Samilst Ukrainas un Polijas strīds: Porošenko no Baltā Ērgļa ordeņa atsakās pats
Bijušais Ukrainas prezidents Petro Porošenko atteicies no Polijas Baltā Ērgļa ordeņa, šādi reaģējot uz Polijas prezidenta Karola Navrocka lēmumu atņemt Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim valsts augstāko apbalvojumu saistībā ar Zelenska lēmumu godināt Otrā pasaules kara vienību, kas saistīta ar poļu civiliedzīvotāju slaktiņu.
Porošenko par savu lēmumu paziņoja sestdien sociālajā tīklā "Facebook".
"Gan Zelenska, gan manā gadījumā apbalvojums netika piešķirts valstu vadītājiem, bet gan ukraiņiem - mūsu karavīriem, kuri aizstāv Ukrainu, Poliju un visu Eiropu. Tāpēc esmu nolēmis atteikties no Baltā Ērgļa ordeņa. Pirms divām nedēļām es solīju kolēģiem samierināšanas padomē, ka speršu šo soli, ja mums neizdosies pārliecināt prezidentu Navrocki nepieņemt šo kļūdaino lēmumu. Diemžēl mums tas neizdevās," paziņoja Porošenko.
Porošenko teica, ka atteikšanās no apbalvojuma ir viņa atbilde uz Polijas prezidenta lēmumu, taču uzsvēra, ka šis solis nekādā ziņā nav vērsts pret Polijas tautu.
Bijušais Ukrainas prezidents arī uzsvēra, ka jebkura krīze starp Kijivu un Varšavu ir ne tikai diplomātiska problēma, bet arī drošības jautājums, ņemot vērā Krievijas agresiju. "Un tieši tāpēc tā ir jāatrisina nekavējoties. Šobrīd svarīgi ir nevis padziļināt konfliktu, bet gan to izbeigt," viņš piebilda.
Zelenskis sestdien paziņoja, ka ir nosūtījis atpakaļ Baltā Ērgļa ordeni Polijas prezidentam, kurš dienu iepriekš paziņoja par lēmumu atņemt Ukrainas līderim valsts augstāko apbalvojumu.
"Vakar Polijas prezidents norādīja, ka Baltā Ērgļa ordenis nav parasts apbalvojums. Tas ir Polijas Republikas visaugstākās uzticības simbols. Tas nozīmē īpašu saikni ar Polijas valsti un īpašu tautas pateicību. Šāds simbols prasa ne tikai nopelnus, bet arī cieņu pret vērtībām, kas veido mūsu sabiedrības pamatu. Tātad, ja tiek uzskatīts, ka šis īpašais simbols var palikt Katrīnai II, Benito Musolīni un Gerhardam Šrēderam, tad mēs Ukrainā par to nestrīdēsimies," raksta Zelenskis. Viņš pateicās Polijas tautai par atbalstu un sadarbību cīņā pret Krievijas agresiju.
Pēc Navrocka lēmuma atņemt ordeni Zelenskim par atteikšanos no Polijas apbalvojumiem paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha, Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs, Ukrainas vēstnieks Polijā Vasils Bondars un bijušais Ukrainas premjerministrs Volodimirs Groismans.
Arī bijušie Ukrainas prezidenti Leonīds Kučma un Viktors Juščenko paziņojuši par atteikšanos no Baltā Ērgļa ordeņa. Līdz ar to visi bijušie Ukrainas prezidenti, kam bija piešķirts šis ordenis, ir no tā atteikušies.
Ukrainas Īpašo operāciju spēku Neatkarīgais speciālo operāciju centrs "Ziemeļi", kas pašlaik cīnās pret Krieviju, 26. maijā tika nosaukts par "UPA varoņiem", lai "atjaunotu nacionālās armijas vēsturiskās tradīcijas". Zelenska lēmums izraisīja sašutumu Polijā, un to kritizēja politiķi no visa politiskā spektra.
Kamēr Ukrainas Sacelšanās armija (UPA) Ukrainā tiek godāta par tās lomu cīņā par valsts neatkarību, Polijā tā tiek saistīta ar Volīnijas slaktiņu, kas bija poļu civiliedzīvotāju masveida iznīcināšana. Šis jautājums ir viens no nepatīkamākajiem Ukrainas-Polijas attiecībās.
Volīnijas slaktiņš jeb Volīnijas traģēdija bija UPA veiktas etniskās tīrīšanas - poļu civiliedzīvotāju masveida iznīcināšana. Volīnija pirms Otrā pasaules kara bija sadalīta starp PSRS un Poliju, bet, sākoties karam, PSRS okupēja arī poļu Volīnijas daļu. Pēc tam, kad šī teritorija nonāca nacistiskās Vācijas okupācijā, 1943. gada 11. jūlijā ukraiņu nacionālistu partizānu armija UPA, kas iestājās par neatkarīgas Ukrainas izveidi, sāka organizētas Volīnijas poļu iznīcināšanas akcijas, kuru laikā, kā tiek lēsts, līdz 1945. gadam tika noslepkavoti 60 līdz 100 tūkstoši etnisko poļu. Atriebes uzbrukumos un tam sekojošā partizānu karā Volīnijā tika nogalināti arī divi līdz trīs tūkstoši ukraiņu. Vardarbībai pārsviežoties uz citiem reģioniem Polijas austrumos un dienvidos, kur toreizējais komunistiskais režīms sāka īstenot etniskās tīrīšanas, līdz 1947. gadam dzīvību zaudēja vēl aptuveni 20 000 ukraiņu.
