Eksperts: Rietumi gadiem centās "nekaitināt Krieviju", bet tagad par to nākas maksāt
Latvija un pārējās Baltijas valstis gadiem ilgi centās brīdināt Rietumus par Krievijas agresīvajiem nodomiem, taču šajos brīdinājumos neviens īsti neieklausījās. Tagad, kad draudi kļuvuši acīmredzami, daudzas valstis atzīst, ka Baltijai bijusi taisnība, TV24 raidījumā "Aktuālais par karadarbību Ukrainā" sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks, LATO valdes loceklis un RTU Liepājas akadēmijas direktors Sandis Šrāders.
Atbildot uz skatītāja jautājumu par Latvijas iespējām attīstīt tālās darbības triecienu spējas, Šrāders norādīja, ka Baltijas valstis vēsturiski vienmēr uzsvērušas savu aizsardzības raksturu un centušās pārliecināt sabiedrotos, ka NATO nav uzbrukuma alianse.
"Rietumvalstis vienmēr ir kratījušas pirkstu un teikušas - galvenais, jūs tur nekaitiniet Krieviju," sacīja eksperts, piebilstot, ka ilgus gadus valdījis priekšstats - galvenais ir nepieļaut situācijas eskalāciju.
Pēc Šrādera domām, šāda pieeja balstījusies kļūdainā pieņēmumā, ka Krieviju iespējams nomierināt, izvairoties no stingras retorikas. Taču pēdējo gadu notikumi pierādot pretējo.
Viņš atgādināja arī par Krievijas propagandas vēstījumiem, kas publiski izskanējuši, tostarp 9. maija pasākumos Baltijas valstīs, kur izteikti draudi par "atgriešanos Berlīnē". Pēc eksperta teiktā, šāda retorika nav vērsta tikai pret Baltijas valstīm, bet gan signalizē par daudz plašākām Krievijas ambīcijām Eiropā.
"Es domāju, ka Baltijas valstis savā publiskajā diplomātijā ir zaudējušas iespēju šīs lietas aktīvi stāstīt vāciešiem un pārējiem, jo mērķis jau patiesībā neesam mēs," uzsvēra Šrāders. Viņaprāt, Krievijas vēsturiskā naratīva centrā ir Otrā pasaules kara uzvara, kas joprojām veido būtisku režīma identitātes daļu un ietekmē tā agresīvo ārpolitiku.
Eksperts norādīja, ka tikai tagad daļa rietumvalstu sāk atzīt Baltijas valstu iepriekš paustos brīdinājumus. "Tagad viņi saka - jā, jums bija taisnība," viņš atzina.
Tomēr ar šādu atziņu vien nepietiekot. Pēc Šrādera domām, svarīgākais ir kopīgi stiprināt Eiropas un NATO kolektīvo drošību, jo Krievija nepārtraukti meklē alianses vājākās vietas.
"Tā var būt ekonomika, tā var būt sabiedrība, tā var būt militārā joma," sacīja pētnieks, uzsverot, ka drošības stiprināšanai nepieciešama nepārtraukta gatavība pielāgoties gan zināmajiem, gan pagaidām vēl nezināmajiem apdraudējumiem.
