Rinkēvičs izsaka cerību, ka nākamā gada budžetu pieņems līdz nedēļas beigām

Ja Saeimas deputātu vairākums tā izšķirsies, līdz nedēļas nogalei varētu pieņemt nākamā gada valsts budžetu, tādu cerību otrdien preses konferencē pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš Rīgas pilī tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka nākamā gada budžetā labi atspoguļotas trīs prioritātes, par kurām Valsts prezidents runājis kopš gada sākuma - finansējums drošībai un aizsardzībai, papildu līdzekļi demogrāfijai un izglītībai. Rinkēvičs arī atzinīgi novērtēja papildu finansējuma iezīmēšanu akūtām problēmām veselības aprūpē.

Rinkēvičs norādīja, ka budžeta pieņemšana ir būtiska, lai no 1. janvāra valsts varētu sākt darbu ar jaunu budžetu. Viņš informēja, ka ar Saeimas priekšsēdētāju pārrunāti līdz gada beigām veicamie parlamenta darbi, kā arī iezīmēti nākamā gada pirmie mēneši - tostarp tradicionālās ārpolitikas debates janvāra beigās un likumprojekti, kas raisījuši plašākas diskusijas, piemēram, grozījumi Darba likumā.

Mieriņa klāstīja, ka parlamentā iesniegti kopumā 585 priekšlikumi budžeta likumprojektam, tostarp 481 priekšlikums bijis no Saeimas deputātiem, 89 no ministriem un 15 priekšlikumi no Ministru kabineta. Viņa norādīja, ka parlaments sāks skatīt budžetu rīt, 3. decembrī, plkst. 9, taču, ņemot vērā priekšlikumu apjomu, varētu tikt saīsināts debašu laiks.

Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka parlaments ir veicis būtiskus budžeta grozījumus, un priekšlikumu vidū ir svarīgi jautājumi veselības nozarei. Viņa īpaši izcēla Saeimas iniciatīvu atrast finansējumu Onkoloģijas centra būvniecībai 48 miljonu eiro apmērā, kas valdībā apstiprināts, ļaujot centram noslēgt līgumu un turpināt plānotos darbus. Vienlaikus jāmeklē papildu līdzekļi 12 miljonu eiro apmērā aprīkojumam, tāpat finansējums patlaban nav paredzēts ambulatorajai daļai poliklīnikā.

Mieriņa atzīmēja, ka valdība ir apņēmusies vidējā termiņā pārskatīt un mazināt savus izdevumus. Viņa klāstīja, ka darbs turpināsies arī pēc budžeta pieņemšanas, tostarp pie citu programmu pārskatīšanas. Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka Saeimā iesniegts priekšlikums par "nulles budžetu" jeb visu izdevumu pilnīgu pārskatīšanu, kas varētu būt solis efektīvākas izdevumu plānošanas virzienā. Viņa akcentēja, ka būtiski ir izvērtēt, vai finansētās programmas sasniedz sākotnēji noteiktos mērķus.