ZM: atcelt lēmumus par atbalstu kokrūpniekiem nav jēgas
Ievērojot Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) rezolūciju, Zemkopības ministrija (ZM) ir izvērtējusi Ministru kabineta (MK) 2023. un 2024. gadā pieņemtos lēmumus par atbalstu kokrūpniekiem atcelšanas iespējamību un nesaskata šo lēmumu atcelšanas jēgu un mērķi, liecina ZM sagatavotais un saskaņošanai iesniegtais informatīvais ziņojums.
ZM secina, ka attiecīgie tiesiskā procesā pieņemtie MK sēžu protokollēmumi ir zaudējuši savu regulatīvo nozīmi, jo tajos noteiktie uzdevumi ir izpildīti norādītajos termiņos, un tāpēc to atcelšana nav iespējama.
Ministrijā pauž, ka MK politiskā izšķiršanās, paredzot ZM kā valsts kapitāla daļu turētājai noteikt AS "Latvijas valsts meži" (LVM) ilgāka termiņa piegādes līgumos piemērojamo skujkoku zāģbaļķu cenošanas mehānismu, ir vērtējama kā atbildīga rīcība valsts kapitāla pārvaldībai, īstenojot publiskās intereses.
ZM norāda, ka šāda rīcība balstās valsts pienākumā sekmēt Latvijas koksnes produktu piegāžu ķēdes globālo konkurētspēju sarežģītos ekonomiskos apstākļos.
Tāpat ministrijā informē, ka LVM vērsās pie visiem sadarbības partneriem, ar kuriem bija noslēgti ilgtermiņa līgumi, piedāvājot atbilstošo cenu korekcijas mehānismu. Tā kā selektīva pieeja šādu jautājumu risināšanā ir pretrunā ar konkurences tiesību regulējumu, tas nav pieļaujams, tāpēc cenu korekcijas mehānisms tika piemērots visiem konkrētā veida līgumiem, kurus komersanti bija noslēguši ar LVM.
Visiem tirgus dalībniekiem bija pilnīgi vienādas iespējas izmantot konkrēto cenu noteikšanas mehānismu, akcentē ZM.
Vienlaikus ministrijā piebilst, ka komersantiem, kuri bija noslēguši atbilstošos līgumus, saglabājās tiesības nepiekrist piedāvātajiem grozījumiem par cenu noteikšanas mehānisma maiņu, tā nodrošinot brīvprātīgu pušu gribas izpausmi un līgumisko attiecību tiesiskumu.
ZM skaidro, ka jebkurš lēmums ir spēkā līdz brīdim, kad to atceļ, izpilda vai to vairs nevar izpildīt. Šajā gadījumā MK sēžu protokollēmumi ir izpildīti un faktiski zaudējuši spēku. Tajos noteiktais termiņš ir beidzies - zāģbaļķi ir piegādāti pircējiem, samaksa par tiem ir saņemta, konkrētajiem darījumiem piemērojamie nodokļi ir samaksāti valsts budžetā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ir izstrādāts jauns zāģbaļķu cenošanas mehānisms.
Tāpat LVM ir apliecinājusi, ka tai nepastāv prasījuma tiesības attiecībā uz jau izpildītiem darījumiem, norāda ministrijā.
Jau ziņots, ka Siliņa kokrūpnieku atbalsta lietā sagaidīs visu tiesībsargājošo un kontrolējošo iestāžu vērtējumus, lai izdarītu objektīvus, tiesiski pamatotus un vispusīgus secinājumus.
Siliņas komunikācijas padomnieks Sandris Sabajevs skaidroja, ka tas attiecas gan uz Ģenerālprokuratūras sāktā kriminālprocesa izmeklēšanas secinājumiem, gan Valsts kontroles revīzijas izvērtējumu.
"Tikai pēc visas informācijas saņemšanas un rūpīgas izvērtēšanas būs iespējams lemt par tālāko rīcību, tostarp par iespējamiem atbildības jautājumiem," uzsvēra Sabajevs.
Jau ziņots, ka ZM veiktajā dienesta pārbaudē nav konstatēts, ka valstij būtu nodarīti zaudējumi, sniedzot atbalstu kokrūpniekiem 2023. gadā, trešdien preses konferencē sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).
