 14. Saeimas sasaukuma laikā darbojas jau trešā valdība, un vairāki no tajā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem publiski ir pauduši viedokli, ka KEM būtu likvidējama, bet pēc vēlēšanām.

NA tagad izplatījusi paziņojumu, kurā klāsta, ka, koncentrējot ekonomikas, enerģētikas un reģionālās attīstības politiku vienā ministrijā, varēšot ātrāk un koordinētāk pieņemt lēmumus.

Kā pauž klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), koalīcijā ir vērojama vienota izpratne, ka esošais ministriju modelis ir izvērtējams un ministriju funkcijas iespējams organizēt efektīvāk. Vitenbergs uzskata, ka Tautsaimniecības ministrijas izveide ļaušot efektīvāk izmantot resursus, novērst funkciju dublēšanos starp dažādām ministrijām un paātrināt lēmumu pieņemšanu.

NA ieskatā reformai būtu daudzi ieguvumi. Piemēram, partija uzskata, ka vienotā ministrijā tiktu paātrināta dokumentu aprite un uzlabota lēmumu savstarpējā saskaņošana. Reforma nodrošināšot ciešāku ekonomikas attīstības sasaisti ar reģionālo politiku un racionālāku dabas un vides politikas organizāciju. Tāpat partija domā, ka tādējādi tiktu efektīvāk pārvaldīti tautsaimniecības attīstībai paredzētie Eiropas Savienības un klimata fondu līdzekļi, mazinot funkciju pārklāšanos un administratīvos šķēršļus. Vienuviet tiktu koncentrēta enerģētikas un energoefektivitātes politika, kas ļautu racionālāk izmantot resursus un paātrināt ēku energoefektivitātes projektu īstenošanu, uzskata NA.

Vitenbergs norāda, ka viņa vadītā KEM tika izveidota konkrētu, terminētu uzdevumu izpildei, lai stiprinātu Latvijas energodrošību, nodrošinātu atslēgšanos no Krievijas energoapgādes un sakārtotu regulējumu atjaunīgo energoresursu attīstībai. Viņš atzīmē, ka šie uzdevumi ir jāturpina, taču tas nenozīmē, ka šīm funkcijām ilgtermiņā nepieciešama atsevišķa ministrija.

NA vēlas, lai izmaiņas skatītu jau esošā valdošā koalīcija un ir pieteikusi grozījumus izskatīšanai nākamajā valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē.

NA rosina uzdot Valsts kancelejai līdz 29. septembrim sagatavot optimālāko scenāriju ministriju funkciju apvienošanai. Izvērtējumam būtu jāietver Tautsaimniecības ministrijas organizatoriskās struktūras piedāvājums, tostarp risinājumi padotajām iestādēm un kapitālsabiedrībām. Tāpat Valsts kancelejai būtu jāveic aprēķins par iespējamo ietaupījumu, apvienojot līdzīga satura funkcijas, kā arī jāpiedāvā optimāls jaunās ministrijas telpu risinājums.

AS Saeimas frakcijas vadītājs Juris Viļums aģentūrai LETA sacīja, ka pagaidām nevar komentēt NA piedāvājumu, jo nav ar to iepazinies.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis aģentūrai LETA pauda, ka ZZS vienmēr iestājusies par efektīvāku un kompaktāku valsts pārvaldi, tostarp ministriju funkciju pārskatīšanu, ierēdniecības optimizāciju un valsts pārvaldes izdevumu samazināšanu. "Tāpēc esam atvērti jebkurai saturīgai diskusijai par ministriju apvienošanu un uzskatām, ka NA piedāvājums ir apspriešanas vērts," pauda Rokpelnis.

Vienlaikus ZZS uzskata, ka diskusijai nevajadzētu aprobežoties tikai ar EM, KEM un VARAM iespējamu apvienošanu. ZZS ieskatā - jāvērtē valsts pārvaldes modelis kopumā.

Rokpelnis atzīmēja, ka ZZS jau iepriekš norādījusi, ka, piemēram, Satiksmes ministrijas (SM) atbildības jomas ir ļoti plašas un būtu izvērtējama atsevišķu funkciju pārdale. "Ja tiek veidota vienota Tautsaimniecības ministrija, loģiski būtu vērtēt arī SM integrēšanu šādā modelī, aptverot visas nozares, par kurām Saeimā atbild Tautsaimniecības komisija," pauda Rokpelnis.

Tāpat ZZS uzskata, ka ir pienācis laiks diskutēt arī par Valsts kancelejas funkcijām un iespējamu tās darba pārskatīšanu. "Ja koalīcija ir gatava pārskatīt valdības rīcības plānu, šis ir piemērots brīdis plašākai diskusijai par valsts pārvaldes reformām," pauda deputāts.

Kā norādīja Rokpelnis, ZZS ir gatava aktīvi iesaistīties šajā darbā, lai vēl šajā Saeimas sasaukumā īstenotu gan jau ieplānotās reformas, gan virzītu jaunas iniciatīvas, kas stiprinātu valsts pārvaldes efektivitāti, mazinātu administratīvo slogu, nodrošinātu racionālāku valsts līdzekļu izmantošanu un samazinātu budžeta izdevumus.