Bijušais Valsts kancelejas direktors Citskovskis būs JKP premjera kandidāts vēlēšanās

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) premjera amata kandidāts 15. Saeimas vēlēšanās būs bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Papildināts plkst. 16:29:

Citskovskis trešdien partijas rīkotajā preses konferencē norādīja, ka nolēmis JKP pievienoties, jo viņus vienojot kopīgas vērtības - atklātība, atbildība par saviem lēmumiem un vēlme strādāt sabiedrības labā. Viņš pauda, ka redz spēcīgu komandu, jaunus, kā arī pieredzējušus politiķus.

Viņš atzīmēja, ka daudzus gadus strādājis pārvaldē un redzējis gan tās stiprās puses, gan problēmas, kā piemērus minot pārmērīgu birokrātiju, lēnu lēmumu pieņemšanu, atbildības aizplūšanu un nepietiekamu orientāciju uz rezultātu.

Citskovskis klāstīja, ka ir pieredzējis situācijas, kad valsts augstākās amatpersonas kritiskos brīžos nav spējušas rīkoties kā valstsvīri. Tas viņam licis uzdot jautājumu, vai vienmēr spējam pieņemt drosmīgus lēmumus valsts interesēs, tāpēc viņš esot nolēmis kļūt par politiķi. Viņa motivācija neesot "dzīties pēc amatiem, bet dot ieguldījumu Latvijas izaugsmē".

JKP premjera amata kandidāts klāstīja, ka nevarot samierināties ar situāciju, kad lēmumi tiek novilcināti, netiek pieņemti, atbildība tiek pārlikta no vienas institūcijas uz otru. Tikpat svarīga viņam esot taisnīguma sajūta. Pēc Citskovska vārdiem, pārāk bieži redzams, ka vienkārša darba darītājs par savu kļūdu uzņemas atbildību, bet augstas amatpersonas par saviem lēmumiem neatbild. Viņš pauda, ka sabiedrībai jābūt pārliecinātai, ka tiesībsargājošās institūcijas darbojas profesionāli, neatkarīgi un vienlīdzīgi pret ikvienu.

Citskovskis norādīja, ka JKP runāšot par korupciju, nelikumībām, izšķērdībām, neatkarīgi no tā, kur tās notiek un kas tajās iesaistīts.

JKP premjera amata kandidāts norādīja, ka partijas programmas pamatā ir valsts drošība, ekonomiskā izaugsme, efektīva valsts pārvalde, iedzīvotāju labklājība un stipri reģioni. Citskovskis norādīja, ka viņam īpaši svarīgi ir, lai valsts pārvalde ir profesionālāka un vairāk orientēta uz rezultātu.

Viņš pauda pārliecību, ka Latvijas nākotne nav iespējama bez stipriem reģioniem. Tāpat viņš norādīja, ka absolūta prioritāte ir drošība, ir jāstiprina aizsardzības spējas, sadarbība ar sabiedrotajiem, jāattīsta sava militārā industrija, valsts noturība.

Tāpat Citskovskis kā vienu no savām prioritātēm iezīmēja iedzīvotāju labklājību, lai cilvēki gan vēlētos veidot ģimenes, gan audzināt bērnus. Aģentūrai LETA viņš kā prioriotāti minēja arī veselības aprūpi un izglītību.

Partijas preses konferencē JKP valdes priekšsēdētājs Sigords Stradiņš informēja, ka partijas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministra amata kandidāts būs Līvānu novada domes priekšsēdētājs Dāvids Rubens (JKP). Rubens gan norādīja, ka 15. Saeimas vēlēšanās neplāno kandidēt, bet, ja politiskā kultūra to ļaus, viņš būtu gatavs uzņemties ministra amatu.

JKP iepriekš norādīja, ka viņu premjera amata kandidāts ir "viens no sabiedrībā pazīstamākajiem cīnītājiem par taisnīgumu, godīgumu un atbildīgu valsts pārvaldību". Kā pauda partijā, viņš līdz šim neesot bijis saistīts ne ar vienu politisko spēku, un viņa līdzšinējā profesionālā darbība un publiskā nostāja esot veicinājusi plašu atpazīstamību un uzticību sabiedrībā.

JKP uzskata, ka Latvijas politikā ir nepieciešama jauna pieeja, kas balstīta kompetencē, atbildībā un gatavībā pieņemt sarežģītus lēmumus valsts interesēs. Tādēļ partija gaidāmajās vēlēšanās sola piedāvāt komandu, kas apvieno profesionālo pieredzi, skaidras vērtības un apņēmību panākt reālas pārmaiņas, informēja JKP.

Jau vēstīts, ka Citskovskis bija Valsts kancelejas direktors no 2017. gada līdz 2024. gada jūlijam. Saistībā ar ekspremjera Krišjāņa Kariņa (JV) avioreisu skandālu 2024. gada jūlija sākumā viņš tika pazemināts amatā. Protestējot pret to, Citskovskis nolēma aiziet no darba Valsts kancelejā.

Saskaņā ar prokuratūras sniegto informāciju Citskovskis apsūdzēts par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Lietā sākotnēji bija vēl viena persona ar tiesībām uz aizstāvību, taču šīs personas statuss tika mainīts un tagad tā ir liecinieks.

Pēc prokuratūras sniegtās informācijas, pirmstiesas izmeklēšanā tikusi vērtēta arī bijušā Ministru prezidenta, vairāku VK un tās struktūrvienības - Ministru prezidenta biroja - amatpersonu un darbinieku iespējamā atbildība, bet gala rezultātā secināts, ka tieši VK direktors kā iestādes vadītājs bija atbildīgs par valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību tādu pakalpojumu iegādē, kas saistīti ar Ministru prezidenta ārvalstu komandējumiem.

Personas bezdarbības rezultātā Latvijai nodarīti zaudējumi 89 382 eiro apmērā, kas saskaņā ar likumu uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu ar smagām sekām, teikts apsūdzībā.

Pirmstiesas kriminālprocesa gaitā tika secināts, ka četros Ministru prezidenta ārvalstu komandējumos VK nelikumīgi pasūtīja un apmaksāja piecus speciālos līgumreisus, neraugoties uz iespēju laikus iegādāties regulāro komercreisu biļetes Ministru prezidenta delegācijas locekļiem.

Jau rakstījām, ka līdz šim oficiāli savus Ministru prezidenta amata kandidātus ir nosaukušas vien dažas partijas.

“Progresīvie” par premjerministra amata kandidātu nominējuši savu partijas līdzpriekšsēdētāju un Saeimas frakcijas vadītāju Andri Šuvajevu.

Par "Apvienotā saraksta" Ministru prezidenta amata kandidātu tiek virzīts pašreizējais valdības vadītājs Andris Kulbergs.

Par 'Nacionālās apvienības" premjera amata kandidāti 15. Saeimas vēlēšanās partija Ilzi Indriksoni, kura šobrīd ieņem Izglītības un zinātnes ministres amatu.

"Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers jau iepriekš publiski paudis, ka ir gatavs ieņemt premjera amatu.