Ierobežos ārvalstu studentu tiesības strādāt Latvijā
Latvijā būtu nepieciešams liegt ārvalstu studentiem strādāt ar pašnodarbinātā statusu, otrdien Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas imigrācijas regulējuma izvērtēšanai sēdē pauda komisijas priekšsēdētājs Jānis Dombrava (NA).
Sēdē apsprieda ārvalstnieku nodarbinātību "Bolt" un "Wolt" platformās.
Kā norādīja Dombrava, komisija sēdēs esot konstatējusi, ka šajās aplikācijās iespējams izmantot citas personas identitāti. Konstatēti daudzi gadījumi, kad personas izīrē savus kontus trešo valstu pilsoņiem, lai viņi varētu strādāt kā kurjeri vai šoferi. Tāpat esot konstatēta virkne gadījumu, kad platformās strādā personas, kurām nav tiesību uzturēties Latvijā.
Līdztekus šajās aplikācijās nenotiekot darba laika uzskaite, un ārvalstu studenti, kuriem ir ierobežojums strādāt noteiktas stundas, pārkāpj šo regulējumu, kā arī netiek maksāts par virsstundu darbu. Tāpat ēdinātājiem bijušas problēmas ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) prasībām. Platformas arī nodrošinot iespēju strādāt personām bez valsts valodas zināšanām.
Tāpat aplikācijas pieļaujot, ka sadarbības partneri neveic nodokļu samaksu pilnā apmērā, kurjeri piegādājot pārtiku ar auto bez derīgām tehniskajām apskatēm.
Dombrava norādīja, ka jau esot bijusi diskusija, ka būtu nepieciešams neļaut ārvalstu studentiem strādāt ar pašnodarbinātā statusu, paredzēt, ka darba devēji pakalpojuma līguma formātā ar juridisku personu paredzētu ievērojamus sodus, ja notiek pārkāpums.
SIA "Bolt Services LV" pārstāvis norādīja, ka tiek pārbaudīts, vai partnerkurjeriem ir uzturēšanās atļauja bez ierobežojumiem nodarbinātībai, līdz ar to nevarot runāt par bakalaura studentiem, kam ir šāds ierobežojums. Viņš norādīja, ka kurjeriem tiek pārbaudīti personu apliecinošie dokumenti, kā arī jāiziet reģistrācija PVD un jāiegūst higiēnas prasību sertifikāts. Jebkurš partnerkurjers ir reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs, norādīja "Bolt" pārstāvis.
Pašlaik PVD reģistrā esot nedaudz virs 8000 partnerkurjeru. "Bolt" pārstāvis norādīja, ka "Bolt" aktīvo kurjeru skaits - tādu, kuri veikuši vismaz vienu piegādi pēdējā mēneša laikā - ir 3000. Viņš norādīja, ka puse no partnerkurjeriem ir latvieši.
SIA "Wolt Latvija" pārstāvis atzīmēja, ka kurjeri nav "Wolt" darbinieki - 98% strādā kā pašnodarbinātie, bet 2% strādā kādā uzņēmumā, kas lieto "Wolt" platformu.
"Wolt" kurjeriem tiek veikta automatizēta identitātes un dokumentu pārbaude, verificējot personu apliecinošu dokumentu. Jāsniedz arī vīza vai uzturēšanās atļauja. Tāpat personai jābūt reģistrētai Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā pašnodarbinātajam vai Uzņēmumu reģistrā kā juridiskajai personai. Līdztekus personai jābūt reģistrētai PVD un jābūt apgūtām pārtikas drošības prasībām.
Tāpat "Wolt" jauno piegādātāju profiliem tiek uzlikts darbības periods, kas saskan ar uzturēšanās atļaujas termiņu. Līdztekus reizi divās nedēļās tiek pārbaudīts, vai saimnieciskā darbība tiek veikta, vai ir derīga darba atļauja. No aprīļa plānots šīs pārbaudes īstenot biežāk.
"Wolt" regulāri tiekot pārbaudīta kurjeru identitāte, reizi mēnesī lūdzot iesniegt pašbildi, kā arī savus dokumentus.
Pēdējā gada laikā mēnesī aktīvo "Wolt" partnerkurjeru skaits bija ap 2000. Pagājušajā nedēļā spēkā esošs līgums bija 3900 "Wolt" kurjeriem, no kuriem aptuveni 40% ir Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi. No citu valstu pilsoņiem 60% ir Indijas pilsoņi, kam seko 11% Šrilankas pilsoņu, 9,6% Uzbekistānas pilsoņu un 5,8% Pakistānas pilsoņu.
Dombrava vaicāja uzņēmumiem, vai tie gūst mantisko labumu par katru kurjera veikto piegādi, uz ko "Bolt" atbildēja, ka jā, bet "Wolt" - ka nē. Dombrava pēc tam izteicās, ka viņam tad neesot skaidrs, kā šis biznesa modelis funkcionē.
Runājot par gadījumiem, kad personas dalījušās ar saviem kontiem, "Bolt" norādīja, ka mēnesī tie esot viens līdz divi gadījumi. Savukārt Valsts policijas pārstāvis norādīja, ka gadā esot daži gadījumi, kad kurjeri izmanto citas personas vadītāja apliecību, tādējādi slēpjot savu identitāti.
Deputāts Ingmārs Līdaka (AS) vaicāja, vai kurjeriem tiek veiktas valodas prasmes pārbaudes.
"Bolt" pārstāvis norādīja, ka atbalsta latviešu valodas lietošanu, taču uzņēmuma ieskatā šim pakalpojumam jābūt maksimāli automatizētam, nodrošinot bezkontakta piegādi, līdz ar to komunikācijai nevajadzētu notikt.
Arī "Wolt" pārstāvji minēja, ka kurjeri veic piegādes funkciju, bet klienta atbalsta funkciju īsteno klientu atbalsta dienests. Tāpat esot nodrošināts mašīntulkojums reāllaikā, sazinoties ar kurjeru.
Uzņēmumi apliecināja, ka sadarbojas ar valsts iestādēm un sniedz tām nepieciešamo informāciju.
Dombrava sēdē vaicāja, kāpēc uzņēmumi neievieš kurjeriem autentifikāciju ar pirksta nospiedumu vai biometriskajiem datiem. "Bolt" pārstāvis norādīja, ka esošais risinājums atbilst racionālai mērķa sasniegšanai, bet uzņēmums izskata iespējas tehnoloģiski pilnveidot procesus. "Wolt" norādīja, ka šādas pārbaudes - pašbildes iesūtīšana, salīdzinot ar personu apliecinošiem dokumentiem - tiek veiktas pirms pirmās kurjera piegādes un vēlāk reizi mēnesī.
"Bolt" pārstāvis iezīmēja, ka uzņēmums neredz profilu dalīšanos kā aktīvu problēmu. Viņš norādīja, ka gan klientu atbalsta datos, gan Valsts robežsardzes veiktajos reidos tā neatklājas kā izteikta problēma.
Parlamentārietis Gatis Liepiņš (JV) vērsa uzmanību, ka Imigrācijas likumā esot "caurums", jo pašnodarbinātā statuss neparedz darba uzskaiti stundās. Likumdevējs ir vēlējies, lai bakalaura students netiek nodarbināts vairāk nekā 20 stundas nedēļā, bet viņš drīkst kļūt par pašnodarbināto, neuzskaitīt stundas, un likumdevēja griba netiek izpildīta, skaidroja Liepiņš.
Dombrava sēdē vaicāja, kādas būtu sekas uzņēmumiem, ja valsts pieņemtu regulējumu, ka tiem, kas valstī uzturas uz uzturēšanās atļauju, nav iespējams būt par saimnieciskās darbības veicējiem.
"Bolt" pārstāvis norādīja, ka uzņēmums ir gatavs apsvērt un modelēt, kāda ietekme tam varētu būt, taču skaidrs, ka tas atstātu ietekmi uz biznesu.
"Wolt" pārstāvis norādīja, ka esot grūti paredzēt, kāda būtu šī ietekme, bet tas noteikti radītu kurjeru pieejamības trūkumu, un esot grūti prognozēt, kā tas izvērstos ilgtermiņā.
Parlamentārās izmeklēšanas komisiju pēc 34 deputātu ierosinājuma Saeima lēma izveidot pērn 27. novembrī, lai rastu atbildes uz virkni jautājumu, tostarp, kā tiek īstenotas imigrācijas pieteikumu izvērtēšanas procedūras un kādi pasākumi tiek veikti nelegālās imigrācijas novēršanai, kādas ir patvēruma meklētāju tiesiskā regulējuma problēmas, cik daudz personu pazūd no valsts institūciju redzesloka pēc uzturēšanās atļauju piešķiršanas, kādi ir riski ar termiņuzturēšanās atļaujām un to ļaunprātīgu izmantošanu un vai Latvijai ir iespēja piemērot izņēmumus Eiropas Savienības migrācijas tiesību normu piemērošanā.
