Izskan ideja atjaunot Latvijas vīzu tirgošanu pret īpašumu; iebildumu netrūkst

Ar termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu pret nekustamajiem īpašumiem savulaik Ainārs Šlesers solīja Latvijai sagādāt miljardu eiro. Karš Ukrainā un arī starptautisko uzraugu pārmetumi Latvijai, ka esam kļuvuši par naudas atmazgāšanas paradīzi, lika no tā saucamo zelta vīzu biznesa atteikties. Bet tagad ekonomikas ministrs Viktors Valainis piedāvā pie šīs idejas atgriezties, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Specdienesti šo plānu kritizē, jo tas varot radīt drošības riskus Latvijai.

Savulaik Jūrmala, Rīga, Baltezers bija kļuvušas par krievu oligarhu iecienītu vietu, kur atmazgāt savu naudu un vienlaikus iegūt uzturēšanās atļauju Eiropā. Te īpašumus pirka Putina bērnības drauga Borisa Rotenberga ģimene, “Alfa-Bank” īpašnieks Pjotrs Avens Klauģu muižā izveidoja apsargātu īpašumu ar helikoptera laukumu, Ališera Usmanova ģimenei bija villa Jūrmalā, bet Mihails Fridmans iegādājās apartamentu mājā Majoros. “Nekā personīga” stāstījām arī par Krievijas militārajai industrijai pietuvināto Dmitriju Holomkinu, kurš ar dzīvokli Jūrmalā tika pie uzturēšanās atļaujas, un vēlāk nopirka īpašumu pie lidostas “Rīga”.

Banku sektors un īpašumu attīstītāji pelnīja miljonus. Pirms tā saucamā banku “kapitālā remonta” tikai 2014. gadā vien ar Latvijas bankām saistītā ASV dolāru darījumu plūsma sasniedza 269 miljardus dolāru. Pēc Moneyval kritiskā ziņojuma mums draudēja nonākšana pelēkajā sarakstā, kur atrodas valstis, kas nepietiekami cīnās ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.

Saeimā jau kopš 2022. gada skata jauno Imigrācijas likumu. Vairāk nekā trīs gadus vēlāk, kad likumprojekts jau ir nonācis finiša taisnē pirms otrā un tagad arī pirms trešā lasījuma, tajā iesniegts Ekonomikas ministra priekšlikums atjaunot uzturēšanās atļaujas pret nekustamā īpašuma iegādi ārvalstniekiem. Pirms otrā lasījuma ministrija tos atsauca un solīja pārstrādāt.

“Izstrādājot priekšlikumu, tas, ko mēs vaicājām iesaistītajām pusēm ir vai sistēma ir droša un vai viņa nerada kaut kādus papildus riskus. Šajā gadījumā priekšlikumu izstrādes gaitā nebija norādes uz kaut kādiem papildus drošības riskiem,” skaidro Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis (ZZS).

Tomēr pretēji ministrijas optimismam, ideju kritizē Valsts drošības dienests: “Ārvalstnieku pārbaužu veikšana ir sarežģīta un prasa ievērojamus iestāžu resursus, turklāt ne visos gadījumos ir iespējams gūt pārliecību par izmantoto finanšu līdzekļu izcelsmi. Tāpat par šādiem ārvalstniekiem pieejamā informācija var būt ierobežota, līdz ar to visus riskus var nebūt iespējams savlaicīgi identificēt.”

Pret Valaiņa ieceri iestājas arī Iekšlietu ministrija un PMLP, kas tad ir tā iestāde, kurai kopā ar drošības dienestiem jāseko līdzi ārvalstniekiem Latvijā.

Pēc vienas Saeimas komisijas sēdes es teicu, ka nē - nekustamie vairs nebūs iekšā - tā diezgan pārliecinoši. Man likās, ka tas ir izdiskutēts un tad mums mēģināja stāstīt, ka vajag. Un mēs teicām - ne jau mēs lemsim. Šis nav mūsu iespējas lemt. Mēs varam teikt, ka neredzam pievienoto vērtību šobrīd,” raidījumam atklāj PMLP priekšniece Maira Roze.

Valdība pirms gada izskatīja un pieņēma informatīvo ziņojumu, ka no šāda zelta vīzu tirgošanas biznesa Latvija atsakās. Tāpēc Saeimā pat paša partijas rindās Ekonomikas ministra ideja izsauc pārsteigumu un arī starp savējiem Valainis saskāries ar pretestību. Saeimas komisijas sēdē priekšlikumu kritizēja Jānis Dinēvičs (ZZS). Arī citi kolēģi neuzskata, ka ideja jāatbalsta.

“Es esmu teicis Valaiņa kungam, ka man nav saprotams, kāpēc viņš iestājas par to, ka šī programma būtu jāturpina. Otrs izšķirošais dokuments bija VDD atzinums, ka šī programma ir slēdzama, jo tā attiecīgi var kaitēt Latvijas drošībai,” sacīja Saeimas deputāts Dinēvičs.

Ekonomikas ministrs Vikors Valainis (ZZS) skaidro, ka ministrija priekšlikumu esot gatavojusi, jo to lūgusi komisija, kad deputāti to nepieņēma pirms otrā lasījuma.

“Pēc savas iniciatīvas mēs to negatavojām. Mums bija priekšlikumi, kas bija sākotnēji iesniegti. Uz kā pamata pati komisija lūdza ar nozari kopā izpētīt, sagatavot priekšlikumus uz trešo lasījumu. Un tas bija pamats, kāpēc tika atsaukti priekšlikumi uz otro lasījumu un tas tika izdarīts uz trešo lasījumu. Tā kā mēs to savu darbu izdarījām. Deputātiem ir tā iespēja vērtēt lemt. Ko viņi vērtē par labāko,” skaidro Ekonomikas ministrs.

Par jaunā Imigrācijas likuma grozījumiem vēl būs jābalso Saeimas sēdē. Arī par tiem, kas noraidīti komisijā.