Partijas "Stabilitātei" Saeimas frakciju pametuši deputāti Iļja Ivanovs, Igors Judins un Amils Saļimovs, tādējādi tā palikusi minimālajā pieļaujamajā - piecu cilvēku - sastāvā, noskaidroja aģentūrai LETA.
"Stabilitātei" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Svetlana Čulkova aģentūrai LETA pauda, ka deputāti neesot varējuši izturēt uz partiju izdarīto spiedienu un pieņēmuši lēmumu, ka viņiem būs labāk strādāt kā neatkarīgiem deputātiem.
Politiķe arī norādīja, ka "Stabilitātei" frakcija turpina darbu Saeimā. "Pieci deputāti - tā ir frakcija, mēs turpināsim strādāt tā, kā strādājām," sacīja Čulkova, paužot, ka "ne visi var izturēt katru dienu saņemt vēstules no prokuratūras, valsts drošības dienestiem, iestādēm".
Frakciju var izveidot ne mazāk kā pieci deputāti, kas ievēlēti Saeimā no viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta, turklāt frakcijas piederību mainīt nav iespējams. Tādējādi no viena kandidātu saraksta ievēlētie deputāti var izveidot tikai vienu frakciju un nevar iestāties citā.
Sākotnēji "Stabilitātei" frakcijā pēc Saeimas vēlēšanām bija 11 cilvēki, tomēr frakciju skāruši vairāki skandāli, kuru laikā deputātu rindas sarukušas, tiem izstājoties pēc pašu vēlēšanās vai tos izslēdzot.
Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra ir pabeigusi pārbaudi par partijas "Stabilitātei" darbības atbilstību Politisko partiju likuma prasībām un izteikusi partijai brīdinājumu.
Brīdinājums izteikts, jo prokuratūra ir saskatījusi Politisko partiju likumā noteikto aizliegumu pārkāpumus. Likuma normas paredz, ka partijai tās darbībā aizliegts vērsties pret Latvijas vai citu demokrātisku valstu neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas vai citas demokrātiskas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, kā arī aicināt nepildīt likumus.
Partijai tika uzdots līdz 7. februārim novērst pārkāpumus, proti, dzēst brīdinājumā norādīto informāciju sociālajos tīklos, kā arī kopumā pārskatīt "Stabilitātei!" sociālajos tīklos ievietoto informāciju, vai tā atbilst spēkā esošajam normatīvajam regulējumam attiecībā uz politisko partiju darbību. Prokuratūra mudināja partiju veikt pasākumus, lai turpmāk netiktu izplatīti tādi vēstījumi vai veiktas tādas darbības, kas ir pretrunā Politisko partiju likumā noteiktajam.
Juridiski prokuratūras lēmumu nav iespējas pārsūdzēt, bet gan izpildīt vai neizpildīt.
Trešdien, 3. februārī, iesniedzot atbildi uz Ģenerālprokuratūras izteikto brīdinājumu, Rosļikovs pie Ģenerālprokuratūras ēkas medijiem paziņoja, ka partija nepildīs Ģenerālprokuratūras brīdinājumā izteiktās prasības un ir gatava, ka tiks pieņemts lēmums par partijas likvidēšanu, pret kuru politiskais spēks savukārt būšot gatavs tiesāties.
Savukārt ģenerālprokurors Armīns Meisters šonedēļ Latvijas Radio atzina prokuratūra izvērtēs partijas viedokli par Ģenerālprokuratūras brīdinājumu. Visticamāk, prokuratūra vērsīsies tiesā, viņš pieļāva.
Ja tiesa pievienosies prokuratūras viedoklim, tā var apturēt partijas darbību uz pusgadu un uzdot izpildīt prokurora brīdinājumā noteiktos uzdevumus. Ja tas netiks darīts, partija tiks slēgta, viņš uzsvēra. Meisters atzina, ka šādā gadījumā "Stabilitātei" kļūtu par pirmo slēgto partiju kopš neatkarības atjaunošanas.
Ģenerālprokuratūra arī uzskata, ka partijas pārmetumi prokuratūrai ir nepamatoti.
Aģentūra LETA iepriekš arī vēstīja, ka partijas līderis Rosļikovs ir nonācis tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā. Pērnā gada nogalē prokuratūra nodeva Rīgas pilsētas tiesai krimināllietu pret Rīgas domes deputātu, partijas "Stabilitātei!" līderi un bijušo Saeimas deputātu Rosļikovu par nacionālā un etniskā naida izraisīšanu.
Bijušajam Saeimas deputātam sākotnēji tika inkriminēta arī palīdzība ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā. Šajā daļā kriminālprocess Valsts drošības dienestā izbeigts, jo izmeklēšanas laikā tam netika iegūti pietiekami pierādījumi.